Jaunā regula stāsies spēkā pēc 2 gadiem. Dalībvalstīm būs dota iespēja daļu no noteikumiem nepiemērot uzreiz, bet atlikt uz, ilgākais, 8 gadu ilgu periodu, taču pamattiesības personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kā arī pasažieru tiesības uz informāciju būs jānodrošina uzreiz no regulas spēkā stāšanās.

Jaunā regula attieksies uz visiem regulārajiem “tālsatiksmes” pārvadājumiem valsts iekšienē un starp valstīm – tas nozīmē maršrutus, kuru plānotais garums ir 250 km vai vairāk. Latvijā tie būs, piemēram, reisi no Rīgas uz Ludzu vai Dagdu, arī, piemēram, ceļojot no Rīgas uz Tallinu vai Viļņu, pasažieriem būs tiesības brauciena atcelšanas vai aizkavēšanās gadījumā saņemt palīdzību, biļetes apmaksu vai kompensāciju, arī par negadījumā gūtiem miesas bojājumiem vai bojātu bagāžu. Noteikumi attieksies arī uz pasažieriem, kas izmanto tikai daļu no šādiem tālsatiksmes reisiem.

Taču arī pasažieriem, kuri brauc īsākas distances autobusu maršrutos, būs vairāk tiesību. Galvenokārt tās būs tiesības personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām: pārvadātājiem un autoostām būs pienākums sniegt informāciju un palīdzību šādiem pasažieriem, lai šie cilvēki bez grūtībām varētu pārvietoties ar autobusiem. Ratiņkrēsla vai cita pārvietošanās aprīkojuma nozaudēšanas vai bojājumu gadījumā šiem pasažieriem būs tiesības saņemt no pārvadātāja kompensāciju. Pārvadātājiem visiem pasažieriem visos autobusu maršrutos būs jānodrošina ar informāciju par autobusu reisiem un to izmaiņām.

Cerams, ka Latvija neizmantos iespēju atlikt ievērojamas daļas regulējuma ieviešanu uz maksimālo 8 gadu termiņu, bet gan nodrošinās autobusa pasažieriem pienācīgas tiesības jau pēc pāris gadiem. Autobusu pasažieriem ir tiesības saņemt kvalitatīvus un drošus pakalpojumus. Tas attiecas arī uz šobrīd Saeimā iesniegtajiem grozījumiem Autopārvadājumu likumā – ir nepieciešams Latvijā ierobežot nelegālo pasažieru pārvadātāju darbību. Neregulārie starppilsētu maršruta taksometru (mikroautobusu) pārvadājumi bieži vien ir nelegāli un nedroši, tie nav mazie uzņēmumi, kuru darbība būtu jāaizsargā. Un pasažieriem, kuri tiek pārvadāti šādos nelegālos braucienos, satiksmes negadījuma gadījumos netiek nodrošinātas nekāda aizsardzība un tiesības. Šeit rodas bažas, vai Saeima spēs ieviest un nodrošināt jauno autobusu pasažieru tiesību regulējumu, ja šobrīd pat tik saprotamā jautājumā kā nelegālas uzņēmējdarbības izskaušana, veicot attiecīgas izmaiņas Autopārvadātāju likumā, daļa Saeimas nespēj tikt galā ar lobiju interesēm.

Regula paredz minimālos apjomus kompensācijām, kas izmaksājamas negadījuma gadījumā, kā arī pasažieriem ir tiesības uz nepieciešamo palīdzību, tā var būt arī pārtika, apģērbs, transports, kā arī apmaksāta izmitināšana.

Ja autobusa brauciens tiek atcelts vai autobusa atiešana aizkavējas, pasažieris varēs vai nu bez maksas mainīt biļeti vai saņemt biļetes cenas atlīdzību, atsevišķos gadījumos viņam būs tiesības uz kompensāciju. Regula nosaka gadījumus, kad pārvadātājam atcelta vai kavēta brauciena gadījumos būs jāpiedāvā pasažieriem maltīte un izmitināšana.

Regula dod dalībvalstīm iespēju uz ne vairāk kā 5 gadiem atlikt autobusa šoferu, autobusu un autoostu apkalpojošā personāla apmācību ieviešanu darbam ar personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

Cik zinu no savas sadarbības pieredzes ar invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons”, viņiem ir profesionāļi un informācija, tāpēc apmācības, piemēram, kā transporta vadītājiem rīkoties ar speciālajām ierīcēm, varētu izstrādāt un uzsākt jau tagad, nav jāgaida regulas stāšanās spēkā un nav vajadzīgi 5 papildus gadi.

Līdz ar jaunā regulējuma pieņemšanu autobusu pasažieri nākotnē baudīs līdzīgas tiesības, kādas ir avio, dzelzceļa transporta un prāmju pasažieriem.