Otto Ozols
publicistika, literatūra, žurnālistika
Savējo nodevības duncis Valsts prezidenta mugurā
Pievienots 2016 gada 16. novembrī | 0 komentāri
Drukāt
Zaļās partijas biedri ne burtiskā, bet simboliskā nozīmē ir nodevuši un, tēlaini runājot, iedūruši nodevības dunci mugurā paši savējam - Valsts prezidentam Raimondam Vējonim. Satversmē - valsts pamatlikumā, Latvijas prezidentam paredzēta ļoti maza faktiskā politiskā vara. Satversmes autori it kā ieprogrammējuši, ka prezidentam jābūt ar tik lielu autoritāti, ka ar to jāspēj aizpildīt formālās varas trūkumu.

Ja tas neizdodas, tad viņš ātri pārvēršas par ceremoniālu lelli, kuru īpaši neciena un neņem vērā. Latvija ir parlamentāra republika un faktiskā vara pieder Saeimas deputātiem, parlamentam. Vismaz formāli. Protams, joprojām ir jautājums, kam īsti pakļaujas deputāti - vēlētājiem vai partiju formālajiem un neformālajiem saimniekiem?

Tādēļ prezidentam ir jābūt ļoti stiprai personībai, tādam, kurš spēj panākt, ka viņa vārdos ieklausās, ciena un teikto respektē. Lai cik formāls būtu prezidenta amats, tas tomēr ir arī ļoti simbolisks un sabiedrība uzmanīgi vēro, pievērš lielu uzmanību viņa rīcībai. Latvijas un kaimiņvalstu vēsturē ir bijuši prezidenti ar tikpat mazu formālu varu, bet vairāki ar savu personības spēku un stingro mugurkaulu tomēr spējuši uzstādīt gana augstu politiskās atbildības morālo latiņu.

Politiķi ir ieklausījušies, respektējuši un kaut kādā mērā sekojuši viņu paraugam. Prezidenta amats pats par sevi jau it kā uzreiz dāvā lielu sabiedrības uzticības kredītu. Tomēr to var arī ļoti ātri iztērēt. Parlamentārās republikās, kāda ir Latvija, prezidenta loma ir kā dzīvam valsts karogam - tas var būt plīvojošs simbols, kas iedvesmo nāciju, bet reizēm var pārvērsties par šļauganu drēbes gabalu nacionālajās krāsās.

Ātrs un nežēlīgs veids, kā politiskā elite var sagraut prezidenta autoritāti, ir vienkāršs - viņi ar savu attieksmi var parādīt, ka prezidenta teikto var mierīgi ignorēt. Proti - padarīt par personu, kuras vārdi neko nenozīmē, nodokļu apmaksātu pļāpu, politisko tūristu, kuru nav jāuztver pārāk nopietni. Tieši tā nesen izrīkojās prezidenta Raimonda Vējoņa bijušie partijas biedri. Piedevām, izdarot to atbaidoši ciniski. Pirms mēneša, runājot par smagajām aizdomu ēnām, kas uzvirmoja ap Jūrmalas mēru un Zaļās partijas pārstāvi Gati Truksni, prezidents ļoti uzmanīgi, bet nepārprotami pateica, ka šādā situācijā Truksnim demisionēt būtu pareizs solis. Jūrmalas pilsētas domes deputāti un arī pašas Zaļās partijas biedri it kā ieklausījās prezidenta teiktajā un atcēla Truksni no amata.

Tomēr jau pēc trīs nedēļām tie paši Jūrmalas Zaļās partijas deputāti Jūrmalas domē Truksni atjaunoja amatā, sakot, ka Truksnis esot labs mērs, kas īstenojis vērienīgus un pilsētai vajadzīgus projektus. Būtībā ar savu attieksmi viņi parādīja, ka prezidenta teikto var mierīgi ignorēt, ka Vējoni var vienkārši neņemt vērā. Simboliski parādot, ka prezidents vai nu nesaprot, ko runā, vai arī vienkārši nav uztverams nopietni. Līdzīgi uzvedās abi Zaļās partijas līderi Viesturs Silenieks un Ingmārs Līdaka, abi laipoja un izlocījās, bet tā arī nenosodīja savu biedru attieksmi pret Valsts prezidentu un pašu bijušo biedru.

Vispretīgākais šajā situācijā ir Saeimas deputātes Solvitas Āboltiņas "Honkongas" situācijas atkārtošanās - ir smagas aizdomas, ka politiķi bezkaunīgi melo acīs skatīdamies, bet, iztrūkstot formāliem pierādījumiem, var vienkārši padarīt sabiedrību un šai gadījumā arī Valsts prezidentu par muļķiem. Nav lielu šaubu, ka Jūrmalas domes deputāti, tai skaitā minētie ZZS deputāti, labi apzinās, ka Trukšņa gadījumā aizdomu ēnas ir ļoti pamatīgas. Tur smird pēc tādas korupcijas smakas, ka to nevar sajust vienīgi cilvēki ar amputētu degunu, veselo saprātu un sirdsapziņu kopā.

Piedevām ir vēl kāda cita, tikpat labi sajūtama smaka - pamatīga alkohola dvinga. Protams, deputāti var apgalvot, ka par to neko nezina un šiem apvainojumiem nav nekāda pamata. Jā, precīzu pierādījumu šiem apgalvojumiem pagaidām formāli trūkst. Protams, arī tā var teikt. Tāpat kā var teikt, ka nevienam godīgam cilvēkam vairs nevajadzētu dot roku Jūrmalas pilsētas deputātiem, kuri uzspļāva prezidenta teiktajam un pēdējām politiskās morāles un ētikas paliekām Latvijā. Šie Jūrmalas domes deputāti ir Rita Sproģe, Jānis Lediņš, Anita Adijāne, Ligita Maziņa, Dace Riņķe, Irēna Kausiniece, bijusī "Saskaņas" biedre Karina Siņkeviča un pats Gatis Truksnis.

Šie deputāti var raudzīties visiem acīs un teikt, ka neko nezina par Gata Trukšņa iespējamo pamatīgo alkohola atkarību, kas viņam regulāri un ilgstoši liedza atbildīgi pildīt amata pienākumus. Vai patiešām viņiem par to nekas, nekas, pilnīgi nekas nav zināms?! Jā vai nē?! Katram, kurš satiks šos cilvēkus vajadzētu šo jautājumu uzdot ļoti tieši, lai viņi skatoties acīs atbild un apliecina, ka viņi nekad neko nav zinājuši, par pašu ieceltā mēra smagajām atkarību problēmām. Protams, viņi var mēģināt noliegt arī, ka, piemēram, pavisam nesen - septembrī volejbola sacensību "Jūrmala Masters" svinīgās ceremonijas laikā pilsētas mērs bija tik smagā alkohola reibumā, ka knapi spēja nostāvēt kājās, bet valsts himnas laikā pat cepuri lāga nav spējis noņemt. Protams, ka nav saglabājies neviens policijas protokols, kurš apliecinātu šādu apkaunojošo faktu. Tomēr nav arī iespējams pateikt daudziem desmitiem liecinieku, kuri redzēja to ko redzēja – pilsētas vadītāju, kurš knapi spēj nostāvēt kājās.

Pēc diviem gadiem jaunajā Saeimā par vadošajiem koalīcijas spēkiem var kļūt pseidosociāldemokrātu partija "Saskaņa" un ZZS.

Jautājums ir, cik lielā mērā pēdējie būs gatavi uz valstij nodevīgiem darījumiem ar "Vienotās Krievijas" līguma partneriem - "Saskaņu"? Šobrīd Zaļā partija ir nodemonstrējusi, cik ciniski un nodevīgi var nodot pat pašu bijušos biedrus, tai skaitā Valsts prezidentu Raimondu Vējoni. Viņa politiskā vara lielā mērā balstās uz apkārtējo cieņu, stingru mugurkaulu, pārliecinošu redzējumu. Šobrīd viņa reputācijai ir, tēlaini runājot, iedurts mugurā nodevības duncis. To izdarīja iepriekšminētie Jūrmalas domes ZZS biedri. Līdzīgu gļēvumu nodemonstrējuši arī Zaļo līderi Viesturs Silenieks un Ingmārs Līdaka. Viņi noskatījās, kā publiski tika pazemots un apkaunots viens no cienījamākajiem bijušajiem biedriem, pašreizējais Valsts prezidents. Latvijas valstiskās vērtības kārtējo reizi ir publiski samainītas pēc zaļā pūķa smakojošos trukšņos. Un šajā svētku nedēļā augstākās amatpersonas turpinās izlikties, ka nekas nav noticis.

Cienījamie lasītāji, patiesi gribētu Jums novēlēt priecīgu prātu Latvijas Republikas dzimšanas dienu sagaidot. No sirds vēlu ticību, ka reiz pienāks tā diena, kad Latvijā tiks patiesi atjaunoti 1918. gada 18. novembra Latvijas ideāli.

Komentāri:
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Tavs komentārs:
Par autoru
Latvijā plaši pazīstams grāmatu autors un vied ...
Vairāk
Reklāma