Latvijas enerģētikas tīkli joprojām ir lielā mērā atdalīti no pārējās
Eiropas. Mūsu gāzes tīkli ir pilnībā izolēti un esam 100% atkarīgi no
«Gazprom» piegādēm un cenām. Elektrības jomā situācija ir nedaudz
labāka. Šobrīd Igaunija un Somija ir savienotas ar diviem kabeļiem, kas
ļauj veidot konkurenci šo valstu tirgū. Ar Igaunijas tirgu esam
savienoti arī mēs, taču šis savienojums ir fiziski ierobežots.
Pēc idejas, atverot jebkuru tirgu konkurencei, patērētājiem tiek nodrošinātas pēc iespējas zemākas cenas, bet augstāka kvalitāte. Tas ir «brīvā tirgus» mērķis. To esam, piemēram, piedzīvojuši jau telekomunikācijās, kur savstarpējā konkurence aizvien samazina mūsu telefonsarunu izmaksas. Savukārt, savstarpēji sīvā konkurence starp «Latvenergo» un «Eesti energija» («Enefit») nodrošināja nelielu cenu samazinājumu brīdī, kad atvēra eletroenerģijas tirgu uzņēmumiem. Šī konkurence joprojām aptur elektrības cenu kāpumu uzņēmumiem.
Rodas jautājums: kāpēc, atverot elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām, cenas nevis krīt, bet pieaug? Pirmkārt, tādēļ, ka kopš 2009. gada «Latvenergo» subsidē t.s. «starta tarifu» visām mājsaimniecībām un šī subsīdija tiek atcelta. Otrkārt, jo neveidojas konkurence, kas ierobežotu šo cenu pacēlumu. Tas nav «brīvais tirgus». Lielākais igauņu ražotājs negrasās konkurēt ar «Latvenergo» šajā segmentā, kas faktiski paliek par vienīgo vērā ņemamo spēlētāju mājsaimniecību tirgū.
Ir divi galvenie iemesli, kāpēc igauņu ražotājs negrasās konkurēt ar «Latvenergo» mājsaimniecību tirgū. Pirmkārt, škiet, ka Ekonomikas ministrijas izstrādātie nosacījumi tirgus dalībniekiem ir izveidoti par labu tieši «Latvenergo». Kā nesen medijos publicētajā rakstā norādīja «Enefit» valdes loceklis, esošie noteikumi nav interesanti kaimiņvalstu energokompānijai. Otrs iemesls, kāpēc nenotiek nepieciešamā konkurence ir tas, ka mums joprojām trūkst savienojumu ar kaimiņvalstu tīklojumiem. Esošajam savienojumam ar Igauniju trūkst kapacitātes, lai varētu nodrošināt stabilu konkurenci no kaimiņvalsts ražotāja, bet gaidāmais savienojums ar Zviedrijas tīkliem (kur elektrības cenas ir krietni zemākas) joprojām tiek būvēts.
Ko darīt? Jau gadiem ilgi valdība ir (pareizi) virzījusies uz brīvo elektroenerģijas tirgu. Mērķis ir bijis caur konkurenci nodrošināt stabili zemas cenas patērētājiem. Taču tagad redzam, ka dažādu sakritīgu iemeslu dēļ šāda konkurence šobrīd nav sagaidāma. Ja kaimiņvalsts uzņēmums («Enefit») apgalvo, ka tirgus nosacījumi ir vienīgi par labu «Latvenergo» un tādēļ negrasās konkurēt tirgū, tad valdībai ir jānoskaidro vai situācija patiešām ir tāda un kas būtu darāms, lai to mainītu. Līdz ar to, uzskatu, ka šajā brīdī būtu prātīgi atlikt elektroenerģijas tirgus «atvēršanu» mājsaimniecībām līdz brīdim, kad ir atrisināti šķietami juridiskie jautājumi.
Protams, joprojām paliek situācija, ka nav pietiekamu savienojumu (kabeļu) ar kaimiņvalstu tirgiem, kas varētu nodrošināt nepieciešamo kapacitāti spēcīgas konkurences izveidošanai. Taču kā minimums būtu jāatliek tirgus atvēršanu līdz brīdim, kad tiek sakārtota juridiskā bāze, kas ļautu kaimiņvalsts uzņēmumam konkurēt ar mūsu valsts esošo monopolu. Taču, ja izrādās, ka galvenā problēma ir savienojumu trūkums, tad būtu jāizskata iespējas atlikt tirgus atvēršanu līdz brīdim, kamēr tiek pabeigti starpvalstu savienojumi. Papildus visam, valdībai ir jāatrod risinājums kā palīdzēt visnabadzīgākajām mājsaimniecībām brīdī, kad «starta tarifa» subsīdijas tiks izbeigtas - neatkarīgi no konkurences izveidošanas.
Rodas jautājums: kāpēc, atverot elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām, cenas nevis krīt, bet pieaug? Pirmkārt, tādēļ, ka kopš 2009. gada «Latvenergo» subsidē t.s. «starta tarifu» visām mājsaimniecībām un šī subsīdija tiek atcelta. Otrkārt, jo neveidojas konkurence, kas ierobežotu šo cenu pacēlumu. Tas nav «brīvais tirgus». Lielākais igauņu ražotājs negrasās konkurēt ar «Latvenergo» šajā segmentā, kas faktiski paliek par vienīgo vērā ņemamo spēlētāju mājsaimniecību tirgū.
Ir divi galvenie iemesli, kāpēc igauņu ražotājs negrasās konkurēt ar «Latvenergo» mājsaimniecību tirgū. Pirmkārt, škiet, ka Ekonomikas ministrijas izstrādātie nosacījumi tirgus dalībniekiem ir izveidoti par labu tieši «Latvenergo». Kā nesen medijos publicētajā rakstā norādīja «Enefit» valdes loceklis, esošie noteikumi nav interesanti kaimiņvalstu energokompānijai. Otrs iemesls, kāpēc nenotiek nepieciešamā konkurence ir tas, ka mums joprojām trūkst savienojumu ar kaimiņvalstu tīklojumiem. Esošajam savienojumam ar Igauniju trūkst kapacitātes, lai varētu nodrošināt stabilu konkurenci no kaimiņvalsts ražotāja, bet gaidāmais savienojums ar Zviedrijas tīkliem (kur elektrības cenas ir krietni zemākas) joprojām tiek būvēts.
Ko darīt? Jau gadiem ilgi valdība ir (pareizi) virzījusies uz brīvo elektroenerģijas tirgu. Mērķis ir bijis caur konkurenci nodrošināt stabili zemas cenas patērētājiem. Taču tagad redzam, ka dažādu sakritīgu iemeslu dēļ šāda konkurence šobrīd nav sagaidāma. Ja kaimiņvalsts uzņēmums («Enefit») apgalvo, ka tirgus nosacījumi ir vienīgi par labu «Latvenergo» un tādēļ negrasās konkurēt tirgū, tad valdībai ir jānoskaidro vai situācija patiešām ir tāda un kas būtu darāms, lai to mainītu. Līdz ar to, uzskatu, ka šajā brīdī būtu prātīgi atlikt elektroenerģijas tirgus «atvēršanu» mājsaimniecībām līdz brīdim, kad ir atrisināti šķietami juridiskie jautājumi.
Protams, joprojām paliek situācija, ka nav pietiekamu savienojumu (kabeļu) ar kaimiņvalstu tirgiem, kas varētu nodrošināt nepieciešamo kapacitāti spēcīgas konkurences izveidošanai. Taču kā minimums būtu jāatliek tirgus atvēršanu līdz brīdim, kad tiek sakārtota juridiskā bāze, kas ļautu kaimiņvalsts uzņēmumam konkurēt ar mūsu valsts esošo monopolu. Taču, ja izrādās, ka galvenā problēma ir savienojumu trūkums, tad būtu jāizskata iespējas atlikt tirgus atvēršanu līdz brīdim, kamēr tiek pabeigti starpvalstu savienojumi. Papildus visam, valdībai ir jāatrod risinājums kā palīdzēt visnabadzīgākajām mājsaimniecībām brīdī, kad «starta tarifa» subsīdijas tiks izbeigtas - neatkarīgi no konkurences izveidošanas.
