Pakāpeniski izejot no ekonomiskās krīzes, mūsu valdībai ir jākoncentrējas uz pasākumiem, kas stimulētu Latvijas ekonomisko izaugsmi. Taču vienlaikus ir jādomā, ko varētu darīt, lai uzlabotu situāciju tiem iedzīvotājiem, kuri nevar piedalīties mūsu valsts ekonomiskajā izaugsmē kā aktīvi darba tirgus dalībnieki. Pārsvarā ir runa par pensionāriem, kuri ir spiesti dzīvot ar fiksētiem ikmēneša ienākumiem.
Ir dažādi veidi, kā valdība var uzlabot ekonomisko situāciju mazturīgajiem iedzīvotājiem, tai skaitā pensionāriem. Viens no tiem ir palielināt valdības budžeta izdevumus. Otra iespēja ir panākt, ka šiem iedzīvotājiem samazinātos izdevumi caur cenu pazeminājumu. Abos variantos valdība varētu panākt, ka mēneša beigās cilvēkiem makā būtu vairāk naudas. Palielinot valdības izdevumus, netiešā veidā palielinātos inflācija jeb cenu pieaugums. Samazinot iedzīvotāju izdevumus caur cenu pazeminājumu panāktu tieši pretējo efektu - samazinot cenas, samazinātos spiediens uz inflāciju. Ņemot vērā valdības mērķi ieviest eiro 2014.gadā, ir ļoti svarīgi noturēt inflāciju pēc iespējas zemu. Tas izslēdz domu par valdības izdevumu palielināšanu. Lai atslogotu mazturīgo iedzīvotāju makus, atliek atrast veidu, kā samazināt ikmēneša izdevumus.
Savas kopējās nabadzības dēļ, mūsu iedzīvotāji vidēji izdod gandrīz 1/3 no saviem ienākumiem par pārtiku (CSP dati par 2010. gadu). Salīdzinājumam, Eiropas Savienībā (ES) vidēji mājsaimniecības par pārtiku izdod tikai 13% no saviem ienākumiem (Eurostat dati par 2006. gadu). Pārtikai ir tāda īpašība, ka nekādi nevaram iztikt bez tās. Mēs varam atteikties no jaunajām drēbēm, no grāmatām un no teātra, taču regulāri ēst ir nepieciešamība visiem. Jebkurš sadārdzinājums pārtikai ļoti iespaido mūsu mājsaimniecību labklājību. Līdzīgi kā jebkurš cenu samazinājums pārtikai uzlabotu mūsu mājsaimniecību ekonomisko situāciju. Turklāt Latvijā nodokļu slogs pārtikai (PVN) ir viens no lielākajiem visā Eiropas Savienībā. Vienīgi Dānijā, Ungārijā un Rumānijā tas ir lielāks.
Eiropas Savienības direktīvas dod lielu brīvību dalībvalstīm pašām noteikt dažādotas PVN likmes visdažādākajām precēm. Šo iespēju citas valstis plaši izmanto, tai skaitā pārtikai. Piemēram, Somijā ir 13%, Zviedrijā 12%, Vācijā 7%, Beļģijā 6%, Francijā 5,5%, Itālijā 4%, bet turīgajai Luksemburgai ir tikai 3% pamatlikme pārtikai. Trijās valstīs - Lielbritānijā, Īrijā un Maltā ir 0% likme uz ikdienas pārtiku (Eiropas Komisijas dati no 2012. gada janvāra). Ņemot piemēru no citām ES dalībvalstīm, mūsu valdībai ir visas iespējas noteikt zemāku PVN likmi ikdienas pārtikai.
Viens no iemesliem, kāpēc ilgus gadus nevar pieņemt lēmumu samazināt PVN likmi pārtikai ir tas, ka valdības kopējie ieņēmumi ir ļoti atkarīgi no PVN. No visiem iekasētiem pamatbudžeta nodokļiem, PVN sastāda gandrīz 52% no kopējās summas (Valsts kases dati par 2010. gadu). Budžeta sargi līdz šim ir uztraukušies par to, ka samazinot PVN likmi pārtikai, valdība zaudētu daļu savus ienākumus, kuri, starpcitu, nodrošina izglītības, veselības aprūpes un valsts drošības izdevumus.
Tomēr redzot, ka šogad valdības budžeta ieņēmumi, tai skaitā PVN, katru mēnesi pārsniedz prognozēto līmeni, mūsu valdībai paveras reti izdevīga iespēja padarīt mūsu nodokļu sistēmu nedaudz taisnīgāku. PVN pārtikai daudz smagāk skar tieši iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem. Valsts budžeta «pārpildi» nevajadzētu iztērēt dažādos individuālos ministriju projektos, kas visticamāk skars tikai nelielu iedzīvotāju daļu. Tā vietā būtu daudz gudrāk pazemināt PVN uz ikdienas pārtikas produktiem, tādā veidā atslogojot dzīvi tiem, kam klājas ekonomiski visgrūtāk mūsu valstī.
Protams, pirms pazemina PVN likmes pārtikai, ir jāpanāk stingra vienošanos ar pārtikas tirgotājiem, ka viņi neizmantos cenu starpību savas peļņas palielināšanai. Tas ir izdarāms un kontrolējams. Sperot šādu soli, valdība varētu panākt konkrētu uzlabojumu visu mūsu mājsaimniecību labklājībai.
Savas kopējās nabadzības dēļ, mūsu iedzīvotāji vidēji izdod gandrīz 1/3 no saviem ienākumiem par pārtiku (CSP dati par 2010. gadu). Salīdzinājumam, Eiropas Savienībā (ES) vidēji mājsaimniecības par pārtiku izdod tikai 13% no saviem ienākumiem (Eurostat dati par 2006. gadu). Pārtikai ir tāda īpašība, ka nekādi nevaram iztikt bez tās. Mēs varam atteikties no jaunajām drēbēm, no grāmatām un no teātra, taču regulāri ēst ir nepieciešamība visiem. Jebkurš sadārdzinājums pārtikai ļoti iespaido mūsu mājsaimniecību labklājību. Līdzīgi kā jebkurš cenu samazinājums pārtikai uzlabotu mūsu mājsaimniecību ekonomisko situāciju. Turklāt Latvijā nodokļu slogs pārtikai (PVN) ir viens no lielākajiem visā Eiropas Savienībā. Vienīgi Dānijā, Ungārijā un Rumānijā tas ir lielāks.
Eiropas Savienības direktīvas dod lielu brīvību dalībvalstīm pašām noteikt dažādotas PVN likmes visdažādākajām precēm. Šo iespēju citas valstis plaši izmanto, tai skaitā pārtikai. Piemēram, Somijā ir 13%, Zviedrijā 12%, Vācijā 7%, Beļģijā 6%, Francijā 5,5%, Itālijā 4%, bet turīgajai Luksemburgai ir tikai 3% pamatlikme pārtikai. Trijās valstīs - Lielbritānijā, Īrijā un Maltā ir 0% likme uz ikdienas pārtiku (Eiropas Komisijas dati no 2012. gada janvāra). Ņemot piemēru no citām ES dalībvalstīm, mūsu valdībai ir visas iespējas noteikt zemāku PVN likmi ikdienas pārtikai.
Viens no iemesliem, kāpēc ilgus gadus nevar pieņemt lēmumu samazināt PVN likmi pārtikai ir tas, ka valdības kopējie ieņēmumi ir ļoti atkarīgi no PVN. No visiem iekasētiem pamatbudžeta nodokļiem, PVN sastāda gandrīz 52% no kopējās summas (Valsts kases dati par 2010. gadu). Budžeta sargi līdz šim ir uztraukušies par to, ka samazinot PVN likmi pārtikai, valdība zaudētu daļu savus ienākumus, kuri, starpcitu, nodrošina izglītības, veselības aprūpes un valsts drošības izdevumus.
Tomēr redzot, ka šogad valdības budžeta ieņēmumi, tai skaitā PVN, katru mēnesi pārsniedz prognozēto līmeni, mūsu valdībai paveras reti izdevīga iespēja padarīt mūsu nodokļu sistēmu nedaudz taisnīgāku. PVN pārtikai daudz smagāk skar tieši iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem. Valsts budžeta «pārpildi» nevajadzētu iztērēt dažādos individuālos ministriju projektos, kas visticamāk skars tikai nelielu iedzīvotāju daļu. Tā vietā būtu daudz gudrāk pazemināt PVN uz ikdienas pārtikas produktiem, tādā veidā atslogojot dzīvi tiem, kam klājas ekonomiski visgrūtāk mūsu valstī.
Protams, pirms pazemina PVN likmes pārtikai, ir jāpanāk stingra vienošanos ar pārtikas tirgotājiem, ka viņi neizmantos cenu starpību savas peļņas palielināšanai. Tas ir izdarāms un kontrolējams. Sperot šādu soli, valdība varētu panākt konkrētu uzlabojumu visu mūsu mājsaimniecību labklājībai.
