Pilnībā atzīstot sabiedrības pastiprinātās intereses pamatotību par to, kādā veidā un kam tieši tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, kā arī to nenoliedzamo faktu, ka starp lielākajiem kompensāciju saņēmējiem parādās Reformu Partijas Latgales deputātu Jura Viļuma un Gunāra Igauņa vārds, nolēmu sniegt arī savu artavu skaidrības ieviešanā (tā teikt - no pirmavotiem) par to, kādēļ tieši šādas kompensācijas un kāds ir to izlietojuma pamatojums.

Par darbu vai atpūtu?

Sākt gribētu ar iepriekšminētā TV3 raidījuma sižetu par Saeimas deputātu darbošanos vai atpūtu šīs vasaras laikā. Lai gan raidījuma vajadzībām tā veidotāji efektīvi «piemeklēja“ tikai tās intervijas daļas, kurās tiek runāts par «Latgales apceļošanu“ un «atvaļinājumu“, vēlos norādīt, ka faktiski mans «atvaļinājums“ sastāvēja no aktīva darba reģionā, kuru esmu ievēlēts pārstāvēt Saeimā.

Vasara tika pavadīta tiekoties ar Latgales novada iedzīvotājiem, vietējo pašvaldību darbiniekiem, uzņēmējiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, piedaloties dažāda līmeņa reģionālās diskusijās, ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru dodoties vizītēs uz Latgales pašvaldībām un pārstāvot Saeimu vai Reformu partijas frakciju vairāku Latgales novadu svētkos un citos publiskos pasākumos. Vasaras laikā esmu paguvis apmeklēt teju vai visas Latgales pašvaldības (neapmeklēta palika tikai Zilupes, Rugāju, Riebiņu un Ilūkstes puse). Informāciju par lielāko daļu no savām aktivitātēm esmu padarījis brīvi pieejamu ikvienam interesentam ar šim nolūkam izveidotas interneta mājas lapas (jureits.lv) un Twitter konta (LG_deputati) starpniecību.

Galu galā tāds taču ir viens no Saeimas deputāta galvenajiem uzdevumiem - nodrošināt tiešu Latvijas valsts parlamenta saikni ar iedzīvotājiem! Arī tiem, kas dzīvo attālāk no Rīgas un paši nevar tik vienkārši nokļūt līdz Saeimas namam Rīgā, lai tiktos ar savu novadu pārstāvošo deputātu arī ārpus vēlēšanu kampaņas laika.

Par deputātu mūžīgo iedzīvošanās kāri

Tā ir gluži vai obligāti sagaidāma prasība ikvienam, kas kļuvis par mūsu Saeimas deputātu. Tā vai tuvu tam ir spiests nodomāt gandrīz ikkatrs, kurš izlasījis kārtējo trīs rindkopu rakstu par deputātiem izmaksātajām algām un kompensācijām. Šādus priekšstatus cenšos grozīt praksē un to darīju jau labu laiku pirms iepriekšminēto TV sižetu un rakstu publikācijas.

Uz vasaras laiku (jūliju un augustu) atteicos no dzīvokļa Rīgā. Vasarā faktiski neizmantoju Saeimas autoparku un visām darba vajadzībām lietoju savu privāto, 1994.gadā ražoto Audi markas automašīnu - tās vizuālo un tehnisko stāvokli interesenti var novērtēt paši, ielūkojoties pie Saeimas esošajā stāvvietā. Katrā gadījumā tikai atbalstu valsts līdzekļu taupīgu lietošanu visās jomās (te atsevišķa analīze būs nepieciešama arī par Saeimas nama budžetu kopumā).

Atalgojums un tā apjoms man nekad nav bijis svarīgākais faktors darba izvēlei un kandidēt Saeimas vēlēšanās piekritu atalgojuma aspektu pat nevērtējot. Varu tikai atkārtot savus iepriekš daudzreiz teiktos vārdus - ja kāds vēlas nākt manā vietā Saeimā strādāt, lūdzu, nekautrējaties, iesaistieties politikā, iegūstiet iedzīvotāju atbalstu un strādājiet, saņemot to (milzīgo) algas skaitli. Personīgi tikai priecāšos, ja pēc manis Saeimā Latgali pārstāvēs vēl aktīvāki, zinošāki, gudrāki un visādi citādi labāki deputāti. Diemžēl līdz šim arī attiecīgās algas esamība neko daudz nevilina manus novadniekus aktīvi iesaistīties politikā.

Lētākais Latgales vai Kurzemes pārstāvis - bagāts Rīgas uzņēmējs (-a)?

Dažkārt publikācijās blakus lielāko kompensāciju saņēmējiem (arī man) tiek norādīti vairāki mani Saeimas kolēģi, kuri saņem niecīgas kompensācijas vai tās nesaņem nemaz. Iemesli un situācijas ir dažādas - piemēram, deklarēta dzīvesvieta Rīgā (kas izslēdz nepieciešamību mērot 300km ceļu un, loģiski, īrēt vēl vienu dzīvesvietu galvaspilsētā) vai iepriekšējā uzņēmējdarbībā uzkrāts kapitāls, kas (visnotaļ apsveicamā kārtā) dotu iespēju atļauties visus ar Saeimas darbu saistītos izdevumus uzņemties pašam, tādējādi ietaupot valsts budžeta līdzekļus.

Iespējams, kādam deputātam kompensācija nav nepieciešama (vai nav nepieciešama pilnā apmērā), jo viņš neuzskata par vajadzīgu pavadīt pilnu darba nedēļu Saeimā vai pēc tās katru nedēļu tikties ar sava reģiona vēlētājiem, kas nu atkal ir aktuāls jautājums sākoties rudens darba sesijai.

Saeimā, protams, vienmēr būs un ir vajadzīgi deputāti, kas ievēlēti no Rīgas un tai tuvumā esošajiem novadiem. Saeimā, diemžēl, vienmēr var arī iekļūt kāds, kuram ir savdabīga izpratne par tās darbu vai komunikāciju ar vēlētājiem. Bet vai tas būtu godīgi, ja tikai viņi varētu pārstāvēt Latvijas iedzīvotājus, visus Latvijas reģionus? Jautājums taču nav par to, kurš ir labāks (vai «lētāks»). Jautājums ir par to, ka sava novada problēmjautājumus labāk pārzina tieši tā vēlēšanu apgabala deputāts - uzņēmējs, ārsts, pašvaldības vai izglītības darbinieks - un starp šiem novadiem pastāv ievērojamas atšķirības (kaut vai attālums līdz galvaspilsētai), kuras jāizlīdzina, lai dotu maksimāli vienādas iespējas visiem Saeimas deputātiem pārstāvēt savu vēlēšanu apgabalu un galvenais - saglabāt ikdienas saikni ar saviem vēlētājiem.

Nobeigumam

Nu jau pārāk labi esam iepazinuši sabiedrībā valdošos priekšstatus par Saeimas deputātu - savtīga labuma meklētāju, kas «pazūd Rīgā» uzreiz pēc ievēlēšanas un neatgriežas savā reģionā ātrāk kā pirms nākamās pirmsvēlēšanu kampaņas sākuma. Visiem spēkiem un visu likumā paredzēto valsts piešķirto līdzekļu ietvaros cenšos to mainīt - par ikdienas un iknedēļas darba jaunumiem, panākumiem un arī neveiksmēm ir iespējams iegūt informāciju gandrīz nekavējoties (katra nedēļas nogale Latgalē tiekoties ar iedzīvotajiem, Twitter konti, publikācijas mājaslapā un iespēju robežās preses izdevumos un interneta portālos).

Pati mūsu (mana un G.Igauņa) iekļūšana Saeimā ir labs pierādījums tam, ka Latgales reģiona pārstāvim nav jābūt tikai televīzijas ekrānos bieži redzētam rīdziniekam. Ceram, ka mūsu piemēram sekos un demokrātijas principu ieviešanas darbā iesaistīsies arvien plašāks Latgales iedzīvotāju loks.