Mērķi. Tiek daudz runāts par to, ka ir jānosprauž un jārealizē savi mērķi. Vadot dažādus treniņus, redzu, ka pārsvarā cilvēkiem ir nevis mērķi, bet gan vēlēšanās, kas mainās atkarībā no tā, ko redz apkārt – mašīnu, mobilo, kleitu – gribu! Mērķiem jābūt ne vairāk par trim, tad spējam uz tiem sakoncentrēties, cilvēki, kas ir sasnieguši lielus augstumus, zina to. Tā, izcilais menedžeris L.Jakoka (Lee Iacocca) gan nosprauda mērķus sev, gan atraisīja personāla spējas ar aizraujošu mērķu palīdzību, Dž.Kenedijs cilvēku atmiņā palika ar vienu savas prezidentūras mērķi –ar grandiozo mēness sasniegšanas programmu. 

Mērķu nospraušanā var izmantot vairākas metodes (SVIT, SMART utt.), bet lielākā kļūda, kas piemeklē cilvēkus, ir krasi norobežot, atdalīt ar līniju darbu un ģimeni, hobijus un intereses utt. Jābūt kreatīvam (runa taču iet par jūsu dzīvi!), lai atrastu tādu redzes punktu, kad profesija, pieredze, intereses un hobiji tiek realizēti darbā. Zinātnieki ir izskaitļojuši, ka produkta (un kāpēc šī apvienošana nav produkts?) izgudrošanai ir jāvelta 320 stundas – sev neskopojies!

Tad, kad ir nosprausts mērķis, ir svarīgi to realizēt, komunicējot ar cilvēkiem, pārvarot grūtības, mācoties utt., un šajos procesos ir svarīga psihes pārvaldīšana.

Psihes pārvaldīšana. Neskatoties uz to, ka mūsdienu cilvēkiem varētu būt nojauta, ka cilvēka psihei ir neierobežots potenciāls, tikai retais apzinās tās reālās iespējas. Pastāv uzskats, ka psihes pārvaldīšanu var apgūt vientulībā kaut kur kalnos (alā, mežā utt.), sēžot noteiktās pozās, klusi pie sevis atkārtojot mantru. Īstenībā ikdienā mēs arī redzam psihes pārvaldīšanas piemērus – visvienkāršākos refleksus, tas nav nekas sarežģīts. Tā piemēram, iedomājieties, kā Jūs griežat citronu smalkās šķēlēs, un tā sula tek pa naža asmeni... sāk izdalīties siekalas? Tātad ar iztēli notika ietekme uz organismu. Psihes pārvaldīšanu var pielietot visās dzīves  situācijās – pārvarot stresu, noskaņojoties (piem., svarīgām pārrunām), mobilizējoties, kad vajadzīgs maksimālais sniegums, īsā laika sprīdī atjaunot spēkus utt.

Pēdējā laikā ir parādījušies nozīmīgi pētījumi, balstoties uz kuriem tika izstrādātas dažādas attīstošās programmas, pārsvarā Pozitīvās un Sporta psiholoģijas ietvaros. Jebkurš zina, cik sportā ir svarīga spēja noskaņoties, kas dažreiz ir svarīgāka par fizisko formu. Bieži sportisti pašu spēkiem cenšas izdomāt kādus paņēmienus, ko novēroju, apmācot psihes regulēšanai mūsu izlasi bobslejā. 

Vai psiholoģiskās regulēšanas attīstība ir iespējama „ofisa” apstākļos? 

Ne tikai iespējama, bet arī vajadzīga! Psihes pārvaldīšanā var izdalīt trīs svarīgākās spējas - emocionālo regulēšanu (emocionālais intelekts), vizualizāciju un relaksāciju, kas dažādā kombinācijā dod jaunas spējas. Uzskaitīsim, to ko dod šīs spējas: 

Emocionālais intelekts (EI). EI ir spēja apzināties un izprast savas un citu cilvēku emocijas, kā arī pārvaldīt, gan savas, gan citu cilvēku emocijas. Ja ņem vērā, ka cilvēks pārsvarā pieņem lēmumus, balstoties uz emocijām, tad tas izskaidro, kādā veidā līderi prot iedvesmot savus sekotājus izciliem sasniegumiem. Tas arī tika apstiprināts pētījumos, kur tika atrasts, ka EI ir saistīts ar sekotājus attīstošo līderību (Transformational leadership) un saliedētību komandā (piem., Wang & Huang, 2009), prasmi labāk motivēt un iedvesmot darbiniekus augstākiem sasniegumiem. Tādi līderi ir efektīvāki (Tikhe Sham & Nagendra, 2011), saskarsmē prot labāk atrast pieeju citiem, elastīgāk reaģē uz dzīves notikumiem un ir stresa noturīgi. 

Vispārīgi var teikt, ka EI ir spēja, manipulējot ar savām emocijām, sasniegt vajadzīgos psiholoģiskos stāvokļus. 

Kā attīstīt. Jāsāk ar savu emociju apzināšanos, „novērošanu”. Tas palīdzēs izprast savu iekšējās pasaules darbības mehānismus, to kas un kādas emocijas aktivizē spēku pieplūdumu, pašpārliecinātības izjūtu utt.

Vizualizācija – kāda tēla noturēšana (vai kustībā – dinamiskā vizualizācija) prātā, kas palīdz piekļūt zināšanām, emocijām un somatīskajām rezervēm (Nightningale, 1998). No pirmā acu uzmetiena varētu likties, kāds sakars ir vizualizācijai ar psihisko regulēšanu un pašattīstību kopumā? Ļoti liels! Vizualizācijas spējas dod lielus ieguvumus, tomēr parasti, bez treniņa, cilvēki nevar noturēt kādu tēlu apziņā ilgāk par dažām sekundēm. Svarīgs ir ne tikai ilgums, bet arī noturamā tēla kvalitāte un daudzums. Piem., noturamo tēlu kvantitāti saista ar kreativitātes spējām (šo virzienu pētīja Mendelsohn). Telpisko vizualizāciju saista ar matemātiskajām spējām (Manger & Eikeland, 1998), ar attīstītāku intuīciju (piem., Dawn et al., 2010), kas menedžeriem dod nozīmīgas priekšrocības, piem., risinot problēmsituācijas (Shapiro & Spence, 1997). Vizualizācija palīdz ātrāk atjaunot spēkus sportā (Newsom et al, 2003). 

Kā attīstīt. Vienkāršākais (tas nenozīmē neefektīvākais) vingrinājums ir skatīties uz kādu nelielu priekšmetu (piem., sērkociņu kastīti 1 m attālumā), aptuveni 3 minūtes, tad aizvērt acis un censties šo priekšmetu turēt vēl 3 minūtes prātā. 

Relaksācija – spriedzes mazināšana, ko pielieto stresa vadībā, samazinot asinsspiedienu, muskuļu spriedzi un citus ieguvumus. Uz doto brīdi eksistē ļoti daudz relaksācijas paņēmienu, pētījumos pārsvarā pielieto četrus – progresīvo muskuļu relaksāciju, jogu (hatha), vizualizāciju un elpošanas vingrinājumus. Tika atklāts, ka relaksācija samazina nemieru, nogurumu (piem., Ghoncheh & Smith, 2004), uzlabo imūno sistēmu, piem., paaugstina imunogobulina un endorfīnu daudzums asinīs, kas mazina sāpes (Bood et al., 2007), ir mentāli veselīgāki un dzīvīgāki (vitality) (piem., Robertshawe, 2007). Uzlabo loģiskās domāšanas spējas (Ritskes et al., 2003) pētījumu ir daudz, starp tiem longitūdo, kas apstiprina, ka relaksācija uzlabo gan veselību gan arī prāta spējas. Katrai no pieejām (pieminētām iepriekš) ir pozitīva ietekme, bet ietekmes akcenti ir dažādi. 

Par relaksācijas pozitīvām pusēm ir daudz ne tikai pētījumu, bet arī aprakstītas metodes, kuras ir viegli atrodamas, tāpēc te neminēšu. Vienīgi gribas piebilst – cilvēka aktivitāte ir cikliska, tāpēc ik pa brīdim jūtamies miegaini, ja šajā brīdī relaksēties, pēc piecām minūtēm būsiet žirgti un gatavi darbam. Bet parasti cilvēki darbā iedzer kafiju, kas nedod miegoties, bet tad arī nenotiek aktivizēšanās.

Apkopojot gribu pateikt, ka izvirzot mērķus un to sasniegšanā izmantojot psihes pārvaldīšanu, panākumi būs daudz spožāki – padariet savu dzīvi aizraujošu! Tas, kurš dzīvo interesantu dzīvi – dzīvo savu dzīvi, nevis citu! Tie, kam dzīve ir neinteresanta, sāk interesēties par citu cilvēku dzīvi (seriālos, romānos – šīs „gara maizes” netrūkst!).

Šis raksts ir tikai tēmas ieskicējums, - iepazīstināt ar šo tēmu tos, kas nepārzina, kam nav priekšstata par savas psihes spējām, un zinošos –mudināt sākt nodarboties praktiski.  

Nobeigumā gribas citēt senu Ķīnas parunu – pasaule būtu daudz gaišāka, ja cilvēki, pirms kādam palīdzēt, sniegtu palīdzību sev.