Kādreiz senos laikos es aizrāvos ar lekciju lasīšanu uzņēmumu vadības studentiem Rīgas Biznesa skolā. Tas nebija maizes darbs, drīzāk hobijs, lai izvēdinātu galvu un satiktu cilvēkus ārpus parastās vides. Papildu ieguvums bija arī iespēja pašam kaut ko jaunu iemācīties, jo zināms, ka vislabākā mācīšanās sanāk, ja mēģini mācīt citus.
Mācīju uzņēmējdarbību, t.i., ko nozīmē būt par uzņēmēju. Manuprāt, nav jau nekas vērtīgāks par vidi, kurā uzņēmējus ciena un atbalsta, jo tie ir ļaudis, kas sarūpē darbu citiem un vēl arī samaksā nodokļus. Tātad – jo vairāk uzņēmēju, jo visiem labāk klājas. Biznesa skolās uzņēmējdarbības mācīšana grozās ap biznesa plānu gatavošanu, dažādu ideju prezentēšanu un rasola gatavošanu no visādām menedžmenta gudrībām – drusku finanses, personālvadība, mazliet pārdošanas un tādā garā. Galu galā uzņēmējam ir jāspēj sazināties ar saviem speciālistiem, un sākumā īsts uzņēmējs burtiski ir viss vienā – gan apkopējs, gan finanšu direktors, gan pārdevējs.
Mana uzņēmējdarbības kursa ideja bija izveidot studentu grupas un samaisīt tās kopā ar reāliem izgudrotājiem, ar kuriem studenti kopā gatavotu biznesa plānu visa kursa garumā. Cerēju, ka vismaz daži, beiguši skolu, turpinās attīstīt iesāktos projektus. Vēl šodien atceros, ka vienu gadu mums bija putnu būrīšu izgudrotājs, kurš kategoriski atteicās izpaust, kāda tieši ir viņa ģeniālā būrīša izgatavošanas metode. Visa plāna taisīšana beidzās ar pamatīgu ķīviņu, un studentiem nācās meklēt citu ideju. Parasti izgudrotāji ir cilvēki ar savām īpatnībām, bet tur jau ir tā uzņēmējdarbības sāls – spējā atrast kopīgu valodu ar visdažādākajiem ļaudīm.
Biznesa skola ir arī Denverā. Savā ziņā ļoti līdzīga RBS, tikai ēka lielāka un studentu vairāk. Bet tāpat tiek daudz runāts par to, ka lieliskajā Rietumu kalnu štatā jāattīsta uzņēmējdarbība, jāmāca jaunie uzņēmēji, par to, ka skolai allaž trūkst naudas un vajadzīgi veiksmīgi uzņēmēji, kuri ziedotu naudu un līdzekļus, jo tam, kam ir dots, vajag padalīties ar citiem.
Denveras Biznesa skolā pat izveidots atsevišķs uzņēmējdarbības attīstības centrs, kura galvenais sponsors ir vietējais miljonārs un mēbeļu magnāts Džeks Džebss. Viņš ir Denveras mēroga zvaigzne un pat ieticis vienā no "South Park" sērijām – ar visu savu pazīšanās zīmi balto tīģeri, kuru, kā izskatās, vienmēr nēsā līdzi. Džebss ir no Krievijas izceļojušu ebreju pēctecis, kurš pamanījies sasliet mēbeļu tirgošanas šķūņus pa visu Denveru un katrā pasākumā klātesošos iepriecina ar stāstiem, kā mamma viņam bērnībā likusi apgūt ģitāras spēli un iemācīties dziedāt kantri dziesmas, jo muzikantiem bads nekad neesot jācieš – ja proti uzspēlēt, tad cilvēki tevi pabaros vienmēr.
Ap biznesa skolām gan Latvijā, gan arī Denverā vienmēr ganās kāds bariņš uzņēmēju, kuri vēlas piedalīties, iesaistīties un socializēties. Katrā šejienes skolas pasākumā satieku vīru, par kuru pārējie saka: "Šis ir liels miljardieris, viņš izcēla pamatīgu piķi, pārdodot "JD Edwards" "Oracle" kompānijai." Tie, kas ir pazīstami ar pasaules līmeņa grāmatvedības programmu vēsturi, noteikti zina, kas ir "JD Edwards", bet man jaunums bija, ka tā ir Denveras kompānija. Latvijā tam analogs varētu būt grāmatvedības programma "Apvārsnis", tagad pazīstama kā "Horizon". Ar to gribu teikt, ka nemaz tik grandiozas atšķirības starp dzīvi Denverā un Rīgā nav. Vismaz biznesa skolas un personāži ir ļoti līdzīgi.
Šajā nedēļā Denveras Biznesa skola rīkoja sava biznesa plānu konkursa "Climb" noslēdzošo pasākumu, kurā grozījās gan Džebs ar visu savu tīģeri, gan arī studenti un skolas plašā mentoru un piesaistīto uzņēmēju saime. Konkursā uzvarēja komanda, kura prezentēja savu patentēto izgudrojumu – dronu, kurš novērš helikopteru kravu un glābšanas tērauda trošu žvangāšanos un tādējādi ļauj celtniecības kompānijām un glābējiem ietaupīt milzu naudu un izglābt daudz vairāk glābjamo. Komanda pat bija saģērbusies militāros formas tērpos – armijas formas, ieroči un karogi amerikāņiem traki patīk. Par savu saturīgo ideju un atraktīvo prezentāciju komanda nopelnīja piecu tūkstošu dolāru galveno balvu un godu, slavu un publicitāti. Savukārt tūkstoti un veicināšanas balvu saņēma puisis, kurš pats taisa smukus koka galdus un izīrē tos kāzām, izlaidumiem un tamlīdzīgiem masu pasākumiem. Viņš, liekas, bija vienīgais no prezentētājiem, kas faktiski arī dara to, par ko bija uzrakstījis biznesa plānu.
Vispār esmu novērojis – jo krāšņāk un pārliecinošāk cilvēki kaut ko prezentē, jo tālāk viņi ir no reālās dzīves. Īsti uzņēmēji un izgudrotāji parasti ir kautrīgi un šaubu pilni, jo viņi zina, ka līdz patiesiem panākumiem var tikt tikai caur zilumiem, pazemojumiem un neskaitāmām neveiksmēm.
