Pirms nedēļas ASV bija garā nedēļas nogale. Pirmdien bija "President's day", kas izpaudās kā papildu brīvdiena un ierastās izpārdošanas. Īpaši ar savām atlaidēm mani vajāja Dell Computers, kurš tajā dienā pamanījās atsūtīt kādas septiņas mēstules.
Vispār ir mazliet jāpiepūlas, lai izsekotu brīvdienām gan Latvijā gan ASV, jo cilvēkiem jau nepatīk saņemt uzaicinājumus uz sapulcēm brīvdienās vai arī piecelties septiņos no rīta, ieiet skaipā un secināt, ka iknedēļas sapulce nenotiek, jo citā valstī kolēģi atpūšas. Taisnības labad jāpiebilst, ka oficiāli svinamo brīvdienu skaits Latvijā un ASV ir aptuveni vienāds, tikai atvaļinājumi ASV darbaļaudīm ir uz pusi īsāki.
Prezidenta dienu ASV atzīmēja Baltajā namā ar oficiālajiem pasākumiem, Tramps ar mītiņu Floridā, bet Trampa pretinieki ar diezgan plašām protestu demonstrācijām un saukļiem "Not My President." Es ar ģimeni savukārt izmantoju garās brīvdienas un no piektdienas līdz pirmdienai nodzīvoju kalnos. Un tāpēc arī pagājušajā nedēļā neuzrakstīju blogu. Jo bija citas jaukas lietas, ko darīt.
No sabiedrisko attiecību viedokļa Tramps izcēlās ar to, ka Floridā savu atbalstītāju pulkam stāstīja, ka Zviedrijā nesen noticis briesmīgs terora akts. Uz ko zviedri neizpratnē raustīja plecus, jo nekāds terora akts tur noticis nebija. Vēl vairāk – viņi sāka runāt, ka Zviedrijā uz 100 000 iedzīvotājiem gadā notiekot 1.1 slepkavība, kamēr ASV 4,9.
Vēlāk izrādījās, ka par Zviedrijas postu Tramps uzzinājis Fox News pārraidē. To viņš pats tviterī uzrakstīja. Fox ir Trampa iemīļotais ziņu kanāls, un arī es esmu iesācis to skatīties, lai saglabātu balansu un nedzīvotu tikai liberālajā pasaules burbulī. Tviterī gan Tramps seko tikai tam pašam Fox un daudziem Trampa torņiem. Nav pārāk plaši informācijas avoti, ja vien, protams, viņam nav kādi slepenie konti. Vēl šajā nedēļā Tramps nobanoja CNN, BBC, NYT un vēl dažu organizāciju žurnālistus no dalības savā preses konferencē. Tā teikt – jūs par mani rakstāt sliktas lietas, es jūs uz saviem pasākumiem nelaidīšu.
Komiķiem ASV tagad ir ziedu laiki. Sabiedriskajā un politiskajā dzīvē daudz pateicīgu tēmu. Atmiņā nāk, ka arī PSRS laikos joki bija smieklīgi un daudz. Ko nevarētu teikt par humoru brīvajā Latvijā. ASV viens no augstākajiem reitingiem ir The Late Show with Stephen Colbert, bet arī citi TV kanāli no visas sirds iesmej par apkārt notiekošo. Diktatoru rokasgrāmata saka, ka pamazām ar visiem šiem smējējiem un kritiķiem sāk notikt dažādas ligas. Ko piekauj vārtu rūmē, kas saindējas ar pārtiku. Uzņēmumos uznāk dažādas dienestu pārbaudes, mainās īpašnieki u.tml. Šādu rokasgrāmatu autori Krievijā un Turcijā ir gana sprigani, un gan jau, ka gatavi ar draugiem padalīties.
No otras puses, ASV akciju tirgi piedzīvo nebijušus kāpumus, un Tramps jau arī tikai cenšas pildīt visu, ko solīja pirms vēlēšanām, tāpēc joprojām nevaru sevi ierindot kategorisku Trampa pretinieku lokā. ASV demokrātijai ir tā foršā lieta, ka valdības visu laiku mainās un katra jaunā nojauc kādu gabaliņu, varbūt pašu nejēdzīgāko, ko iepriekšējās sastrādājušas, bet visu nojaukt nevar, jo spēcīga tiesu vara un arī daudz varas ir štatu līmenī. Tādēļ, manuprāt, ļoti svarīgi būs vērot, kas notiksies ar pašu demokrātisko sistēmu ASV. Kuras svarīga sastāvdaļa ir arī brīva prese.
Lasot Latvijas ziņas, nevar nepamanīt, ka pašvaldību vēlēšanas jau 3. jūnijā. Tāpēc mums priekšā visai traumatisks laiks. Kaut kā tie politiķi ir nākuši pie atziņas, ka visefektīvākais veids, kā uzvarēt, ir ar gavņilkām, pretinieku nomelnošanu un dažādu skandālu organizēšanu.
Arī ASV visas kampaņas ir šausmīgi melnas. Man, piemēram, gribētos no politiķiem divas lietas – lai nemelo un lai nav tizleņi. Un tikai tad būtu jēga skatīties, par ko viņi iestājas un kādas ir viņu programmas. Nu labi, ja nevar melns un balts, tad kaut kādās pakāpēs – cik melīgs skalā no 1 līdz 10 un cik tizls šādā pašā mērījumā. Jo tiem, kuri melo, tāpat nevar ticēt, un kāda tad jēga vispār no viņu programmām, bet tie, kuri ir tizleņi, tāpat neko nevar izdarīt, un kāda tad jēga no viņu programmām? Varbūt kāds medijs varētu uzņemties ieviest melīguma un tizlības reitingu visiem kandidātiem. Tad varētu izrēķināt saraksta kopējo indeksu un pēc tā arī pieņemt lēmumu, kurus atbalstīt un kurus nē. Nu, gan jau no visa plašā piedāvājuma varēs atrast kādus, kuri daudz maz atbildīs šiem kritērijiem, un tad varēs sākt lasīt, ko viņi sola un ko grib panākt.
Mans šīs nedēļas lielākais prieks bija Signes Baumanes kampaņa kikstarterī, kur viņa vāca naudu savai jaunajai filmai "My Love Affair With Marriage ". Visa plānotā 126k USD summa savācās dažas stundas pirms kampaņas beigām, un ir lielisks pierādījums, ka cilvēkiem izdodas, ja viņi rosās un zina, ko dara. Un pasaulē ir daudz talantīgu un veiksmīgu latviešu.
