ASV šajā nedēļā no politikas nebija iespējams paglābties nekur. Nedēļu pēc Republikāņu partijas saieta Filadelfijā notika Demokrātu partijas konvents. Abos konventos pirmajā dienā notika nelielas jukas, un daži sarūgtināti delegāti mēģināja izkliegt savu sāpi, ka viņu kandidāts nav nominēts. Bet abos gadījumos renegāti tika paņemti ar masu un dumpis uz kuģa novērsts. Bet ar to arī konventu līdzības beidzās, un klausītājs no malas nekādi nevarētu noticēt, ka pasākumos runā par vienu un to pašu valsti.

Pēc manām domām, Demokrātu pasākums bija daudz labāk organizēts, runas saturīgākas un runātāji cienīgāki – visi vēl dzīvie iepriekšējie Demokrātu prezidenti, Obama un daudzi citi. Daudz asarainu runu, sakāpinātu emociju, bungu rībināšanas un konkurentu skarbas kritizēšanas. Interesanti, ka Demokrāti ir nocēluši Republikāņiem patriotisma kārti. Zāle ik pēc brīža skandēja "USA, USA, USA!", runāja par konstitūciju, vērtībām un ASV īpašo vietu pasaulē. Kaut kas tāds senāk esot bijis iespējams tikai Republikāņu saietos. Nākamies trīs mēneši rādīs, vai demokrātiem izdosies savākties vai tomēr "dusmīgie, baltie vīrieši" gūs virsroku un izmēģinās sapni par Laimes Lāci, kurš viens pats spēj atrisināt visas problēmas.

Ceru, ka ASV sistēma ir pietiekami spēcīga, lai to pārdzīvotu, jo vājākās valstīs pēc šāda Lāča ievēlēšanas neko atpakaļ atgriezt vairs nevar, jādzīvo Lāča migā, kamēr tas atstiepj kājas un arī tad nereti valdīšanu pārņem kādi mazie lācēni.

Amerikas latviešu sabiedrība vēlēšanu sakarā ir stipri sadalīta. Tie, kuri ir dzimuši Amerikā un būtu pieskaitāmi pie "dusmīgajiem baltajiem", absolūtā vairākumā atbalsta Trampu, jo viņiem riebjas Obama, kuru viņi sauc par LBT – "Little Brown Turd", un Klintone viņu ieskatā ir vēl astoņi gadi tāpat kā pie Obamas. Tā kā viņiem īsti nav ar ko salīdzināt, ka var arī būt sliktāk, tad pēc viņu sajūtām sliktāk kā ar Obamu vispār būt nevar. Un viņi kā tādi spožas lampas apstulbinātas mušas lido lāča migas virzienā.

Kurš no kandidātiem vairāk aizstāvēs vai neaizstāvēs Latviju, viņiem ir lielā mērā vienalga, jo Latvija ir tālu un arī ir vairāk tāds sapņu burbulis, nevis kaut kas dzīvs un reāls. Cilvēki, kuri atbraukuši nesen, pārsvarā atbalsta Demokrātus, jo sevi vairāk asociē ar imigrantiem, kuriem labvēlīgāki ir Demokrāti.

Vakar pie mums Denverā bija ieradies Tramps. Viņš uzstājās aviācijas muzejā. Ja esiet Denverā, noteikti aizejiet, tajā ir daudz spārnotu dzelžu: http://wingsmuseum.org. Muzejs ir visai netālu no mana dzīvokļa, tāpēc es uzkāpu uz velosipēda un aizbraucu pasmelties iespaidus. Varēja redzēt visai raibu sabiedrību – baikerus, kārtīgos amerikāņu večus, vecākus cilvēkus. Ielas vidū stāvēja bariņš ar anti – Trampa protestētājiem, kuri izkliedza saukļus "United not divided", un visu šo cirku uzraudzīja Denveras policijas velopulks. Pasākumā nopērkamie tēkrekli kaut kādā mērā atgādināja Gustava Kluča mākslas estētiku – ļoti ekspresīvi propagandas plakāti. Bet kopumā noskaņa bija tāda amerikāniski pieklājīga un smaidīga, jo šeit neviens nesaka, ko patiesībā domā, viss tiek apkaisīts ar cukurotajiem smaidiem un pieklājības frāzēm.

Priekšā trīs mēneši karstu debašu un lielu emociju. Ņemot vērā milzīgo kompromitējošo materiālu daudzumu, dīvainajām hakeru aktivitātēm, situācija var mainīties tikpat strauji kā hokejā, un vēlēšanu iznākums galīgi nav paredzams.

Klintones un Trampa meitas Čelsija un Ivanka ir labas draudzenes un vēl tagad apgalvo, ka politika viņu draudzību nesabojāšot, lai arī abas ir ļoti aktīvi iesaistījušās priekšvēlēšanu kampaņās. Zinot šādus faktus, grūti saprast, kuri ir tie autsaideri un kuri insaideri, un nepamet sajūta, ka procesus ietekmē lietas, par kurām mums, vienkāršajiem cilvēkiem, ir stipri maza nojausma.