Denverā ielidoju pagājušajā svētdienā ap deviņiem vakarā. Kādā no blogiem jau rakstīju, ka maija beigās izvācos no iepriekšējā dzīvokļa, mantiņas atstāju noliktavā sakrāmētas kastēs un jūniju pavadīju Latvijā, izbaudot Latvijas garšas un smaržas. Savukārt jauno dzīvokli noīrēju tikai no 1. jūlija – tomēr sanāk vairāku tūkstošu ekonomija, dzīvokļu īre šeit ir ļoti dārga.
Jaunais dzīvoklis ir pilnīgi jauns un bez mēbelēm, tāpēc biju maijā nopircis visu nepieciešamo ar norādījumiem, ka mēbeles ir jāpiegādā un jāuzstāda 2. jūlijā, jo pats atbraucu dienu vēlāk. Lai cik arī tas pārsteidzoši izklausītos, svētdienas vakarā dzīvoklis mani sagaidīja ar visām mēbelēm, un atlika tikai ieslēgt dzesēšanas sistēmu un doties pie miera. Dzesēšanas sistēma noderēja, jo Denverā šajās nedēļās temperatūra pēcpusdienās uzsilst līdz kādiem 37 grādiem.
Vakar man uzstādīja mājas internetu no Comcast. Pasūtīšana un norēķins, protams, notiek internetā. Klientam piedāvā izvēlēties produktu, uzstādīšanas laiku 2 stundu "logā", un meistars arī ierodas precīzi atzīmētajā laikā. Apmēram 20 minūtes pabakstījās, un viss sāka darboties. Tāpēc šo blogu rakstu jau savā jaunajā mājas kabinetā, pieslēdzies pie vakar uzstādītā interneta.
Aptuveni trīs stundas pēc interneta uzstādīšanas man zvana nepazīstams numurs no Hatboro, Pensilvānijas, un robots laipnā balsī aicina novērtēt sniegtā servisa kvalitāti un jautā, vai es viņus ieteikšot draugiem, varbūtības skalā no 1-10. Diemžēl, Comcast robots ir ļoti ziņkārīgs un uzdod nevis vienu, bet veselu virkni jautājumu, kuriem katra atbilde ir jābaksta telefonā. Tā kā robotiskā saruna notiek laikā, kad lielveikalā krāmēju ratiņos vakariņas, tad mana pacietība izsīkst pēc kādām 3 minūtēm un es vienkārši nolieku klausuli. Visas lielās kompānijas Amerikā savus pakalpojumus ir standartizējušas un robotizējušas ar domu, ka cilvēkiem ir jābūt lētiem un viegli maināmiem, bet servisam un klientu atpakaļsaitei maksimāli caurspīdīgai. Tas labi darbojas, kamēr kaut kas nesaiet šķērsām un viss notiek saskaņā ar izdomāto skriptu. Ja plates celiņš pārlec, tad vai nu ieslēdzas nākošais klientu servisa līmenis, vai arī tevi kā klientu "pasūta."
Visa nedēļa pagāja, galvenokārt pārvedot un izpakojot kastes ar mantām un pērkot trūkstošo. Dažbrīd liekas, ka mantas tomēr ļoti apgrūtina – katra jauna lieta, ko nopērc, prasa laiku un uzmanību. Vai nu jāapgūst, kā jauno gadžetu lietot, vai arī, kas vēl ļaunāk, tas prasa regulāru apkopi un uzmanību. Mūsdienās visi ražotāji ir kļuvuši ļoti viltīgi un visu laiku gudro, kā piespiest tevi kaut kur reģistrēties, iziet regulāras apkopes, pirkt produkta uzlabojumus un paplašinājumus. Atslēgas vārds modernajā biznesā ir "reccuring revenue." Pie velna, varbūt labāk dzīvot pavisam askētiski un nekļūt par visu šo lietu vergu.
Tā vien gribas iegrimt H.D. Toro grāmatā "Voldena jeb dzīve mežā" un doties tuvējos kalnos un tur arī apmesties uz dzīvi. Toro, starp citu, bija amerikānis, un Amerika, kā mēs zinām, ir kontrastu zeme, te mīt gan pasaules labākie roboti, gan kvēlākie piekritēji dzīvei mežā. Tā kā gabals ir sarakstīts sen, tad to par baltu velti var lasīt jebkurš, kam ir piekļuve internetam un dators: http://www.gutenberg.org/ebooks/205. Atzīstu, ka šis padoms gan ir drusku ironisks, jo tad, kad nonāksim mežā, tur nekāds internets un datori nebūs. Tā ka savā ziņā šī ir pēdējā grāmata, kuru vajag izlasīt.
Amerikas publiskajā telpā šajā nedēļā dominēja refleksijas par diviem gadījumiem, kad policisti nošāva melnādainus pilsoņus. Daudzās Amerikas pilsētās organizācijas "Black lives matter" rīkoja demonstrācijas, arī pie mums Denverā tāda bija. Vienā šādā demonstrācijā Dalasā kāds pilsonis iebarikādējās auto stāvvietā ar kārtīgu ieroču arsenālu un sāka metodiski apšaut policistus. Piecus viņam arī izdevās nošaut, bet vēl seši vai septiņi tika savainoti. Puisis bija atvaļinājies armijnieks, dienējis Afganistānā un ar ieročiem acīmredzot prata apieties labi. Viņam esot riebušies policisti un nebeidzamā vardarbība, tāpēc viņš izlēmis rīkoties.
Obama pat pārtrauca savu vizīti NATO samitā Varšavā, lai steigtos uz Dalasu. Un tad vēl tam visam pa virsu Tramps, Klintone un patiešām pretīgā Amerikas priekšvēlēšanu retorika. Politiskajās reklāmās galvenokārt dominē anti-reklāmu klipi, kuros tiek tiešām skarbi aplikti oponenti. Latvijai šajā ziņā vēl ir kur augt. To visu skatoties, domas par Toro un mežu kļūst vēl pievilcīgākas.
Starp citu, policistu slepkavu nogalināja robots, kurš bija aprīkots ar speciālu ūdens lielgabalu, kas ūdens strūklu spēj izšaut daudz ātrāk nekā lido lodes. Poliči aizsūtīja robotu, kurš nonesa sienu, aiz kuras slēpās slepkavnieks, un beigas viņam bija. Tagad Amerikā daži jau sāk spriest, vai ASV Konstitūcijas slavenais papildinājums, kurš katram pilsonim ļauj turēt ieročus, attiecas arī uz bruņotajiem robotiem? Galu galā, katrs pilsonis taču varētu iegādāties arī kaujas robotu, pat vairākus. Vismaz Amerikas Konstitūcijai nekādu iebildumu nav.
To, ka robotiem piederēs nākotne, es zinu jau no bērnības. Tāpēc labāk beigšu nīkt pie datora un došos uz Best Buy veikalu, tas man ir pavisam tuvu. Nopirkšu iRobot putekļu sūcēju, esot pavisam labs, jo māju pašam tīrīt riebjas. Turklāt, Best Buy šodien ir fenomenālā izpārdošana, kad daudz ko var nopirkt par puscenu.
