Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir tiesīgs mainīt statusu un kļūt attiecīgi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju ne agrāk kā pirms attiecīgā taksācijas perioda beigām.

Kā kārtot grāmatvedību?

Persona, kas izvēlējusies maksāt mikrouzņēmumu nodokli, kārto grāmatvedību vispārējā kārtībā saskaņā ar likumu „Par grāmatvedību” atbilstoši savam juridiskajam statusam, jo likumā „Par grāmatvedību” un attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos nav izdarītas izmaiņas, kas ļautu, piemēram, SIA, grāmatvedībā uzskaitīt tikai ieņēmumus un neveikt pārējās operācijas, kā arī nerakstīt grāmatvedības politiku.

SDV grāmatvedību kārto pēc vienkāršā ieraksta principa atbilstoši Ministru kabineta 20.03.2010. noteikumiem Nr.188 ”Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā”. Iesniedz gada ienākuma deklarāciju līdz 1.aprīlim.

IK, IU, Z/S var izvēlēties grāmatvedību kārtot pēc vienkāršā ieraksta principa, ja apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu. 

IK, kura apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata (taksācijas) gadā pārsniedz 200000 latu, sagatavo un iesniedz bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu (finanšu pārskatu) atbilstoši MK 08.05.2007. noteikumiem Nr. 301 „Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem” līdz 1.aprīlim.

Z/S, IU var izvēlēties sagatavot un iesniegt gada pārskatu atbilstoši Gada pārskatu likumam, neatkarīgi no apgrozījuma lieluma.

SIA iesniedz gada pārskatu.

SIA, Z/S, IU, SIA ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām - visbiežāk līdz 30.aprīlim, iesniedz gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestam.

Rodas tikai jautājums, ja jāsastāda gada pārskats ar peļņas zaudējumu aprēķinu, tad kāda jēga maksāt tikai nodokli no apgrozījuma, ja grāmatvedības slogs paliek iepriekšējā līmenī. 

Turklāt, kādu summu bilances postenī uzrāda pie pārskata gada peļņas? Kā mēs zinām, aprēķinot peļņu pēc P/Z, mēs aprēķinam uzņēmumu ienākuma nodokli, kas ir 15% un atlikušās peļņas rezultātu uzrādām bilancē pie pārskata gada peļņas, ko ar sabiedrības dalībnieku lēmumu izmaksā dividendēs, no kurām atkal tiek aprēķināts 10% iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Kā šajā gadījumā jādara mikrozuņēmumu nodokļa maksātājam, ja tas maksā MUN 9% no ieņēmumiem?

Nodokļi

Mikrouzņēmumu nodoklis sastāv no:

a) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par mikrouzņēmuma darbiniekiem,

b) uzņēmumu ienākuma nodokli, ja mikrouzņēmums atbilst uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja pazīmēm,

c) mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu.

VSAOI maksā visi – gan darbinieki, gan īpašnieki un dalībnieki, gan pašnodarbinātās personas.

Mikrouzņēmums atsevišķi nodokļus vairs nemaksā un pārskatus neiesniedz, piemēram - ziņas par VSAOI, bet maksājums tiek izdarīts vienā summā no apgrozījuma, kurā ietilps VSAOI, IIN un peļņas (IIN, UIN) nodoklis.

Atsevišķi tiek maksāts tikai PVN, akcīzes, dabas resursu, muitas nodokļi, ja mikrouzņēmumam tie ir jāmaksā.

Mikrouzņēmumu nodokli par taksācijas perioda apgrozījumu mikrouzņēmums maksā četras reizes gadā par katra ceturkšņa apgrozījumu.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja taksācijas periods ir kalendāra gads un ar mikrouzņēmumu nodokli tiek aplikts mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījums. Mikrouzņēmumu nodokli aprēķina, mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījumu reizinot ar 9%.

Ja mikrouzņēmuma darbinieku skaits ceturksnī pārsniedz piecus darbiniekus, 9% likmei pieskaita 2 divus procenta punktus par katru papildus nodarbināto darbinieku. Tātad par sešiem (6) darbiniekiem būtu 9 + 2 = 11%. Ja mikrouzņēmuma darbinieku skaits ceturksnī ir mainīgs, mikrouzņēmumu nodokļa likmi nosaka pēc lielākā darbinieku skaita attiecīgajā ceturksnī, ņemot vērā tos darbiniekus, kuri nostrādājuši ne mazāk par pusi no attiecīgā ceturkšņa. Ja mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs pārsniedz 70 000 Ls., tad pārsnieguma daļai piemēro 20%.

Ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums pārsniedz 500 LVL, tad, papildus 9% likmei piemēro palielinātu minētā nodokļa likmi 20% apmērā no summas, kas pārsniedz darbinieka algu 500 latus.

Saimnieciskās darbības izdevumi un zaudējumi

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam saimnieciskās darbības zaudējumus nevar pārnest uz nākamajiem taksācijas gadiem. Saimnieciskās darbības izdevumi netiek ņemti vērā.

Zaudējumi, kas radušies pirms mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas, nav sedzami turpmākajos taksācijas periodos.  

SIA, kura pēctaksācijas gadā kļuvusi par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, taksācijas perioda zaudējumus nav tiesīga pārnest uz citu grupas dalībnieku. 

Mikrozuzņēmums UIN un IIN avansa maksājumus neveic.

Jaunizveidots nodokļa maksātājs un nodokļa maksātājs, kas pirmstaksācijas periodā bija reģistrēts kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, UIN avansa maksājumus par pirmo taksācijas periodu un laika posmu līdz gada pārskata iesniegšanai var veikt labprātīgi

Attiecībā uz zaudētiem parādiem – IIN apliekamo ienākumu nedrīkst samazināt par parāda summām, kas radušās taksācijas gadā, kurā SDV, IK, IU, Z/S bija mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

Pamatlīdzekļi

Mikrozuņēmums, kas vienā vai vairākos pirmstaksācijas periodos maksāja mikrouzņēmumu nodokli, sākot maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli, pamatlīdzekļu atlikušo vērtību taksācijas perioda sākumā nosaka, no pamatlīdzekļu iegādes vai izveidošanas vērtības, kurai pieskaitītas pamatlīdzekļa uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas izmaksas, atskaitot nolietojuma vērtību, kas aprēķināta par pirmstaksācijas periodiem saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.panta normām. Ja mikrozuzņēmums pirms statusa iegūšanas maksāja uzņēmumu ienākuma nodokli vispārējā kārtībā, tad, atsākot maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli, pamatlīdzekļu kategorijas atlikušo vērtību taksācijas perioda sākumā nosaka, koriģējot pamatlīdzekļu kategorijas atlikušo vērtību tā taksācijas perioda pēdējā dienā, kurā tika pieņemts lēmums pēctaksācijas gadā maksāt mikrouzņēmumu nodokli, saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normām par periodiem, kuros nodokļa maksātājs maksāja mikrouzņēmumu nodokli.

Maksātājs, kurš par iepriekšējiem taksācijas periodiem ir maksājis mikrouzņēmumu nodokli, pirms uzsāk likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. vai 11.1 panta piemērošanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā ienākuma noteikšanai, pamatlīdzekļu atlikušo vērtību uz taksācijas gada sākumu nosaka, no pamatlīdzekļu iegādes vai izveidošanas vērtības atskaitot aprēķināto nolietojumu par pirmstaksācijas periodiem saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.pantu.

Nodokļu deklarāciju un pārskatu iesniegšana

Mikrouzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam.

Gada ienākumu deklarācijā neuzrāda ienākumu, kas gūts mikrozuņēmumā – SDV, IK, Z/S, IU un darbinieki. Arī UIN deklarāciju mikrouzņēmums nesastāda. 

Ja nav mainīti grāmatvedību reglamentējošie normatīvie akti, kāda jēga iesniegt četras reizes gadā mikrouzņēmumu nodokļa atskaiti jeb vienu reizi gadā UIN deklarāciju par pieciem cilvēkiem VSAOI ziņojumus katru mēnesi.

Par personālu

Mikrouzņēmuma darbinieks ir fiziskā persona, kuru uz darba līguma pamata nodarbina mikrouzņēmums, un mikrouzņēmuma īpašnieks. Mikrouzņēmuma īpašnieks ir SIA dalībnieks, IU, Z/S īpašnieks, IK vai SDV.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, slēdzot darba līgumu, pretendentu rakstveidā informē, ka darba devējs ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, ka mikrouzņēmuma darbinieka iedzīvotāju ienākuma nodoklis un VSAOI tiek noteiktas no mikrouzņēmuma apgrozījuma un ka mikrouzņēmuma darbiniekam ir tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, kā arī pienākums iesniegt mikrouzņēmumam algas nodokļa grāmatiņu. 

Tātad darbinieks var arī brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas no brīvi izraudzītiem ienākumiem.

Jau esošam mikrouzņēmumam ir vispirms jāvienojas rakstveidā ar visiem mikrouzņēmuma darbiniekiem par mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanu. Šo vienošanos kā atsevišķu noteikumu var ietvert darba līgumā.

Mikrouzņēmuma darbinieki ir sociāli apdrošināmi saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu. Persona, kas ir reģistrēta kā mikrouzņēmuma darbinieks un kas, gūstot vienu un to pašu ienākumu, vienlaikus atbilst citiem sociāli apdrošināmās personas statusiem (pensionārs, invalīds), sociālajai apdrošināšanai ir pakļauta kā mikrouzņēmuma darbinieks."

Mikrouzņēmums reģistrē katru mikrouzņēmuma darbinieku Valsts ieņēmumu dienestā kā obligāti sociāli apdrošināmu personu, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem, norādot tajās atbilstošu darbinieka statusu ar norādīto kodu.

Mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks ir sociāli apdrošināms, sākot ar dienu, kad viņš ieguvis mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieka statusu.

VSAOI ziņojumus par obligāto iemaksu objektu un aprēķināto VSAOI mikrouzņēmums neiesniedz. Tas iesniedz mikrozuzņēmumu nodokļa pārskatu.

Atbilstoši aprēķinātai VSAOI summai, VSAA mikrouzņēmumam aprēķina VSAOI objektu par pilnu kalendāra mēnesi katram mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbiniekam proporcionāli mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijā norādītajam darbinieku skaitam katrā mēnesī un to faktiskajiem ienākumiem, piemērojot VSAOI likmi, kāda noteikta attiecīgajam darbiniekam.

Tātad darbiniekam izmaksā algu, piemēram, 300 latus, kas noteikta darba līgumā, bez nodokļu aprēķināšanas. Jo VSAA aprēķinās VSAOI, bet pārējo nodokļu sadalījumu veiks Valsts kase.

Ir jāievēro nosacījums, ka darbinieku algas nedrīkst pārsniegt 500 latus, taču nepaliekamo minimumu un atvieglojumus nepiemēro. Algu izmaksā pilnā summā 500 LVL. Nepiemēro arī attaisnotos izdevumus par medicīnas un izglītības pakalpojumiem, kā arī par iemaksām privātajā pensiju fondā un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju,

Pensionāra nepaliekamo minimumu 165 LVL mēneši vai 1980 LVL gadā piemēro VSAA.

Secinājumi:

Lai kļūtu izdevīgi izvēlēties maksāt MUN, ir jāveic virkne grozījumi normatīvajos aktos: likumā „Par grāmatvedību”, Gada pārskata likumā, Komerclikumā, Darba likumā, normatīvajos aktos, kas skar sociālo aizsardzību.

Patreizējā situācijā tas, ka izvēloties MUN jāmaksā būs pēc apgrozījuma un jāsniedz pārskati četras reizes gadā, neko nemaina, ja grāmatvedība jāved tāpat kā agrāk un jāsastāda gada pārskats. UIN deklarācija un avansa maksājumu sastādīšana notiek tikai reizi gadā, VSAOI ziņojumi – katru mēnesi tikai par pieciem darbiniekiem. Vai tas ir salīdzinoši grūti un vai mikrouzņēmumu nodokļa statuss atvieglo administratīvo slogu?