Saeimas Sociālo un darba lietu komisija virza izskatīšanai Saeimā Zaļo un zemnieku savienības ierosinātos grozījumus Pensiju likumā, kas paredz atsākt mazo pensiju (līdz 165 latiem) indeksāciju. Liktos, kas gan te iebilstams, valsts rūpējas par tiem, kam šīs rūpes visvairāk vajadzīgas, parādās cerība, ka no 1.oktobra pensijas palielināsies, un patiesībā būtu pēdējais laiks ķerties arī pie citiem nepadarītiem darbiem un neizpildītiem solījumiem.
Taču noticis pretējais – priekšlikums izraisījis neapmierinātības un kritikas vilni, sākot ar Finanšu ministriju līdz pat Darba devēju konfederācijai. Tas esot populisms, indeksēšana teju sagraušot Latvijas sociālo budžetu un pensiju sistēmu, ko par to teikšot starptautiskie aizdevēji utt. Nespēkā ķeroties pie salmiņa, visus pārspēj FM parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele („Vienotība”), kura prasa iejaukties Valsts prezidentu Andri Bērziņu – viņam esot „jāsavalda tos ZZS”!
Saeima ir tautas varas augstākais nesējs. „Vienotība” vienmēr runājusi par parlamenta milzīgo lomu demokrātijas attīstībā, iebildusi pret „stingro roku”, tautas vēlētu prezidentu. Tagad izrādās, ka tas attiecas tikai uz gadījumiem, kas izdevīgi „Vienotībai”.
ZZS iesniedza priekšlikumu indeksācijai, un visas pārējās frakcijas atbalstīja. Viena pati „Vienotība” atturējās, kas nozīmē balsot pret. Par likuma grozījumu nodošanu komisijām nobalsoja 57 deputāti, tātad var prognozēt, ka tas tiks pieņemts. Redzot, ka citādi savu nevarēs panākt – nelīdz ne manipulācijas ar informāciju, ne apelēšana pie SVF, ne citkārt paklausīgā balsojamā mašīna, ne centieni sarīdīt pensionārus savā starpā vai ar citām sociālajām grupām, „Vienotība” kļūst pavisam bezkaunīga: pēkšņi atceras Valsts prezidentu, kura lomu noliegusi gan institucionālā, gan personīgā aspektā, atceras Andri Bērziņu, pret kuru aktīvi uzstājās un balsoja pret ievēlēšanu amatā.
Kas ZZS priekšlikumā tik šausmīgs, ka jāiejaucas prezidentam? Pensiju indeksāciju Latvijā uzsāka tad, kad ekonomiskais stāvoklis nebija labāks kā pašlaik. Indeksācija ir ierasta parādība Eiropas valstīs.
Pasaules ekonomika pamazām atkopjas, un tā arī Latvijā. Paskatieties, kas notiek pie Rīgas lielveikaliem. Nav kur auto novietot! Jauno auto tirdzniecība salīdzinājumā ar 2009.gadu pieaugusi par 200%. Uz zināmo jauno izpildītāju konkursu Jūrmalā, dārgās biļetes izpirktas, un tikai aptuveni pusi ir iegādājušies viesi, kamēr pārējās – Latvijas iedzīvotāji. Ir sabiedrības grupas, kurām krīze patiešām beigusies pirms krietna laiciņa. Bankas 2011. gadā krietni pelna. Viena pati SEB banka pusgadā nopelnījusi 41.6 milj. latu, un banku sektors uzrāda augšupeju un peļņu. Kāpēc pensionāriem vajadzētu būt tiem, kas šajā brīdī uz saviem kamiešiem iznes budžeta stabilizācijas smagumu?
Vienā ziņā oponentiem piekrītu – naudu jāmeklē budžetā. Taču, nevis „apšķinot” sociālās vajadzības – bezdarbnieku un ģimeņu pabalstus, vai izglītības finansējumu – pedagogu algas, budžeta grupas augstskolās u.tml. Jāmeklē aizsardzības budžetā, procentu maksājumos par SVF kredītiem, galu galā, progresīvajā nodoklī vai valsts līdzdalībā ienesīgos uzņēmumos.
Iebilstot pret pensiju indeksāciju, kaut kas nav kārtībā ar prioritātēm. Latvija kārtīgi norēķinās ar ārvalstu kreditoriem, budžets stabilizējies, un tagad, kad sāk veidoties uzkrājumi, noteikti ir laiks atdot parādus arī savai tautai.
Pensijas šodienas Latvijā ir vairāk nekā atalgojums cilvēkam par darbu mūža garumā. Daudzās ģimenēs vecvecāku pensija ir būtisks iztikas avots, kas ļauj apmaksāt kaut daļu arvien pieaugošo rēķinu. Kaismīgā pensiju indeksācijas pretiniece Viņķele sauc, ka esot rūpīgi jāapskata skaitļi, jo indeksācijas rezultātā stipri varot pieaugt „lielās pensijas”. Kad oficiālais iztikas minimums ir sasniedzis 176.63 latus, vai 165 lati uzskatāmi par lielu pensiju, Viņķeles kundze? Vai tie, kas saņem 165 latus mēnesī, ir bagātnieki?
Vienam otram politiķim pietiek ar makroekonomiskajām uzvarām, lai uzskatītu, ka krīze beigusies, taču vairākumā mājsaimniecību jostu savilkšana turpinās pilnā sparā. Jūlijā daudzstāvu māju iemītniekus pilsētās nepatīkami pārsteidza aprēķinātais zemes nodokļa maksājums: vietumis pieaudzis 2.5 – 3 reizes! Varbūt kādam „lieki” 10 lati ir vien „špicka”, taču, ja tie ir 7-8% no ienākumiem, robu budžetā jālāpa, atsakoties no dienišķās maizītes. Burtiskā, nevis pārnestā nozīmē! Ja valsts paaugstinājusi nodokļus, bet nodokļu maksātāji to uztver ar sapratni – tas nav valdības, bet pacietīgo, čaklo un apzinīgo Latvijas cilvēku nopelns.
Turēt cilvēkus trūkumā, kaut gan ir iespēja to nedarīt - nav valstsvīru cienīga izvēle. Latvijā 165 latus un mazāk saņem 430 tūkstoši pensionāru. Indeksācija viņu ienākumus palielinās vien par pāris latiem, bet tam būs milzīga simboliska nozīme: tā būs iespēja samazināt plaisu starp valsti un sabiedrību, bet politiķiem – vienreiz par visām reizēm pārtraukt manipulēt ar cipariņiem, mēģinot attaisnot nevēlēšanos risināt reālu cilvēku reālas problēmas.
