Joprojām neesmu saņēmis paskaidrojumu, kādēļ apturētas manas biedra tiesības. Manuprāt, Rīgas Latviešu biedrības (RLB) vadības dezinformācijas kampaņa liecina, ka nav atrasts ilgtermiņa risinājums biedrības naudas plūsmas nodrošināšanai un pirms bankrota tiek meklēti vainīgie, jo vēl vēlāk tas kļūtu pilnīgi neloģiski.
Jaunajā valdē strādā trīs iepriekšējās valdes locekļi – Aivars Smagars, Marija Heislere-Celma un Skaidrīte Naumova, tādēļ ir nesaprotama pašu iepriekšpieņemtajiem lēmumiem pilnīgi pretrunīga interpretācija.
Iespējams, situācija ir nonākusi tik tālu, ka RLB pilnsapulcei jālemj par sava nama atdošanu valstij. Iespējams, ir jāatzīst, ka biedrība pati to nav spējīga apsaimniekot.
Kredīts un RLB finanšu situācija
Par RLB priekšsēdētaju tiku ievēlēts brīdī, kad ekonomiskās krīzes dēļ aptuveni piecas reizes samazinājās biedrības maksas pakalpojumu apjoms. Drīz atklājās, ka uzkrāts arī liels nodokļu, soda naudu un saimniecisko izdevumu parāds. Paņemot 143 410 Ls (198959,33 EUR) lielu kredītu, parādi tika dzēsti. Vēl ap simts tūkstoši latu tika rezervēti hosteļa būvniecībai un iekārtošanai. Kredītu bez ķīlas banka nedeva, tādēļ biedrības nams tika par šo summu ieķīlāts. Visus lēmumus pieņēma pilnsapulce, tajā skaitā pašreizējās valdes un domes locekļi. Cita risinājumu nebija. Ja tagad valdes locekļi apgalvo, ka varēja bez kredīta iztikt, rodas jautājums - kādēļ tad viņi toreiz to nepiedāvāja? Parādi liedza pretendēt uz ES un valsts finansējumu dažādiem projektiem un draudēja ar tiesu darbiem, īpašumu apķīlāšanu un nonākšanu zem izsoles āmura.
Pēc manas atkāpšanās jaunā valde Gunta Gailīša vadībā nespēja sniegt tālāku pamatojumu kredīta izmantošanai, un banka pieņēma lēmumu neizsniegt rezervēto summu hosteļa izveidošanai. Galvenais iemesls - nav novērsta galvenā problēma saimnieciskajā jomā – biedrība tērē vairāk nekā nopelna un nedara neko, lai šo situāciju kardināli mainītu. RLB ziņas par īstermiņa parādu samazināšanos par 33537 Ls neatbilst patiesībai. Pirmkārt, biedrība šobrīd ir aizņēmusies ap 26000 Ls no viena īrnieka gadu uz priekšu, norādot to kā ienākumu līdz gada beigām. Otrkārt, nav maksāti nodokļi, bet panākta nodokļu maksājumu pārcelšana uz nākamo gadu arī padsmit tūkstošu latu apmērā. Kopā tas ir vismaz 40000 Ls. Pieņemot šādus risinājumus, valde rīkojusies pretēji statūtiem vai vismaz labas pārvaldības principiem, jo jebkurš kredīts, manuprāt, būtu jāizdebatē vismaz organizācijas domē.
Valde ir uzlikusi ierobežotu pieejamību SIA „Debets” veiktajam ziņojumam, jo tajā parādās ieteikumi ieņēmumu palielināšanai un izdevumu samazināšanai, kas ir tieši tie paši ieteikumi, ko mēs, iepriekšējā vadība, centāmies iedibināt.
Hosteļa izbūve RLB nama C korpusā
Nenoliedzu, ka ideja izveidot hosteli RLB nama C korpusā pieder man. Šī doma tika apspriesta vēl iepriekšējā domē, pēc tam arī jaunajā domē un valdē. No apspriedēm radās priekšlikums pilnsapulcei, ka galīgais lēmums par hosteļa izveidi būs tikai tad, kad būs pelnošs biznesa plāns un arhitekta pilnībā saskaņots projekts. Projekta izstrādei Valde no vairākiem kandidātiem izraudzījās arhitektu Gitu Kociņu. Par projekta izstrādi un tapšanu kopā ar minēto arhitekti notika konsultācijas Rīgas pilsētas Būvvaldē, kas ieteica veikt projekta attīstību pa posmiem, jo visa projekta saskaņošana kopumā valsts nozīmes arhitektūras piemineklim ir ļoti ilga. Tāpēc tika saņemta Būvvaldes atļauja telpu vienkāršotajai renovācijai, un šāds dokuments atrodas biedrības lietvedībai. Šī būvvaldes atļauja deva tiesības nojaukt iekšējās „nenesošās” starpsienas un izveidot grīdu vienā līmenī visā telpā.
Divās talkās mēs iznesām ārā gružus, starpsienas un izlauzām dubultās grīdas. Tam visam ir Būvvaldes atļauja, kas atrodas biedrības dokumentācijā.
Vienīgais trūkums līdz ar bankas atteikumu ir tas, ka negūstam peļņu no nerealizētā projekta. Taču, kamēr biju priekšsēdētājs, netika iztērēts neviens santīms no hostelim rezervētas bankas kredīta daļas. Bez tam - pirms rekonstrukcijas darbu sākšanas aptuveni 400 m2 lielās telpas bija tukšas, īrnieku nebija. Labākajā gadījumā mēs par tām varējām saņemt vienu latu par kvadrātmetru mēnesī. Tā nav summa, kura glābtu biedrību šajā situācijā, kad katru mēnesi ir tūkstošiem latu ieņēmumu pārtēriņš.
Arī šobrīd, līdz ar ekonomikas atveseļošanos uz ilgtermiņa līguma pamata var atrast īrniekus, kas telpas arī šādā stāvoklī sakārtos un izmantos.
Nevienā lēmumā neesmu pārkāpis savas pilnvaras. Tika realizēti tikai un vienīgi valdes un domes lēmumi, un 2010.gada 27.jūlija ārkārtas pilnsapulces lēmums:
„Rīgas Latviešu biedrības (RLB) biedru pilnsapulce, saskaņā ar RLB statūtu 7.2.5.punktu, ar mērķi dzēst visus RLB parādus un investēt RLB nama „C” korpusa (sētas mājas) remontam un komunikāciju nomaiņai, nolemj, ka RLB uzņemas saistības līdz 250 000 Ls (divi simti piecdesmit tūkstošiem latu), nepieciešamības gadījumā ieķīlājot RLB nekustamo īpašumu vai tā daļu.
RLB biedru pilnsapulce uzliek par pienākumu RLB Valdei visus lēmumus par RLB uzņemto saistību jautājumiem apstiprināt RLB Domē un pēc galējā lēmuma pieņemšanas informēt RLB biedrus par pieņemtajiem lēmumiem.”
Biedrības pastāvēšanas jēga
Tomēr biedrības finanšu un saimnieciskais stāvoklis ir tikai sekas. Cēlonis ir pilnīgs ideoloģijas trūkums un atkāpšanās no biedrības mērķiem, tostarp: 3.1.1. sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tautas tradīcijas, nacionālo identitāti un latvisko dzīves veidu; 3.1.2. veicināt latviešu nacionālās piederības un valstiskās apziņas nostiprināšanos; 3.1.3. sekmēt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību. Kā redzams, biedrības mērķi ir īpaši aktuāli tieši šajā laikā un bija par pamatu tam, ka manā laikā biedrībā ienāca vairāk nekā 200 jaunu biedru.
Gunta Gailīša runas par „nekādu jaukšanos politikā” nevar attiecināt uz biedrības mērķiem, kas ir tieši saistīti ar latviešu valodu, kultūru un vēsturisko apziņu! Es piekrītu, ka biedrība nav politiska organizācija, bet tai ir sava politika – savi mērķi un statūti. Biedrībai nav jēgas, ja tā nepilda savas tiešās funkcijas!
Piemēram, man un daudziem citiem domniekiem nav pieņemama „Saskaņas Centra” vadītās Rīgas pašvaldības „Rīgas pieminekļu aģentūras” vadītāja un, vienlaicīgi, RLB priekšsēdētāja Gunta Gailīša vēlme uzcelt cara Aleksandra I 1812. gada uzvarai pār Napoleonu veltīto Uzvaras kolonnu Jēkaba laukumā. Jājautā - vai šis laiks ir piemērotākais Krievijas impērijas pieminekļu atjaunošanai? Un vai tie vispār ir Latvijai vajadzīgi? Vai tiešām Rīgas Latviešu biedrības nams jāglābj par tādu cenu?
Domāju, ka Nacionālās identitātes komisijas vēlme apspriest šo jautājumu bija galvenais iemesls manas bijušās vietnieces Ieva Nikoleta Dāboliņas izslēgšanai, par ieganstu uzdodot viņas rakstīto feļetonu.
Jautājums – vai biedrība turpinātu eksistēt, ja tai nebūtu greznais nams Merķeļa ielā? Ja 1989.gadā atjaunotā Rīgas Latviešu biedrība šo namu saņēma no valsts, bet to vairs nespēj apsaimniekot, būtu tikai godīgi, ja šo namu atdotu valstij atpakaļ. Tālāk valsts var lemt, vai šai organizācijai ar viņas funkcijām un darbības principiem ir tiesības šajā namā saimniekot kā īrniekiem vai citādi.
Ingmārs Čaklais
Iespējams, situācija ir nonākusi tik tālu, ka RLB pilnsapulcei jālemj par sava nama atdošanu valstij. Iespējams, ir jāatzīst, ka biedrība pati to nav spējīga apsaimniekot.
Kredīts un RLB finanšu situācija
Par RLB priekšsēdētaju tiku ievēlēts brīdī, kad ekonomiskās krīzes dēļ aptuveni piecas reizes samazinājās biedrības maksas pakalpojumu apjoms. Drīz atklājās, ka uzkrāts arī liels nodokļu, soda naudu un saimniecisko izdevumu parāds. Paņemot 143 410 Ls (198959,33 EUR) lielu kredītu, parādi tika dzēsti. Vēl ap simts tūkstoši latu tika rezervēti hosteļa būvniecībai un iekārtošanai. Kredītu bez ķīlas banka nedeva, tādēļ biedrības nams tika par šo summu ieķīlāts. Visus lēmumus pieņēma pilnsapulce, tajā skaitā pašreizējās valdes un domes locekļi. Cita risinājumu nebija. Ja tagad valdes locekļi apgalvo, ka varēja bez kredīta iztikt, rodas jautājums - kādēļ tad viņi toreiz to nepiedāvāja? Parādi liedza pretendēt uz ES un valsts finansējumu dažādiem projektiem un draudēja ar tiesu darbiem, īpašumu apķīlāšanu un nonākšanu zem izsoles āmura.
Pēc manas atkāpšanās jaunā valde Gunta Gailīša vadībā nespēja sniegt tālāku pamatojumu kredīta izmantošanai, un banka pieņēma lēmumu neizsniegt rezervēto summu hosteļa izveidošanai. Galvenais iemesls - nav novērsta galvenā problēma saimnieciskajā jomā – biedrība tērē vairāk nekā nopelna un nedara neko, lai šo situāciju kardināli mainītu. RLB ziņas par īstermiņa parādu samazināšanos par 33537 Ls neatbilst patiesībai. Pirmkārt, biedrība šobrīd ir aizņēmusies ap 26000 Ls no viena īrnieka gadu uz priekšu, norādot to kā ienākumu līdz gada beigām. Otrkārt, nav maksāti nodokļi, bet panākta nodokļu maksājumu pārcelšana uz nākamo gadu arī padsmit tūkstošu latu apmērā. Kopā tas ir vismaz 40000 Ls. Pieņemot šādus risinājumus, valde rīkojusies pretēji statūtiem vai vismaz labas pārvaldības principiem, jo jebkurš kredīts, manuprāt, būtu jāizdebatē vismaz organizācijas domē.
Valde ir uzlikusi ierobežotu pieejamību SIA „Debets” veiktajam ziņojumam, jo tajā parādās ieteikumi ieņēmumu palielināšanai un izdevumu samazināšanai, kas ir tieši tie paši ieteikumi, ko mēs, iepriekšējā vadība, centāmies iedibināt.
Hosteļa izbūve RLB nama C korpusā
Nenoliedzu, ka ideja izveidot hosteli RLB nama C korpusā pieder man. Šī doma tika apspriesta vēl iepriekšējā domē, pēc tam arī jaunajā domē un valdē. No apspriedēm radās priekšlikums pilnsapulcei, ka galīgais lēmums par hosteļa izveidi būs tikai tad, kad būs pelnošs biznesa plāns un arhitekta pilnībā saskaņots projekts. Projekta izstrādei Valde no vairākiem kandidātiem izraudzījās arhitektu Gitu Kociņu. Par projekta izstrādi un tapšanu kopā ar minēto arhitekti notika konsultācijas Rīgas pilsētas Būvvaldē, kas ieteica veikt projekta attīstību pa posmiem, jo visa projekta saskaņošana kopumā valsts nozīmes arhitektūras piemineklim ir ļoti ilga. Tāpēc tika saņemta Būvvaldes atļauja telpu vienkāršotajai renovācijai, un šāds dokuments atrodas biedrības lietvedībai. Šī būvvaldes atļauja deva tiesības nojaukt iekšējās „nenesošās” starpsienas un izveidot grīdu vienā līmenī visā telpā.
Divās talkās mēs iznesām ārā gružus, starpsienas un izlauzām dubultās grīdas. Tam visam ir Būvvaldes atļauja, kas atrodas biedrības dokumentācijā.
Vienīgais trūkums līdz ar bankas atteikumu ir tas, ka negūstam peļņu no nerealizētā projekta. Taču, kamēr biju priekšsēdētājs, netika iztērēts neviens santīms no hostelim rezervētas bankas kredīta daļas. Bez tam - pirms rekonstrukcijas darbu sākšanas aptuveni 400 m2 lielās telpas bija tukšas, īrnieku nebija. Labākajā gadījumā mēs par tām varējām saņemt vienu latu par kvadrātmetru mēnesī. Tā nav summa, kura glābtu biedrību šajā situācijā, kad katru mēnesi ir tūkstošiem latu ieņēmumu pārtēriņš.
Arī šobrīd, līdz ar ekonomikas atveseļošanos uz ilgtermiņa līguma pamata var atrast īrniekus, kas telpas arī šādā stāvoklī sakārtos un izmantos.
Nevienā lēmumā neesmu pārkāpis savas pilnvaras. Tika realizēti tikai un vienīgi valdes un domes lēmumi, un 2010.gada 27.jūlija ārkārtas pilnsapulces lēmums:
„Rīgas Latviešu biedrības (RLB) biedru pilnsapulce, saskaņā ar RLB statūtu 7.2.5.punktu, ar mērķi dzēst visus RLB parādus un investēt RLB nama „C” korpusa (sētas mājas) remontam un komunikāciju nomaiņai, nolemj, ka RLB uzņemas saistības līdz 250 000 Ls (divi simti piecdesmit tūkstošiem latu), nepieciešamības gadījumā ieķīlājot RLB nekustamo īpašumu vai tā daļu.
RLB biedru pilnsapulce uzliek par pienākumu RLB Valdei visus lēmumus par RLB uzņemto saistību jautājumiem apstiprināt RLB Domē un pēc galējā lēmuma pieņemšanas informēt RLB biedrus par pieņemtajiem lēmumiem.”
Biedrības pastāvēšanas jēga
Tomēr biedrības finanšu un saimnieciskais stāvoklis ir tikai sekas. Cēlonis ir pilnīgs ideoloģijas trūkums un atkāpšanās no biedrības mērķiem, tostarp: 3.1.1. sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tautas tradīcijas, nacionālo identitāti un latvisko dzīves veidu; 3.1.2. veicināt latviešu nacionālās piederības un valstiskās apziņas nostiprināšanos; 3.1.3. sekmēt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību. Kā redzams, biedrības mērķi ir īpaši aktuāli tieši šajā laikā un bija par pamatu tam, ka manā laikā biedrībā ienāca vairāk nekā 200 jaunu biedru.
Gunta Gailīša runas par „nekādu jaukšanos politikā” nevar attiecināt uz biedrības mērķiem, kas ir tieši saistīti ar latviešu valodu, kultūru un vēsturisko apziņu! Es piekrītu, ka biedrība nav politiska organizācija, bet tai ir sava politika – savi mērķi un statūti. Biedrībai nav jēgas, ja tā nepilda savas tiešās funkcijas!
Piemēram, man un daudziem citiem domniekiem nav pieņemama „Saskaņas Centra” vadītās Rīgas pašvaldības „Rīgas pieminekļu aģentūras” vadītāja un, vienlaicīgi, RLB priekšsēdētāja Gunta Gailīša vēlme uzcelt cara Aleksandra I 1812. gada uzvarai pār Napoleonu veltīto Uzvaras kolonnu Jēkaba laukumā. Jājautā - vai šis laiks ir piemērotākais Krievijas impērijas pieminekļu atjaunošanai? Un vai tie vispār ir Latvijai vajadzīgi? Vai tiešām Rīgas Latviešu biedrības nams jāglābj par tādu cenu?
Domāju, ka Nacionālās identitātes komisijas vēlme apspriest šo jautājumu bija galvenais iemesls manas bijušās vietnieces Ieva Nikoleta Dāboliņas izslēgšanai, par ieganstu uzdodot viņas rakstīto feļetonu.
Jautājums – vai biedrība turpinātu eksistēt, ja tai nebūtu greznais nams Merķeļa ielā? Ja 1989.gadā atjaunotā Rīgas Latviešu biedrība šo namu saņēma no valsts, bet to vairs nespēj apsaimniekot, būtu tikai godīgi, ja šo namu atdotu valstij atpakaļ. Tālāk valsts var lemt, vai šai organizācijai ar viņas funkcijām un darbības principiem ir tiesības šajā namā saimniekot kā īrniekiem vai citādi.
Ingmārs Čaklais
Tie cilvēki nav ar galvu draudzējušies. Gailītis ir Krievijas ieliktenis?