Šo blogu rakstīt mani pamudināja Eiropas Lietu komisijas nesenā tikšanās ar sabiedriskajām organizācijām, kur izskanēja runas par iespējamu Latvijas Radio Briseles korespondenta punkta likvidēšanu. Ņemot vērā to, ka Ina Strazdiņa ir vienīgā pastāvīgi Briselē strādājošā Latvijas žurnāliste, kura lieliski veic savu darbu, mani šāda iespēja ļoti satrauc. Vēl jo vairāk – ja raugāmies uz Latvijas informatīvo telpu un salīdzinām, cik tā ir pārpildīta ar ziņām no Maskavas salīdzinājumā ar Briseles informāciju.
Informētības trūkums par Eiropas Savienību veicina neuzticēšanos tai. Pret Eiropas Savienību negatīvi noskaņoto iedzīvotāju lielais īpatsvars, manuprāt, bieži ir saistāms tieši ar nezināšanu. Arī Euro Civitas pētījuma dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji vērtē ES ietekmi uz savu dzīvi kā zemu un neizjūt piederības sajūtu Eiropas Savienībai. Šāds eiroskepticisms ir visai neloģisks, ņemot vērā gan Eiropas Savienības sniegto finanšu atbalstu (Latvija ir nevis donorvalsts, bet saņēmējvalsts), gan arī ceļošanas, izglītības, darba u.c. iespējas. Kā nekā, par katru eiro, ko Latvija iemaksā ES budžetā, atpakaļ saņemam 4 eiro.
Protams, eiroskepticismam var būt arī objektīvi iemesli, un eiroskeptiķi ir atrodami visās dalībvalstīs, tomēr svarīgi, lai iedzīvotāji būtu nepastarpināti informēti un zinoši ES jautājumos un spētu balstīt savu viedokli uz reāliem argumentiem. Tādēļ Inas Strazdiņas darbs ir ārkārtīgi nozīmīgs. Ne velti Latvijas iedzīvotāji aizpērn radio korespondenti Briselē ievēlēja par Eiropas gada cilvēku, jo viņa spēj vienkāršā veidā paskaidrot sarežģītās ES norises. Tieši tādēļ viņas darbību atzinīgi vērtējuši arī Eiropas Parlamenta deputāti, vēstnieki, Latvijas pārstāvis ES Komisijā Piebalgs, ārlietu ministrs Kristovskis un premjers Dombrovskis.
Taču galvenais jautājums šobrīd ir nodrošināt ap Ls 25000 lielu gada budžetu, lai Latvijas Radio korespondente, kas gatavo sižetus arī Latvijas Televīzijai, varētu turpināt no Briseles mūs apgādāt ar informāciju. Te nav vietas runām par to, ka tas noslogo valsts budžetu, drīzāk šeit jāraugās uz resursu efektivitāti. Vai Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Kleckins nevarētu veicināt abu sabiedrisko mediju vienošanos, lai abas iestādes kopīgi finansētu korespondentes uzturēšanos Briselē? Cik noprotams, šobrīd Briseles korespondenta punktu finansē tikai viens pats Latvijas Radio.
Cerīgi ir tas, ka LR cenšas meklēt arī citus finansējuma avotus. Vai attiecīgās summas nevarētu meklēt arī ES atbalstītajā radio projektā Euronet?
Latvija pavisam drīz sāks aktīvi gatavoties savai ES prezidentūrai 2015. gadā. Kaut vai tādēļ vien ir nepieciešams turpināt nodrošināt objektīvus, kvalitatīvus un profesionālus raidījumus par Eiropas Savienību latviešu valodā. Ar kopīgiem spēkiem meklēsim veidu, kā nodrošināt to, lai Inas Strazdiņas balss no Briseles netiktu apslāpēta, bet turpinātu skanēt!
