Imants Lieģis
politika
Kam vajadzīgs „mini NATO”?
Pievienots 2011 gada 20. janvārī | 0 komentāri
Drukāt
Izplatīt ziņas par „lielā NATO nāvi” un „mini NATO veidošanu” ir ne vien pāragri, bet arī nav saprātīgi tikai pāris mēnešus pēc Lisabonas samita, kurā tika pieņemta Alianses jaunā stratēģiskā koncepcija. Tāda ziņa, protams, var likties kā medus maizes plašsaziņas līdzekļiem un politikas skeptiķiem, kuriem allaž patīk spriest par NATO krīzi, beigām vai nevajadzīgumu, taču tā nav precīza.

Politiski vērtējot, izskanējusī informācija par „mini NATO” veidošanu vienlaikus ir gan laba, gan slikta ziņa. Ir runa par reģionālās drošības stiprināšanu Ziemeļeiropā, kas NATO saimei tuvinātu divas Eiropas Savienības valstis – Zviedriju un Somiju. Ņemot vērā to, cik iekšpolitiski jūtīgs ir jautājums par šo mūsu reģionālo kaimiņu iestāšanos Aliansē, tad tām ir izdevīgāka lielāka tuvināšanās bez pievienošanās. Vienlaikus ir skaidrs, ka abām valstīm ir spēcīgas aizsardzības tradīcijas, un pieaugošā Baltijas valstu sadarbība ar tām un arī pārējām Ziemeļvalstīm, kā arī ar Lielbritāniju ir tikai apsveicama.

Sliktā ziņa ir tā, ka šāda politiskā dialoga pārvēršana kādā institucionālā veidojumā varētu vājināt transatlantiskās saites. Tas nebūtu Latvijas drošības interesēs, un tāpēc ir svarīgi noskaidrot, ko par to domā ASV. Tad, kad pērn novembrī pats biju Vašingtonā, Pentagona amatpersonas man apgalvoja, ka ASV nevēlas atbildību par Baltijas valstu drošību atdot Ziemeļvalstīm. Tomēr The Economist žurnālists Eduards Lūkass jau ir izteicies, ka tādas idejas Vašingtonā tiekot apspriestas.

Uzskatu, ka būtu pilnīgi nepieņemami sākt vājināt Aliansi ar „mazām, reģionālām NATO” Ziemeļatlantijas drošības telpā. NATO kolektīvā aizsardzība ir un paliek mūsu drošības politikas stūrakmens. ASV un citu dalībvalstu redzamā klātbūtne dažādos NATO valstu reģionos ir nozīmīgs un daudzkārt atkārtots apliecinājums par solidaritāti visu Alianses sabiedroto vidū. Pēdējā gada laikā notikušie militārie vingrinājumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī patrulēšana NATO gaisa telpā Baltijā apstiprina šo solidaritāti.

Arī Lielāka Lielbritānijas interese par Baltijas un Ziemeļvalstu reģionu ir apsveicama, un šajās dienās notiekošais Londonas samits norāda uz Kamerona valdības kursa maiņu salīdzinājumā ar leiboristiem. Mums ar britiem ir līdzīga izpratne par drošības problēmām un līdzīgs skatījums uz nākotnē iespējamajiem drošības riskiem. Bet neizdarīsim lāča pakalpojumu NATO pretiniekiem ar kādām šķērsām un nespeciālistu vidē greizi interpretētām idejām par „mini NATO”.


Komentāri:
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Tavs komentārs:
Par autoru
LR 10. Saeimas deputāts (Vienotība)
Reklāma