Lai arī Eiropas Komisijas apkopotie tirgotāju un patērētāju noskaņojuma rādītāji joprojām ir salīdzinoši stabili, šāds stabili augsts mazumtirdzniecības pieaugums izraisa nelielu izbrīnu. Pirmkārt, lai gan pēdējie vidējās algas dati tautsaimniecībā norāda uz reālās pirktspējas pieaugumu, tas tomēr ir joprojām neliels un nozīmīgi lēnāks nekā mazumtirdzniecības izaugsme. Otrkārt, arī kreditēšanas statistika neuzrāda būtisku pieaugumu – mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoma atlikums joprojām turpina sarukt. Treškārt, lai arī tūrisma sezona ir bijusi laba, tomēr sarunās ar nozares pārstāvjiem gūta pārliecība, ka tā nav bijusi būtiski labāka par iepriekšējā gada sezonu.
Tad rodas jautājums – kas veicina mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu? Visticamāk, mazumtirdzniecības pieaugums ir saistīts ar mājsaimniecību kopējā noskaņojuma uzlabošanos attiecībā uz tautsaimniecības esošo un turpmāko attīstību, kā arī pārliecību par personīgo finanšu veselību. Pārliecība par ekonomisko stabilitāti un savām finansēm parasti rezultējas mazāku uzkrājumu veidošanā vai pat esošo tērēšanā. Un tas ir saprotams, jo pēc-krīzes periodā daudzas mājsaimniecības bezdarba vai nedrošības dēļ par nākotni atlika dažādu mājsaimniecības ierīču, automobiļu iegādi un mitekļa labiekārtošanas darbu veikšanu. Šā brīža noskaņojuma uzlabošanās dod pamatu tā saucamajam atliktā patēriņa efektam – tiek iegādātas preces, kuru iegāde iepriekš tika atlikta.
Arī Eiropas Komisijas patērētāju noskaņojuma aptaujas jautājumi par plānotajām lielajiem pirkumiem norāda uz to, ka patērētāji pozitīvāk vērtē iespēju veikt lielākus pirkumus (automobili, nekustamo īpašumu vai arī veikt sadzīves uzlabojumus).
Tāpat redzam, ka pakāpeniski atjaunojas būvniecības tirgus (lai arī galvenokārt attīstās infrastruktūras būvniecība, tomēr arī dzīvojamās un nedzīvojamās ēkas tiek būvēts vairāk nekā krīzes periodā), kas rada papildu apgrozījumu arī mazumtirdzniecībā (mēbeles, sadzīves priekšmeti, atsevišķos gadījumos arī būvmateriāli, instrumenti).
Papildus tam jāņem vērā arī ēnu ekonomikas pakāpeniskās mazināšanās efekti, par ko minējām jau iepriekšējā reizē.
Ilgtspējīga mazumtirdzniecības izaugsme ir tāda, kas iet roku rokā ar reālā atalgojuma fonda dinamiku. Tāpēc, ja mazumtirdzniecības apgrozījums tiešām aug uz atliktā patēriņa un uzkrājumu mazināšanas rēķina, sagaidāms, ka kādā mirklī mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma temps mazināsies un kļūs līdzvērtīgāks reālā atalgojuma fonda kāpumam tautsaimniecībā. Tāpat mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma tempus var mazināt pretēji noskaņojuma efekti – proti, bažas par turpmāko tautsaimniecības attīstību.
Eksperta viedoklis sadarbībā ar Makroekonomika.lv