Jādefinē valsts mērķi
Kas ir šie „mēs”, kas ir tie, kuriem jāuzņemas atbildība par Latvijas valsti? Pārāk daudz šodien ir to, kuri mīl šo zemi, bet neieredz šo valsti. Valsti nīst gan tie, kuri to asociē ar valdību, gan arī tie, kuri ir pārliecināti, ka latviešiem vispār nav tiesību uz savas valsts eksistenci. Es runāšu par to ļaužu grupu, kuri sevi uzskata par latviešiem. Pieļauju, šie cilvēki valsti noliedz tāpēc, ka valsts nav izvirzījusi mums visiem kopā sasniedzamu skaidru mērķi.
Pēc 2004. gada, sasniedzot virsotnes – Eiropas Savienību un NATO, valsts it kā apstājās un nenotika nācijas konsolidācija. Šodien, 2010. gadā, ir redzams – valstij nav kopīgas vīzijas, joprojām nav virsmērķa. Par nacionālajām interesēm mēs varam runāt brīdī, kad ir skaidri definēti valsts mērķi. Tieši ilgtermiņa mērķu neesamība nosaka to, ka īstermiņa problēmām tik grūti rast risinājumu. Mūsu uzdevums ir nospraust ceļu nākamajām paaudzēm.
Šobrīd Latvija pasaulē var lepoties ar saviem kultūras cilvēkiem un viņu sasniegumiem. Mūsu operas mākslinieki uzstājas prestižos operteātros un koncertzālēs, mūsu māksliniekus zina visā pasaulē. Taču bez kultūras un mākslas mērķiem mums vajadzīgi arī skaidri mērķi ekonomikā.
Mums nav jāgaida tikai Eiropas Savienības aizdevumi un humpalu kravas. Mums pašiem jāpārdod sava prece Eiropā. Latvijai jābūt skaidri definētām ekonomikas interesēm, un tās arī jāaizstāv.
No dažādiem skatpunktiem
Kāda ir situācija no ikviena iedzīvotāja un uzņēmēja skatupunkta raugoties? Bezdarbs aptvēris 200 tūkstošus cilvēku, emigrācija šajā gadā vien palielinājusies par 20%. Kopējais valsts, pilsoņu un uzņēmēju parāds ir 20 miljardi latu.
Kā Latvijas situācija izskatās no valdības redzes punkta?
Valsts aizdevums ir tikai 4 miljardi latu. Valsts ārējais parāds – tikai 32% no iekšzemes kopprodukta. Valsts kasē ir nauda, un no valdības viedokļa īsti par ko uztraukties nav. Droši vien tāpēc valdības attieksme ir tāda, kāda tā ir, un aktīvu rīcību no valsts varas puses mēs neredzam.
Vai tiešām var būt tā, ka valdība neaizstāv Latvijas pilsoņu un savas valsts uzņēmēju intereses? Nerēķinoties ar tautas neapmierinātību un neieklausoties uzņēmēju izteikumos, valdības darbu ar cietu roku, kā ikviens aizdevējs, vada Starptautiskais Valūtas fonds. Pretstatā tam jāmin Rietumeiropas valdības, kuras dara visu, lai viņu tautas nesajustu pasaules finanšu krīzes sekas.
Izcilāko mazo ekonomiku 2020. gadā
Ko vēlas „Par Labu Latviju!”? Mūsu mērķis – lai 2020. gadā Latvijā ir izcilākā mazā ekonomika. Lai katrā uzņēmumā vidējā darba alga būtu 3000 eiro mēnesī.
Turīga sabiedrība nav izdevīga tikai šaurai uzņēmēju grupai vien. Pasaulē turīgumu vispirms saista ar izglītību, ar uzņēmību, ar godīgu konkurenci. Turīgas sabiedrības pamatā ir skaidra vērtību sistēma, tāpēc turīgu sabiedrību interesē dot naudu izglītībai, kultūrai, uzturēt mākslas iestādes.
Kāpēc turīga sabiedrība un turīgs darba devējs ir izdevīgs arī katram pensionāram? Ja viena cilvēka darba alga ir 300 lati, no tās sociālajām iemaksām iespējams uzturēt vienu pensionāru. Ar 2000 latu lielas algas sociālajām iemaksām iespējams uzturēt jau piecus pensionārus.
Turīga Latvija panāks arī to cilvēku atgriešanos, kuri aiz izmisuma devušies pelnīt naudu uz Lielbritāniju, Īriju, Vāciju un citām valstīm. Viņu darbs tad cels mūsu, nevis citu valstu ekonomikas.
Vai desmit gadi nav pārāk īss laika posms šāda mērķa sasniegšanai? Ja 1984. gadā, kad Latvijas Universitātes Lielajā aulā saņēmu diplomu, man kāds būtu teicis, ka pēc divdesmit gadiem Latvija būs Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, man liktos, tie ir traki un nerealizējami sapņi. Taču šodien šis sapnis ir realitāte.
Ir svarīgi, ka mums ir mērķis – labākā mazā ekonomika Eiropā. Vai Latvija šo mērķi sasniegs 2020. gadā vai nedaudz vēlāk, tas vairs nav tik būtiski.
„Par Labu Latviju!” aizstāvēs katru, kas vēlēsies kļūt turīgs ar godīgu darbu Latvijas labā.
