Elīna Siliņa
politika
Piespiedu drošība
Pievienots 2016 gada 20. decembrī | 0 komentāri
Drukāt
Aiz mikrouzņēmuma nodokļa grozīšanas haosa vārgi izskan viedokļi, kā tad risināt pamatproblēmu – sociālā budžeta sagrūšanas draudus, ko izraisījusi MUN režīma nekontrolējamā ekspluatēšana.

Valdība uzstāj uz sociālās paketes status-qou un tā finansēšanai redz tikai vienu instrumentu - palielināt sociālo iemaksu slogu. Ja to neizdosies īstenot mikrouzņēmumos, tad izskan draudi par VSAOI likmes palielināšanu līdz 38% esošo 34,05% vietā. Absurds piedāvājums, kas tikai palielinās diskrimāciju nodarbināto vidū, turklāt totāli ignorējot pamatcēloni mikrouzņēmumu bumam un aplokšņalgām - Latvijas tirgū „nepaceļamiem” darbaspēka nodokļiem. Diskusijas par šo tēmu līdz šim aprobežojušās ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa raustīšanu, taču uzskatu, ka pamatproblēma ir lielā sociālo iemaksu likme, kas, kā zināms, ir jāmaksā no pirmā nopelnītā euro.

Lai arī trūkst debatēs vai aptaujās apstiprinātu atbilžu, vispārējās neuzticēšanās gaisotnē šķiet, ka iedzīvotāji pieprasa mazināt sociālo iemaksu slogu.

Vai sabiedrība gatava uzņemties lielākus individuālos riskus?

Masveida aizplūšana uz mikrouzņēmumiem rāda, ka cilvēki ir gatavi atteikties no garantijām, visbiežāk gan ar to izprotot pabalstus tādos īslaicīgu darbaspēju zuduma gadījumos kā grūtniecība vai viegla slimība. Reti kurais aizdomājas par nelaimes gadījumiem vai smagākām saslimšanām, nemaz nerunājot par vecuma iestāšanos. Tomēr ir jāsaprot, ka iekšējās drošības vārdā valstij kopumā nav pieļaujamas lielas sociāli nedrošas iedzīvotāju masas, tādēļ obligātās apdrošināšanas uzdevums ir vismaz minimāli nodrošināt visus jebkādos darbspēju zuduma gadījumos.

Vispārinot, šībrīža sociālās apdrošināšanas sistēma garantē iepriekšējiem ienākumiem pielīdzināmus (proporcionālus) pabalstus, taču, uzskatu, ka sabiedrība ir gatava apsvērt sociālo pakalpojumu apjoma mērenu samazināšanu, piem., zemāk apmaksātas slimības lapas vai bezdarbnieku periodu, ja skaidri redzētu, par cik palielināsies izmaksātā alga pēc nodokļu nomaksas. Pagaidām nav dzirdēts, ka kāds vadošais politiskais spēks par šo diskutētu ar savu vēlētāju.

Vai nepieciešami sociālo iemaksu atvieglojumi?

Uzskatu, ka nē. Ja valsts lemj par izņēmuma grupām, kas atbrīvotas no minimālo sociālo iemaksu veikšanas, tad tas ir lāča pakalpojums, kas šīs mazaizsargātās grupas iedzen vēl sociāli nedrošākā stāvoklī. Ja tomēr gribam veicināt šo grupu nodarbināšanu mazatalogotās darbavietās, tad minimālās sociālās iemaksas par šiem cilvēkiem būtu jāveic no valsts budžeta.Jāatceras, ka,jo vairāk izņēmumu, jo lielāks spiediens uz vispārējā režīmā strādājošiem.

Citi argumenti sociālo iemaksu mazināšanai

Lai arī personīgajā pensiju kapitāla kontā sociālo iemaksu veidātiek novirzīti 20%no bruto algas, 2016.gadā pensiju izmaksām valsts tērē visus 24%, bet iepriekšējos gados pat līdz 26%. Tātad, 4-6% no savas bruto algas ikkatrs uzdāvina īsti nepamatotas solidaritātes vārdā, par ko pašam maksātājam tiek garantēts absolūti nekas. Šādas netaisnības tikai padziļina negācijas un pretestību sistēmai, tādēļ VSAOI likme būtu nekavējoši jāmazina par šiem 4%, bet sociālā budžeta iztrūkums jāsedz, palielinot sociālo iemaksu veicēju skaitu (piemēram, uz mikrouzņēmumos nodarbināto rēķina). Ja tas neizdodas, tad jākompensē kaut no valsts pamatbudžeta, jo mēs nedrīkstam sistēmas trūkumus uzvelt tikai daļai darbspējīgo.

Tikpat graujošu ietekmiuz sociālo budžetu atstāj mega pensiju saņēmēji, kaut arī viņu skaits ir pavisam neliels. Esmu skeptiska pret tiesisko paļāvību, kas neļauj valstij pārskatīt jau piešķirtu pensiju, kas pieņemta pensiju likuma kļūdu dēļ, kā rezultātā iestājas sekas vidēji uz 20 sekojošiem gadiem. Kā piemēru, atkal var piesaukt vēl nesen augsti stāvošu amatpersonu, kura saskaņā ar statistiskajā prognozēm kopumā pensijā saņems 1,7 mlj EUR, kas būtu godīgi tikai tad, ja tā 40 gadus no vietas būtu maksājis šodienas apdrošināšanas likmes no 18 tkst. EUR lielas algas. Diez vai tā bija. Bet šodien, lai izmaksātu šo pensiju, ir nepieciešami 70 minimālo sociālo iemaksu veicēji.

Visbeidzot, katram der izprast, kādēļ valsts obligātā apdrošināšana garantētas palīdzības saņemšanai ir izdevīgāka pār individuālu nodrošināšanos. Ja izpratnes un ticamības sabiedrībā nav, pēdējais laiks valdības reklāmas budžetus novirzīt skaidrošanai.

Komentāri:
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Tavs komentārs:
Par autoru
11.Saeimas deputāte, Publisko izdevumu un revīzi ...
Vairāk
Reklāma