Edgars Zalāns
politika
100 latu stipendijas – tikai „plāksteris” Latvijas ekonomikai
Pievienots 2010 gada 15. septembrī | 0 komentāri
Drukāt
Jau gadu Nodarbinātības valsts aģentūra īsteno 100 latu programmu. Šis projekts ir atbalstāms tikai viena iemesla dēļ - pašreizējos ekonomiskajos apstākļos Latvija ir to valstu trijniekā, kurās ir visaugstākais bezdarba līmenis. Tomēr, ja raugāmies uz šīs programmas pozitīvu iespaidu uz ekonomiku ilgākā termiņā, tad grūti tādu saskatīt, jo viens bezdarbnieks gada laikā šīs programmas ietvaros var strādāt vien sešus mēnešus. Ko cilvēkam darīt pēc tam?

Šobrīd Latvijā dzīvo cilvēki ar ilgstošu bezdarbnieku statusu, kā arī tādi, kuriem nepieciešams īslaicīgs atbalsts. No viena puses – paldies valdībai, ka ir vismaz šāda programma īslaicīgam cilvēku atbalstam krīzes situācijā, bet no otras puses – valdība programmu pagarinājusi jau divas reizes, nemeklējot nevienu paralēlu vai papildus risinājumu, kas vidējā un ilgtermiņā palīdzētu novērst bezdarbu.

Ir acīmredzama situācija, ka “simtslatnieku” programmas ietvaros šobrīd pašvaldības ar lielām grūtībām atrod darbus, pie kuriem piesaistīt bez darba palikušos. Ja atrod, tad šie darbi ir saistīti ar vides uzkopšanu – krūmu izciršanu, puķu dobju ravēšanu un atkritumu savākšanu. Padomāsim, cik šāda nodarbinātības politika ir uzskatāma par ilgtspējīgu un attīstošu. Nenoliedzami, daudziem tūkstošiem bez darba palikušo, šī ir īstermiņa iespēja un šobrīd funkcionē kā “plāksteris”, tomēr problēma ir tik dziļa, ka prasa „ķirurģisku” iejaukšanos.

Dodoties uz Latvijas reģioniem, iespējams satikt tūkstošiem bezcerībā un depresijā ieslīgušu cilvēku, kas būtu gatavi uz visu, lai varētu strādāt normālu darbu, par kuru tiek maksāti arī nodokļi un veiktas iemaksas pensiju fondā. Redzam arī uzņēmumu vadītājus, kuri, šos nodokļus maksājot, cīnās ar pēdējiem spēkiem, lai nebūtu jāatlaiž jau tā paplukušās darbinieku rindas. Un šie paši vadītāji skaļi pauž viedokļi, ka “simtslatnieku” programma sagrauj mazos uzņēmumus, atņemot tiem pasūtījumus un cilvēkus, kuri tagad saņem naudu no programmas, bet nodokļi no tās netiek maksāti...

Uzskatu, ka šajā situācijā vajadzīgs komplekss problēmas risinājums, kas rodams izšķirošā uzņēmējdarbības atbalsta politikā. Valdībai ir nevis jāmierina sevi, apmierinoties ar līdzekļu novirzīšanu “simtslatnieku” programmai, bet nekavējoties ir jāīsteno tādu darba vietu subsidēšana, kas ļautu attīstīt uzņēmejdarbību, līdz ar to jaunu darba vietu radīšanu un Latvijas ekonomikas augšupeju.

Apvienības „Par Labu Latviju!” pozīcija šajā jautājumā ir skaidra – nākamajā valdībā nodrošināt, ka tiek sniegts atbalsts katrai jaunai kvalificētai darba vietai, kas tiek uzturēta vismaz gadu. Nodrošināt, ka par katru jaunradītu ilgtspējīgu un vismaz vidējas kvalifikācijas darba vietu ražošanas, lauksaimniecības un citās jomās uzņēmējiem tiks dota nodokļu kompensācija 100 latu apmērā. Tāpat – tiks subsidēti pavisam jauni uzņēmumi - uzsākot biznesu, darba devējam jāmazina nodokļu slogs par pirmajām 5 darba vietām, ja tās pastāv vismaz vienu gadu un, ja nodokļu atvieglojuma līdzekļi tiek ieguldīti uzņēmuma attīstībā.

Protams, šie atbalsta instrumenti jāīsteno ļoti apdomīgi un kontrolēti, lai gūtu patiesi iedarbīgu efektu. Taču galvenais – “Par Labu Latviju!” uzskata, ka ir nepieņemami, kā šobrīd, skaistās frāzēs runāt par atbalstu uzņēmējiem, bet vienlaicīgi paredzēt nodokļu sloga paaugstināšanu, kas nobeidz pēdējos darboties spējīgos uzņēmumus.

Šī valdība pret uzņēmējiem ir vienaldzīga, bet, ja nākamā būs mūsu valdība, tad tā skaidri apzināsies, ka pareizi lēmumi par uzņēmējdarbību ietekmē tūkstošiem cilvēku, kas vēl strādā šajos uzņēmumos, un tūkstošiem to, kas varētu atrast jaunas darba vietas, kas turpmāk varētu strādāt īstu darbu, par kuru tiks saņemta nevis “stipendija”, bet īsta alga, par kuru tiks nomaksāti visi nodokļi.


Komentāri:
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Tavs komentārs:
Par autoru
Apvienības "Par labu Latviju!" valdes loceklis
Reklāma