Bet būt "resnam un treknam", lai arī asociatīvi, ir kaitīgi ne vien ķermenim, bet izskatās, ka arī galvai. Kā savādāk, lai raksturo VK direktores Guntas Veismanes vājprāta lēkmes, cenšoties iesaistīt Drošības policiju žurnālistes izsekošanā, lai noskaidrotu, kā bez jelkāda pamata "noslepenoti" dokumenti nonākuši žurnālistes rīcībā.
"Es neredzu absolūti nevienu pārkāpumu tajā (..). Mans mērķis bija noskaidrot, kādā veidā informācija nonāca atklātībā. Tā ir mana atbildība un no tās es nevaru atkāpties," uzskata G.Veismane.
Savukārt, es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem ar saviem nodokļiem būtu jāuztur institūciju un tās vadītāju, kura, acīmredzot uzskata šo par aktuālāko darbu laikā, kad valstī ir krīze un ikviena institūcija un tās amatpersona būtu jāsaglabā valsts dienestā vienīgi tādā gadījumā, ja to prasa absolūti nepieciešamas funkcija vai visas sabiedrības intereses.
Tāpat es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc Veismane nav varējusi īstenot pirms gada pašas ar lielu pompu prezentētos priekšlikumus valsts pārvaldes optimizēšanai jeb tā saucamās strukturālās reformas, kas Latvijai patlaban akūti nepieciešamas. Var jau atrunāties ar politisko lēmumu force majeure, bet vairāk gan izskatās pēc lielas brēkas, bet mazas vilnas.
Un es ceru, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, iepazinies ar situāciju, savā mierīgajā un apdomīgajā tonī sacīs: "Uz redzēšanos, Veismanes kundze. Visu gaišu!"
