Agrāk Latvija varēja dižoties ar strauju ekonomisko izaugsmi, turpretim 2009. gadā tika uzstādīti divi antirekordi – valstī bija vērojams vislielākais IKP kritums un visaugstākais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā.

Agrāk cilvēki smējās par manu ieteikumu pāriet uz naturālajām saimniecībām, bet tagad tādu optimistu kļūst arvien mazāk.

Izanalizējot pēdējos notikumus, piedāvāju nākamā gada prognozi. Es ieteiktu pievērst uzmanību SVF un Eiropas Komisijas pārstāvju uzvedībai. Pēdējā laikā izskan tikai draudi – ja Latvija neizpildīs visas kreditoru prasības, tad nākamgad jaunus kredītus nedos.

Un tiešām nedos. Un visi lieliski saprot, ka bez jauniem kredītiem Latvija izvilks maksimāli pāris mēnešu, bet pēc tam bankrotēs. Bet tas nozīmē tikai vienu – nākamgad Latvijai gaidāms bankrots.

Turklāt no pašas Latvijas nekas nav atkarīgs, jo izpildīt visas SVF un Eiropas Komisijas prasības vienkārši nav iespējams. Latviju ļoti viltīgi uzsēdināja uz kredīta adatas, padarot to pilnīgi atkarīgu no starptautiskajiem kreditoriem. Paskatīsimies. Finanšu ministrijas prognoze palielināt valsts budžeta ienākumus uz iekasēto nodokļu rēķina ir vienkārši smieklīga.

Kurš tos nodokļus maksās? Bezdarbnieki? Jau tagad uzņēmumi bankrotē viens pēc otra. Pārējie uzņēmēji, kas cenšas izdzīvot, gandrīz atklāti saka – tādai valstij nodokļus nemaksās. Tāpēc, pēc manām optimistiskākajām prognozēm, nākamgad nodokļu ieņēmumi budžetā var samazināties par 200 miljoniem latu, bet saskaņā ar pesimistiskākajām prognozēm – arī par visiem 400 miljoniem.

Līdz ar to arvien vairāk ārzemju ekspertu pieļauj, ka jau nākamgad Latvijā varētu pasludināt defoltu un valsts būs spiesta devalvēt latu. Visticamāk, bankrots Latvijā notiks pēc tāda scenārija. Nākamā gada budžets tiks pieņemts saskaņā ar visām SVF prasībām, un mūsu valdība svēti apsolīsies pildīt visus vienošanās punktus.

Taču, kā jau iepriekš tika minēts, īstenot reālajā dzīvē šīs prasības nav iespējams, jo tā ir ekonomikas nogalināšana. Mūsu budžets izskatās labi tikai uz papīra. Tam nav nekādas saistības ar reālo dzīvi. Aptuveni aprīlī tiks publicēti rezultāti par 2010. gada pirmā ceturkšņa budžeta izpildi. Pats par sevi saprotams, ka neizdosies panākt, lai budžeta deficīts nepārsniegtu 8,5% no IKP.

Pirmkārt, kā jau tika minēts, neizdosies iekasēt nodokļus iecerētajā apjomā. Bez tam mūsu ierēdņi noteikti atkal izdomās veidu, kā palielināt savus ienākumus, tāpēc dzīvē arī valsts budžeta izdevumi būtiski nesamazināsies. Un, otrkārt, kārtējā nodokļu palielināšana un sociālo izdevumu samazināšana izraisīs turpmāku IKP kritumu.

Tāpēc labākajā gadījumā budžeta deficīts 2010. gada pirmajā ceturksnī būs 10% no IKP, ne mazāk. SVF un Eiropas Savienība nekavējoties vainos Latviju visos nāves grēkos, tādēļ jaunus kredītus nedos. Turklāt pret Latviju var tikt pielietotas ekonomiskās sankcijas – var pilnībā iesaldēt Eiropas Savienības fondu apguvi.

Pilnīgi iespējams, ka pēc tam sekos valdības krišana. Atteikums sadarboties ar SFV un Eiropas Komisiju graus ārzemju investoru uzticību. Latvijas starptautiskais kredīta reitings tiks samazināts līdz atkritumu līmenim. Rezultātā sāksies ārzemju kapitāla masveida aizplūšana no Latvijas.

Par ārzemju investīcijām Latvijai vienkārši vajadzēs aizmirst. Latvijas komercbankas izjutīs milzīgu spiedienu – tur arī būs vērojama kapitāla spēcīga aizplūšana plus būtiski pieaugs zaudējumi saistībā ar uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem.

Tāpēc bankas meklēs valdības palīdzību. Praktiski visi valsts brīvie līdzekļi tiks ieguldīti banku glābšanā (patlaban – kaut kur aptuveni miljards latu). Taču bankām šis miljards tas pats, kas mirušam komprese – tur vajadzēs vismaz 10 miljardus, taču nebūs, kur to naudu ņemt. Pilnīgi iespējams, ka zviedru bankas var pamest savas meitas kā nevajadzīgu balastu, lai pašas nenogrimtu.

Proti, tās pārdos starptautiskajā finanšu tirgū savu meitu saistības firmām, kas specializējas parādu piedzīšanā, – tā saucamajiem starptautiskajiem maitu ērgļiem. Tādējādi jau vasarā Latvija būs kritiskā un praktiski bezizejas situācijā. Nauda budžetā beigsies, bet visapkārt būs kreditoru rindas, pieprasot nomaksāt rēķinus. Maitu ērgļi būs visaktīvākie.

Var pat pieprasīt Latvijas Bankas kontu arestu. Komercbankas faktiski kļūs maksātnespējīgas. Šajā absolūti bezcerīgajā situācijā Latvijas Banka valdības ietekmē būs spiesta ieslēgt drukāšanas mašīnu. Bet tā kā Latvijas Bankā nevienam nav nekādas saprašanas par to, kā jāveic naudas emisija, tad nepamatota emisija tikai pasliktinās lietu stāvokli.

Tagad grūti pateikt, kad, taču, visticamāk, jau vasarā Latvija būs spiesta pasludināt defoltu. Jebkurā gadījumā defoltam vajadzēs notikt līdz Saeimas vēlēšanām, maksimāli septembrī. Grūti prognozēt, kas notiks ar latu. Visticamāk, to varēs palaist brīvā kritienā, proti, lata vērtība varētu kristies divas vai pat četras reizes. Un tajā brīdī, kad Latvija būs bankrotējusi, pie mums ieradīsies SFV kā glābējs.

Turklāt SVF būs tikai tie labākie nodomi – būs jāglābj Latvija no kreditoriem. Rezultātā tiks pielietota starptautiska likumdošana par valsts bankrotu, SVF tiks pasludināts par galveno kreditoru un Latviju faktiski pilnībā vadīs SVF. Kā tas izpaudīsies? Latvijas valdība un Saeima, protams, paliks, taču viņu loma būs tīri formāla – viņu funkcija būs pildīt SVF pavēles.

Un nekādas patstāvīgas iniciatīvas. Neliels piemērs. Jau tagad valsts budžeta galvenie posteņi ir jāsaskaņo ar SVF. Un tā būs absolūti ar visiem izdevumiem – nav SVF atļaujas, nav arī naudas. Saeima un valdība mums būs skaistumam – skata pēc taču demokrātija ir jāsaglabā.

SVF gudrās vadīšanas rezultātā bezdarbs patiešām sasniegs 50%, rūpniecības un lauksaimniecības paliekas tiks pilnībā likvidētas, bet vairums Latvijas iedzīvotāju dzīvos uz ārzemju humanitārās palīdzības rēķina.