Dmitrijs Smirnovs
ekonomika
Kas faktiski nodrošina ekonomisko izaugsmi Latvijā
Pievienots 2013 gada 21. februārī | 1 komentārs
Drukāt
Publicējot informāciju par straujo IKP pieaugumu, Ekonomikas ministrija turpina būvēt saulainus plānus par iespējamo Latvijas tautsaimniecības attīstību. Pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta domām, Latvijā jau pēc 5–10 gadiem darba vietu skaits pārsniegs darbspējīgo iedzīvotāju skaitu, proti, radīsies reāls darbaspēka deficīts. Tādēļ ir aktīvi jāstrādā pie tā, lai atgrieztu mājās Latvijas iedzīvotājus, kas aizbraukuši uz ārzemēm.

Ir pat izveidota darba grupa, kas izstrādājusi reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu, lai veicinātu emigrantu atgriešanos mājās; Daniels Pavļuts paredz, ka sākotnējā posmā Latvijā varētu atgriezties 20 000 cilvēku. Taču apskatīsim šo jautājumu no citas puses – vai ir jēga tam, ka Latvija atgūs visus tos, kas aizbraukuši?

Nesen Eiropas Savienības Statistikas birojs „Eurostat” publicēja datus, cik daudz naudas strādājošie emigranti pārskaitījuši uz mājām. Pēc „Eurostat” datiem, pērn pārskaitīts 39,1 miljards eiro, kas ir par 2% vairāk nekā 2010. gadā. Saistībā ar Latviju tāda statistika nav veikta, savukārt lietuvieši pārskaitījuši uz mājām 191 miljonu eiro, bet igauņi – 3 miljonus eiro.

Eiropa šim jautājumam nepievērš pārāk lielu uzmanību, jo ES dominē turīgās, spēcīgās valstis. Turklāt statistika ņēmusi vērā tikai oficiālus banku pārskaitījumus, taču ne visas bankas sniedz tādu informāciju. Turklāt var izmantot arī nebanku naudas pārskaitījuma veidus. Tāpēc arī veidojas tāda starpība, ka lietuvieši pārskaitījuši 191 miljonu eiro, bet igauņi – tikai 3, lai gan skaitļiem vajadzētu būt līdzīgiem. Un, ja turīgajām valstīm emigrantu naudas pārskaitījumu jautājums nav būtisks, trūcīgajām valstīm tam ir liela nozīme.

Dažās valstīs migrantu naudas pārskaitījumi ir galvenā ekonomikas sastāvdaļa, būtiski pārsniedzot ārzemju investīciju apmēru. Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem pasaules ekonomikā 2011. gadā emigranti pārskaitījuši uz mājām 372 miljardus dolāru, kas ir par 12% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Turklāt, kā uzskata Pasaules Bankas eksperti, pieauguma tendence saglabāsies arī turpmāk, piemēram, 2015. gadā tas sasniegs 534 miljardus. Rezultātā izveidojusies tāda situācija, ka trūcīgās, vāji attīstītās valstis sākušas specializēties uz darbaspēka migrāciju.

Tādās valstīs ģimenes speciāli sūta vecākos bērnus uz ārzemēm pelnīt naudu, bet pēc tam visa ģimene pārtiek no saņemtajiem naudas pārskaitījumiem. Tādēļ rodas jautājums – cik daudz naudas aizbraukušie Latvijas iedzīvotāji pārskaita uz mājām? Pēc Ārlietu ministrijas datiem, 2011. gadā ārzemēs varēja dzīvot no 350 līdz 400 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.

Pēc Latvijas Bankas aprēķiniem, katru gadu aizbraukušie no Latvijas pārskaita uz mājām aptuveni 350 miljonus latu, kas ir aptuveni 2,5% no Latvijas IKP. Taču, kā jau minēju, vērā tiek ņemti tikai oficiālie naudas pārskaitījumi uz Latviju – kopējā emigrantu ietekme uz Latvijas ekonomiku ir daudz lielāka. Apskatīsim nākamos tiešos un netiešos ienākumus, kurus Latvija saņem no aizbraukušajiem. Pirmkārt, tas ir tā saucamais multiplikatora efekts – pārskaitītā nauda tiek tērēta Latvijā, proti, no tās tiek maksāti nodokļi.

No PVN vien budžetā vajadzēja būt pārskaitītiem 77 miljoniem latu. Turklāt šie pārskaitījumi rada pieprasījumu mazumtirdzniecības, pakalpojumu sektorā un palīdz saglabāt zināmu darbavietu skaitu. Otrkārt, nesen aizbraukušie Latvijas iedzīvotāji vēl nav zaudējuši saikni ar dzimteni – viņi atvaļinājumā regulāri brauc uz mājām. Tādējādi Latvijā tiek tērēta ārzemēs nopelnītā nauda, turklāt naudu saviem tuviniekiem var iedot paši, ko neņem vērā Latvijas Banka.

Piemēram, Rīgas lidostas veiksmīgā darbība (2011. gadā pārvadāti 5,107 miljoni pasažieru) saistīta ar emigrantu apkalpošanu – vispopulārākie maršruti, protams, ir uz Lielbritāniju un Īriju. Savukārt vasarā bieži dzirdētas sūdzības, ka nav iespējams pierakstīties pie zobārsta, jo atvaļinājumā atbraukušie emigranti nolēmuši šeit salabot zobus – daudz pakalpojumu Latvijā tomēr ir lētāki nekā Rietumeiropā.

Tāpat nevajadzētu piemirst sezonas strādniekus, kas strādā ārzemēs, bet dzīvo tomēr Latvijā un tērē šeit nopelnīto naudu. Emigrantu izdevumi Latvijā varētu veidot aptuveni 3% no IKP. Un ir vēl trešā priekšrocība, kuru mūsu politiķi un ekonomisti nemaz nevēlas ņemt vērā, cilvēku masveida emigrācija uz ārzemēm palīdzējusi pārdzīvot Latvijai krīzi. Pat pēc oficiālajiem statistikas datiem redzams, ka krīzes gados būtiski pieauga to cilvēku skaits, kas aizbrauca no Latvijas. Ja 2007. gadā no Latvijas aizbrauca 15 882 cilvēku, tad 2008. gadā – jau 27 026, 2009. gadā – 36 935, bet 2010. gadā – 38 072.

Tāda masveida emigrācija palīdzēja samazināt valsts budžeta slodzi, jo no 2008. līdz 2010. gadam darbu zaudēja aptuveni 210 tūkstoši cilvēku, bet visiem šiem cilvēkiem vajadzēja maksāt sociālos pabalstus. Un bezdarbs Latvijā būtu ap 35%. Taču, kad šie cilvēki darba meklējumos devās uz ārzemēm, viņi atbrīvoja valsti no šīs nepieciešamības un vēl sāka materiāli palīdzēt Latvijā palikušajām ģimenēm. Tas viss ļāva valdībai veikt vērienīgu izdevumu konsolidāciju – var teikt, liekos cilvēkus apzināti virzīt uz ārzemēm, proti, meklē darbu tur, šeit – Latvijā – mums pat nebūs pabalstu, jo visiem naudas nepietiks.

Tāpat emigrācija kļuva par labu iemeslu, lai slēgtu slimnīcas. Ja strādā ārzemēs, lai tur arī ārstējas, bet Latvijā kļuva mazāk iedzīvotāju – tas nozīmē, ka arī slimnīcu skaitu varēja samazināt. Tas pats notika ar skolām – bērnu skaits saruka, tātad lielisks iemesls slēgt skolas. Tādējādi mūsu valdība ieguva iespēju lielīties par veiksmīgo cīņu ar krīzi un samazināto bezdarbnieku skaitu. Trešā faktora ietekmi uz Latvijas ekonomiku arī var novērtēt kā 5% no IKP.

Secinājums – aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju kopējais ieguldījums Latvijas ekonomikā ir vismaz 10% no IKP. Ja nebūtu tādas masveida emigrācijas no Latvijas, krīzes sekas būtu bijušas vēl nopietnākas, ekonomikas atjaunošanās sāktos vēlāk (ja vispār sāktos), bet mūsu valdībai nebūtu, ar ko lielīties. Tādā gadījumā no Latvijas aizbraukušo ieguldījums mūsu valsts ekonomikas atjaunošanā ir vienkārši nenovērtējams. Tādēļ, iespējams, mūsu ekonomikas ministram vajadzētu nolaisties no mākoņiem un prātīgāk izvērtēt Latvijas ekonomisko situāciju.

Tā vietā lai skandinātu par straujo ekonomiskas izaugsmi un cilvēku masveida atgriešanos dzimtenē, Danielam Pavļutam vajadzētu saprast, kādu vietu patiesībā ieņem Latvija Eiropas Savienībā. Kamēr algas šeit neizlīdzināsies vidējām Eiropas līmeņa algām, mājās neviens nebrauks. Nereti ārzemēs dzīvojošo latviešu naudas pārskaitījumi pārsniedz Latvijas minimālo algu. Ja emigranti sāks masveidā atgriezties mājās, tas tikai samazinās ekonomisko izaugsmi, pat veicinās jaunu krīzi. Jo šie cilvēki pelnīs mazāk nekā Rietumeiropā (sliktākajā gadījumā paliks bez darba un pieprasīs sociālo palīdzību no valsts), attiecīgi viņu ieguldījums Latvijas ekonomikā samazināsies, kas arī samazinās IKP.

Beidzot jāsaprot, kāda vieta Latvijai ir piešķirta Eiropas Savienībā – būt par lēta darbaspēka piegādātāju Rietumeiropas valstīm. Un tā vietā, lai būvētu mistiskus plānus par to, kā atvilināt mājās aizbraukušos, es ieteiktu ekonomikas ministram izstrādāt plānu, kā ātrāk nosūtīt uz Rietumeiropas valstīm tos simts tūkstošus bezdarbnieku, kas ir Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē. Tur šie bezdarbnieki ātrāk atradīs darbu (vai vismaz saņems pabalstus).

Tāpat uz ārzemēm varētu izsūtīt visus maznodrošinātos – viņi taču ir tikai nasta valstij, kas kavē IKP pieaugumu. Un vēl var izsūtīt arī visus pensionārus, kuri, pēc labklājības ministres Viņķeles domām, savas pensijas nemaz nav nopelnījuši. Šie pasākumi ļautu mūsu valdībai sasniegt vēl lielākus ekonomiskos panākumus un pastiprināt taupības režīmu – turpināt slēgt skolas un slimnīcas, bet Labklājības ministriju varētu vispār likvidēt.

Savukārt Latvijas valdība varētu kārtējo reizi palielīties ar saviem panākumiem, ar bezdarba samazinājumu un saņemt jaunas uzslavas no Starptautiskā Valūtas fonda.

Komentāri:
Māris, 05/03/2013 22:56
:D :D :D es teiktu, ka ir savādāk... 1) Visupirms, gribētu nodalīt īslaicīgi aizbraukušos no pavisam emigrējušiem. Pirmo domai vēl varu piekrist, vajadzība pēc finansiālas atsperšanās dzīvē vai tamlīdzīgi. 2) Pēc rakstā teiktā, aizbraukuši ir 350 tūkstoši. Tas sanāk ap 14 % no iedzīvotāju kopskaita. Tik tas lielais labums, ko pienes IKP palielināšanai, knapi sasniedz 2,5 %. Nu labi, skaitot pēc autora metodēm, kas stipri apšaubāmas, sanāk 10 %, kas tāpat nav 14%. Raksta autors arī tika pieminējis sēnīšu lasītāju ārstēšanos Latvijā, vai tad mums ir 100% maksas medicīna? :D 3) Ja aizbraukušie dzīvotu un strādātu (ne lūkotu pēc klinģeriem no debesīm) Latvijā, ieguldījums ekonomikā būtu ļoti daudz lielāks. 4) Aizbraukušie, kurus es zinu, visi kā viens tāpat ir plānā galdiņa urbēji, viendienīši. 5) Atsaucoties uz iepriekšējo, vai mums tādi nīdētāji un čīkstētāji vajadzīgi? Pats interesantākais ko es nesaprotu, vai viņi tik tiešām nejūtas neko palikuši parādā Latvijai? 6) Dombrovskis malacis, ne katrs būtu spējis savākt valsti tādā situācijā. Varu tikai piekrist viņam, ka izdevumi nedrīkst būt lielāki par ieņēmumiem, izņemot gadījumu, ja mērens pārtēriņš var garantēt straujāku izaugsmi. 7) Tie ekonomisti vispār ir viena jocīga tauta. Cik atceros, jau ilgi pirms 2000. gada visi skrēja un vēl joprojām skrien mācīties ekonomiku..... ar visiem saviem daudzajiem un gudrajiem ekonomistiem '09. gadā tikām tādā krīzē, ka maz neliekas :D
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Tavs komentārs:
Par autoru
Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības ...
Vairāk
Reklāma