Mūsu ministri Kampars un Repše apgalvo – IKP pirmajā pusgadā it kā ir pieaudzis, tāpēc esot sākusies arī ekonomikas izaugsme. Pirmajā ceturksnī Latvijas IKP esot pieaudzis par 0,3%, bet otrajā ceturksnī – jau pat par veseliem 0,8%. Vispirmām kārtām jāuzsver, ka te notiek klaja jēdzienu samainīšana, jo par korektu IKP salīdzināšanu ir uzskatāma tāda, kas salīdzina ar iepriekšējā gada analogu periodu, nevis ar iepriekšējo ceturksni. Savukārt Latvijas atbildīgie ministri 2010. gada otrā ceturkšņa IKP nez kāpēc salīdzina ar 2010. gada pirmo ceturksni, kaut gan vajadzētu salīdzināt ar 2009. gada otro ceturksni. Šāda kroplīga un absolūti nezinātniska “metodoloģija” nav nekas cits kā tautas muļķošana.
Otrs aspekts šajā sabiedrības maldināšanas kampaņā ir Eurostat datu neatbilstība tiem, kas tiek tiražēti tepat Latvijā. Vai tiešām ministriem šķiet, ka cilvēki nespēj ieiet Eurostat mājas lapā un pārbaudīt skaitļus? Tātad atbilstoši Eurostat datiem 2010.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP pieaugums bija 0,3%, bet otrajā – tikai 0,1%. Tāpēc mēs pilnīgi skaidri redzam ekonomiskās situācijas pasliktināšanos pat gadījumā, ja Latvijas amatpersonām savu spalvu spodrināšanai patīk izmantot absolūti ačgārnu metodoloģiju.
Tomēr salīdzināsim Latvijas IKP tā, kā to dara visā civilizētajā pasaulē, – salīdzināsim to ar iepriekšējo gadu. Aina, kas paveras, ir kritiska, un nav brīnums, ka no mums to cenšas slēpt. Izrādās, ka 2010.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, IKP ir krities par 5,1%, bet otrajā ceturksnī šis kritums bija 3,9%. Tātad IKP ir krities gan pirmajā, gan otrajā ceturksnī, un Latvijā vēl arvien ir novērojams pats nopietnākais IKP kritums visā Eiropas Savienībā. Lūk, kāds īstenībā ir finanšu un ekonomikas ministra darba rezultāts – mēs esam paši sliktākie. Igaunijā 2010.gada otrajā ceturksnī IKP ir pieaudzis par 3,5%, Lietuvā par 1,4%, bet Latvijā, es atkārtoju, tas ir krities par 3,9%. Vai tas, ka Latvijā ir pats lielākais IKP kritums ES, būtu iemesls lepnumam? Kad lielākajā daļā ES valstu tiek novērots IKP pieaugums, pie mums tas vēl arvien krītas.
Analizējot IKP struktūru, tajā nav nekā iepriecinoša. IKP krītas būvniecībā, pakalpojumu sfērā un tirdzniecībā. No vienas puses it kā būtu labi, ka pieaug ražošanas tempi, bet, ja mēs izpētām IKP struktūru, redzam, ka kokapstrādes nozarē IKP ir pieaudzis gandrīz par 30%. Mežu straujā izciršana un pārdošana ir vienīgais iemesls t.s. ekonomiskajai izaugsmei. Jautājums tikai, uz kā rēķina Latvijas valsts dzīvos pēc tam, kad visi meži būs izcirsti. Varbūt ierīkosim savā valstī kodolatkritumu un toksisko atkritumu izgāztuves, bet varbūt organizēsim nometnes tiem bēgļiem no Āfrikas un Āzijas, kurus nevēlas uzņemt Rietumeiropa?
IKP salīdzināšana ar iepriekšējo gadu ir pamatota tikai tādā gadījumā, ja IKP izmaiņās dominē sezonālās svārstības, taču, ja notiek pēkšņas un lielas ekonomiskās izmaiņas īsā laika periodā, tad salīdzināt ceturksni pirms un pēc kraha ir muļķīgi. Ja pirmajā ceturksnī IKP piauga par 0.3%, bet otrajā 0.1% (salīdzinot ar pirmo), tad tas nozīmē, ka IKP turpina pieaugt, nevis krītas (kā tas bija pagājušā gada beigās). Ja IKP pa ceturkšņiem ir: 10, 10, 10, 5, 6, 7, 8, tad ir muļķīgi salīdzināt ceturksni, kad ir 7 ar ceturksni, kad ir 10 un teikt, ka šajā ceturksnī ir slikti strādāts. Tieši otrādāk - 7 šajā gadījumā ir jāsalīdzina ar iepriekšējā ceturkšņa 5 un 6 un jāatzīst, ka acīmredzami ir lauzta IKP kritiena tendence un IKP sāk atkal atkopties.