Neliels kāpums gada pirmajā ceturksnī nav nekas ārkārtējs. Otrajā un trešajā ceturksnī uzsākoties sezonālajiem darbiem, bezdarba līmenis saruks. Var pieņemt, ka daļa nodarbinātības pieauguma noēnos vērojamais aktivitātes kāpums būvniecībā. Tomēr jāpiebilst, ka ekonomikas izaugsmes perspektīvu vājināšanās atsauksies arī lēnākā bezdarba kritumā. Noteiktas nozares un novadi saskarsies ar Krievijas ekonomikas sarežģījumu radītajām negatīvajām sekām. Mazāk ārējie notikumi varētu skart uz vietējo tirgu orientētās nozares. Taču iespējamie riski saistīti ar tūrisma nozari. Pagaidām grūti prognozēt kā Ukrainas konflikts visas sezona garumā atsauksies tūristu plūsmās. Latvija bezdarba rādītājā pietuvojas tam līmenim, kad izaugsme arvien mazāk spēj risināt bezdarba problēmu. Ekonomiski aktīvajos reģionos bezdarbs jau patlaban ir salīdzinoši zems. Tādēļ turpmāk būs jāpieliek arvien lielākas pūles, jāpieņem mērķēti un segmentēti pasākumi, lai mazinātu reģionālā bezdarba, ilgstošo bezdarbnieku u.c. problēmas.