Nedaudz piekoriģējot 4.ceturkšņa datus no 3.5% pieauguma uz 3.6%,
2013.gadā IKP ir audzis par 4.1%. Galvenais izaugsmes avots pērn bija
privātais patēriņš, ko veicināja iedzīvotāju ienākumu un nodarbinātības
pieaugums. Pildoties valsts kasei, valdībai veidojās iespējas palielināt
tēriņus vienlaikus, ievērojot pragmatisku fiskālo politiku.
Tikmēr neiepriecinoša aina uzrādās investīcijās, kas salīdzinājumā ar 2012.gadu ir samazinājušās. Kritums ataino gan ārējās vides nenoteiktību, gan pārejas posmu no viena ES fondu apguves cikla uz nākamo. Pērn arvien vairāk uzrādījās ārējās vides sarežģījumi, kā dēļ eksporta attīstība pamazām sāka buksēt. Vājo eksporta veikumu kompensēja importa kritums, kas atstāja pozitīvu ietekmi uz IKP izmaiņām.
Pērnais gads ekonomikai kopumā ir bijis gana veiksmīgs pat neskatoties uz to, ka IKP pieaugums 2013.gadā bija nedaudz lēnāks par 2012.gadā uzrādītajiem 5.2%. Palēninājumu lielā mērā noteica ārēji faktori, gan tas, ka pamazām izzuda pēckrīzes atsitiena efekts, kas bija vērojams tirdzniecībā. Taču ārējo notikumu un faktoru ietekme atstās nozīmīgu ietekmi arī šogad. Pozitīvas vēsmas no eirozonas nedaudz mazina riskus, kas pēdējā laikā ir auguši no Austrumu puses, jo īpaši Ukrainas un Krievijas. Visām trijām Baltijas valstīm Krievija ir starp top 5 eksporta tirgiem. Tāpat jārēķinās, ka arī pārējie blakus esošie un Latvijai nozīmīgi tirgi ir savstarpēji saistīti. Krievijas ekonomika uzrāda izaugsmes palēnināšanos jau labu laiku, kas nozīmē, ka konflikta gaisotne un iespējamās sankcijas var pastiprināt esošās tendences. Tas uzliek nenoteiktību par eksporta tālāko attīstību, jo īpaši Krievijas un tai blakus esošo tirgu virzienā, kā dēļ būs nozares, kas piebremzēs arī investīciju projektus. Protams, investīcijas pilnībā neapstāsies, jo lielu ietekmi saglabās ES fondu apguve. Savu lomu turpinās uzturēt privātais patēriņš, tomēr nevar izslēgt, ka ģeopolitiskā saspīlējuma ietekmē, tas var kļūt vēl gausāks. Savu artavu dos arī valdības tēriņu kāpums, tomēr iespējamie scenāriji signalizē, ka var nākties pārskatīt - ierobežot līdzšinējos tēriņu plānus, jo ekonomikai bremzējoties, lēnāk pildīsies arī valsts kase. Tādēļ nākas secināt, ka Ukrainas konflikts ir nodzēsis līdzšinējās attīstības prognozes, zīmējot tās krietni piezemētākās krāsās. Visticamāk tuvākie divi gadi paies jauno apstākļu adaptācijas zīmē, bez plašām iespējām būvēt ilgtermiņa plānus. Šā gada izaugsmes prognoze no 4.8% tiek samazināta līdz 2.9%, bet 2015.gada no 4.8% līdz 3.4%.
Pērnais gads ekonomikai kopumā ir bijis gana veiksmīgs pat neskatoties uz to, ka IKP pieaugums 2013.gadā bija nedaudz lēnāks par 2012.gadā uzrādītajiem 5.2%. Palēninājumu lielā mērā noteica ārēji faktori, gan tas, ka pamazām izzuda pēckrīzes atsitiena efekts, kas bija vērojams tirdzniecībā. Taču ārējo notikumu un faktoru ietekme atstās nozīmīgu ietekmi arī šogad. Pozitīvas vēsmas no eirozonas nedaudz mazina riskus, kas pēdējā laikā ir auguši no Austrumu puses, jo īpaši Ukrainas un Krievijas. Visām trijām Baltijas valstīm Krievija ir starp top 5 eksporta tirgiem. Tāpat jārēķinās, ka arī pārējie blakus esošie un Latvijai nozīmīgi tirgi ir savstarpēji saistīti. Krievijas ekonomika uzrāda izaugsmes palēnināšanos jau labu laiku, kas nozīmē, ka konflikta gaisotne un iespējamās sankcijas var pastiprināt esošās tendences. Tas uzliek nenoteiktību par eksporta tālāko attīstību, jo īpaši Krievijas un tai blakus esošo tirgu virzienā, kā dēļ būs nozares, kas piebremzēs arī investīciju projektus. Protams, investīcijas pilnībā neapstāsies, jo lielu ietekmi saglabās ES fondu apguve. Savu lomu turpinās uzturēt privātais patēriņš, tomēr nevar izslēgt, ka ģeopolitiskā saspīlējuma ietekmē, tas var kļūt vēl gausāks. Savu artavu dos arī valdības tēriņu kāpums, tomēr iespējamie scenāriji signalizē, ka var nākties pārskatīt - ierobežot līdzšinējos tēriņu plānus, jo ekonomikai bremzējoties, lēnāk pildīsies arī valsts kase. Tādēļ nākas secināt, ka Ukrainas konflikts ir nodzēsis līdzšinējās attīstības prognozes, zīmējot tās krietni piezemētākās krāsās. Visticamāk tuvākie divi gadi paies jauno apstākļu adaptācijas zīmē, bez plašām iespējām būvēt ilgtermiņa plānus. Šā gada izaugsmes prognoze no 4.8% tiek samazināta līdz 2.9%, bet 2015.gada no 4.8% līdz 3.4%.
