Visā Baltijā, neskatoties uz atšķirīgajiem izaugsmes tempiem, novērojams stabils algu kāpums, kas saglabāsies arī turpmāk. Šogad darba samaksas kāpums varētu kļūt nedaudz straujāks un būt 5.5%, nākamgad 6%. Protams, pieauguma temps dažādos tautsaimniecības sektoros, gan viena kolektīva ietvaros būs krietni atšķirīgs. To lielā mērā diktēs katras nozares un uzņēmuma peļņas līmenis, personāla politika, situācija darba tirgū utt. Spiedienu turpinās uzturēt pieaugoši darbaspēka pieejamības ierobežojumi. Tādejādi stiprināsies arī darbinieku prasības celt algas. Tomēr, vismaz tuvākajā laikā, vairāksolīšanas prakse, kas pirmskrīzes veicināja algu kāpumu, darba devēju vidū tiks īstenota visai ierobežoti. Turklāt, lai nodrošinātu algas pieaugumu, nāksies celt cenas, kur iespējams, gan pastiprināti domāt par produktivitāti, pretējā gadījumā nāksies saskarties ar risku zaudēt konkurētspēju. Patlaban šādi pieaugoši riski jau vērojami Igaunijā. Mēreno pieauguma tempu kopumā, gan arī privātajā sektorā uzturēs arī valsts sektora ierobežotās algu palielināšanas iespējas. Tikmēr pozitīvu ietekmi uz pirktspēju atstās zemā inflācija. Būtiski būs arī turpināt plānoto darbaspēka nodokļu apcirpšanu. Tādejādi tas ļaus izlīdzināt situāciju, kas liecina, ka vidējā neto darba samaksa Latvijā joprojām ir viszemākā, kas ir vien 72% no vidējās algas pirms nodokļu nomaksas. Lietuvā šis rādītājs ir 77%, bet Igaunijā 80%.