Tomēr, vērtējot cenu izmaiņas visa gada garumā un attiecinot tās pret 2012.gadu (no janvāra līdz decembrim), cenu līmenis ir palicis nemainīgs. Protams, cenas segmentos visa gada garumā nav bijušas konstanti nemainīgas. Pērn lielākā ietekme uz cenu līmeņa kāpumu bija piena un piena produktu, mājokļu apsaimniekošanas, kā arī kafejnīcu un restorānu pakalpojumiem. Taču tas, ka cenu līmenis ir palicis nemainīgs lielā mērā ir noteikuši globālie faktori, kā rezultātā ir kritās degvielas un siltumenerģijas cena.

Šogad turpināsim būt atkarīgi no globālās inflācijas, kas turpina rukt. Lejupslīdei piepalīdz energoresursu un pārtikas cenu samazināšanās. Zema jaudu noslodze (uzņēmumi darbojas zem sava potenciāla), vēl kādu laiku būs galvenais faktors, kas pasaulē nodrošinās zemas inflācijas vidi. Tādēļ nav iemesla sildīt inflācijas gaidas, kaut šogad Latvijā sagaidāma straujāka inflācija. Nostrādā bāzes efekts. Neliels efekts ir gaidāms no eiro ieviešanas, kaut daļa potenciālā kāpuma jau ir īstenots. Saglabājoties izaugsmei, darba samaksas kāpumam un bezdarba kritumam, būs nozares, preces un pakalpojumi, kuri nespēs ignorēt šo procesus un būs spiesti cenas celt. Ļoti iespējams, ka turpināsies arī atsevišķu pārtikas produktu cenu kāpums. Līdz ar to selektīvs cenu pieaugums būs likumsakarīgs solis. Pat ja atsevišķos segmentos uzņēmēji ar cenu noapaļošanu būs pārsteigušies, ilgākā laika posmā cenu līmenis tik un tā izlīdzināsies atbilstoši tirgus nosacījumiem. Latvijas ekonomikas attīstība ir ar pluss zīmi, kam ir attiecīgas konsekvences. Viens no nozīmīgākajiem cenu ietekmējošajiem notikumiem nākamgad būs elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām. 2014.gadā prognozējamā inflācija ir 1.8 procenti, kas augošai ekonomikai ir vērtējama kā adekvāta inflācija. Būtiski, ka šogad inflācija joprojām būs zemāka par vidējā atalgojuma kāpuma tempu.