Pēdējo mēnešu laikā uzrādītās pazīmes, ka mazumtirdzniecība ir iegājusi
mērenākas izaugsmes fāzē, apliecināja oktobra dati, kas uzrāda
mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu 0.4%. Kāpums galvenokārt balstījās
uz pārtikas preču tirdzniecības pieauguma rēķina (+1.1%), kamēr
nepārtikas preču apgrozījums nemainījās.
Salīdzinot ar pērnā gada oktobri, nozares apgrozījums uzrāda 3.4% kāpumu. Savukārt, šā gada desmit mēnešos mazumtirdzniecība ir augusi par 3.6%, līdzvērtīgu kāpumu uzrādot gan nepārtikas, gan pārtika precēm (+3.6%).
Pavērtējot aktivitātes krituma iemeslus, pamanāms, ka šogad, salīdzinot ar tendencēm pērn, ir kritusies nepārtikas preču iegādes aktivitāte. Tas varētu liecināt par zināmu pagurumu, respektīvi, krīzes laikā atliktā patēriņa atsitiens ir noslēdzies. Kaut jāpiezīmē, ka būtisku kāpumu turpina uzrādīt mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecība, kas liecina, par noteiktību iedzīvotāju prioritātēs uzlabot sadzīves apstākļus (+28%). Tāpat iedzīvotāji aktīvi turpina tekstilizstrādājumu, apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu iegādi (+25%). Tajā pašā laikā citos segmentos aktivitātes kāpums ir sarucis. Turpretim pārtikas preču tirdzniecības aktivitātes kāpums ir aptuveni pērnā gada līmenī.
Nozares aktivitāte turpina saglabāt nevienmērīgu sadalījumu jeb reģionalitāti, kas nozīmē to, ka vērojamais kāpums dažādos valsts reģionos ir atšķirīgs. Lielu lomu, jo īpaši nepārtikas segmentā saglabā tūristu tēriņi. Tuvākajos divos mēnešos varam sagaidīt aktivitātes palielināšanos un, iespējams, jaunas pēc krīzes perioda apgrozījuma virsotnes. To lielā mērā noteiks svētku tēriņi.
Patēriņa izaugsme saglabāsies arī nākamgad, jo, lai arī mērenā tempā, pirktspēja turpinās uzlaboties. Arī bezdarba rādītāji saglabās pozitīvu virzību. Taču nākamgad nozares izaugsme lielā mērā būs atkarīga no nepārtikas segmenta tirgotāju aktivitātes, respektīvi no tā, cik vilinošs būs piedāvājums, kas spēs stimulēt iedzīvotājus uz jauniem tēriņiem. Tāpat jāņem vērā arī iespējamā politiskā nenoteiktība tuvojoties vēlēšanām un reģiona ekonomikas atlabšanas gaita, kas koriģēs iedzīvotāju plānus un noskaņojumu patērēt.
Pavērtējot aktivitātes krituma iemeslus, pamanāms, ka šogad, salīdzinot ar tendencēm pērn, ir kritusies nepārtikas preču iegādes aktivitāte. Tas varētu liecināt par zināmu pagurumu, respektīvi, krīzes laikā atliktā patēriņa atsitiens ir noslēdzies. Kaut jāpiezīmē, ka būtisku kāpumu turpina uzrādīt mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecība, kas liecina, par noteiktību iedzīvotāju prioritātēs uzlabot sadzīves apstākļus (+28%). Tāpat iedzīvotāji aktīvi turpina tekstilizstrādājumu, apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu iegādi (+25%). Tajā pašā laikā citos segmentos aktivitātes kāpums ir sarucis. Turpretim pārtikas preču tirdzniecības aktivitātes kāpums ir aptuveni pērnā gada līmenī.
Nozares aktivitāte turpina saglabāt nevienmērīgu sadalījumu jeb reģionalitāti, kas nozīmē to, ka vērojamais kāpums dažādos valsts reģionos ir atšķirīgs. Lielu lomu, jo īpaši nepārtikas segmentā saglabā tūristu tēriņi. Tuvākajos divos mēnešos varam sagaidīt aktivitātes palielināšanos un, iespējams, jaunas pēc krīzes perioda apgrozījuma virsotnes. To lielā mērā noteiks svētku tēriņi.
Patēriņa izaugsme saglabāsies arī nākamgad, jo, lai arī mērenā tempā, pirktspēja turpinās uzlaboties. Arī bezdarba rādītāji saglabās pozitīvu virzību. Taču nākamgad nozares izaugsme lielā mērā būs atkarīga no nepārtikas segmenta tirgotāju aktivitātes, respektīvi no tā, cik vilinošs būs piedāvājums, kas spēs stimulēt iedzīvotājus uz jauniem tēriņiem. Tāpat jāņem vērā arī iespējamā politiskā nenoteiktība tuvojoties vēlēšanām un reģiona ekonomikas atlabšanas gaita, kas koriģēs iedzīvotāju plānus un noskaņojumu patērēt.
