Rezultātā patēriņa cenu līmenis aprīlī ir paslīdējis zem pērnā gada līmeņa un ir uzrādījis samazinājumu 0.4% apmērā. Respektīvi Latvijā ir atgriezusies deflācija. Visumā tas gan nav uz palikšanu, bet varētu būt uz salīdzinoši īsu laiku. Pašreizējā situācijā vērojamās cenu izmaiņas priecē patērētāju, jo nerada riskus pirktspējai un ļauj brīvāk skatīties tēriņu virzienā. Lai arī patēriņa aktivitāte ir pieaugoša, tā būtisku spiedienu uz inflāciju neveido. No otras puses šādas tendences turpina signalizēt par anēmiskās globālās ekonomikas izaugsmi, kas rezultējas vājā pieprasījumā un pamazām iezogas arī nozaru rādītājos. Vidējā termiņā zemas inflācijas apstākļi turpinās dominēt. Tomēr lielāko ietekmi turpinās saglabāt pārtikas cenu un energoresursu cenu izmaiņas pasaules izejvielu tirgos, kuras patlaban ir kļuvušas atkarīgas no pasaules centrālo banku monetārajiem stimuliem. Globālajai ekonomikai atgūstoties, uzlabosies noskaņojums, kam sekos arī izmaiņas cenās. Tomēr šāda pavērsiena īstenošanās ir drīzāk nākamā gada jautājums.