To, ka budžeta deficīts izrādīsies krietni labāks par sākotnēji prognozēto, visa gada garumā liecināja dati par budžeta izpildi un ekonomikas spēja uzturēt straujo attīstības gaitu. Vēl 2011.gada beigās veidojot budžetu, tika izteiktas prognozes, ka budžeta deficīts iekļausies 2.5% robežās, vēlāk tika precizēts uz 1.9%. Spēju pārpildīt prognozes ļāva IKP labvēlīgās izmaiņas, pret kuru attiecina gan deficītu, gan parādu, kas 2012.gadā faktiskajās cenā palielinājās par 8.7% un sasniedza 15.52 miljardus latu. Šogad budžeta deficīts tiek plānots 1.4% no IKP. Ņemot vērā šā gada izaugsmes prognozes un līdzšinējo budžeta izpildes gaitu, šā gada nosprausto mērķi pārspēt diezin vai izdosies. Spiediens palielināt tēriņus turpina pieaugt, kā arī tuvojas vēlēšanas. Turklāt vairs nav bažas par inflācijas kritērija izpildi. Tomēr galveno lomu saglabās ekonomikas izaugsmes gaita. Globālās ekonomikas, kā arī vairums reģiona valstu izaugsmes perspektīvas pēdējā laikā ir pazeminātas, kas varētu būt papildus argumenti, lai valdība šogad meklētu papildus iespējas investīcijām. Tādējādi sagaidāms, ka valdība šogad lūkos iekļauties noteiktajās budžeta deficīta prognozēs, nemēģinot apsteigt noteikto bezdeficīta budžeta grafiku. Tikmēr parāda īpatsvars pret IKP turpinās mazināties. Šajā kontekstā būtiski ir saglabāt ekonomiskās politikas prognozējamību. Tā pamazām sāk atmaksāties, jo  cena, par kādu Latvija spēj pārfinansēt parādu ir sarukusi un varētu turpināt uzlaboties. Tādejādi ieguvēji ir visi, jo atbrīvojas līdzekļi citiem mērķiem.