Pēdējās nedēļās vērojamais kreditēšanās kāpums varētu liecināt par iekšzemes patēriņa palielināšanos. Bet tam ir sava cena. Proti, pieaugošais iekšzemes pieprasījums izraisa atsitienu importā. Tas ietekmēja tekošā konta deficīta samazināšanās tendences apstāšanos, kas visai raiti noritēja iepriekšējā gada laikā. Pērn strauji uzlabojās ārējās tirdzniecības bilance, galvenokārt pateicoties zelta eksporta kāpumam. Zelta eksporta pieaugums veidoja aptuveni 40% no kopējās bilances uzlabojuma, bet šī ietekme varētu būt mazinājusies stingrāku sankciju pret Irānu ietekmē. Zelta pārdošana paātrinājās, lai finansētu Irānas energoresursu iegādi. Tajā pašā laikā Turcija turpina finansēt tās tekošā konta deficītu izmantojot īstermiņa un citus potenciāli svārstīgus finanšu avotus. Rezultātā pieaug īstermiņa ārējā parāda slogs banku sektorā, kas varētu iezīmēt to, ka pamazām Turcija atkal sāk audzēt ārējos riskus. Šādi procesi padara ekonomiku neaizsargātu pret finansējuma pasliktināšanos ārējā vidē. Tādēļ, visticamāk, varētu sekot Centrālās bankas rīcība, lai iegrožotu augošos riskus. Patlaban tiešo investīciju plūsmu apjoms ir nokrities līdz 10% no kopējā apjoma. Salīdzinājumā 2008-2009.gadā tās veidoja aptuveni pusi no visām investīcijām. Turcijas ekonomika ir augoša un līdz ar to arī pievilcīgs tirgus ne tikai Latvijas uzņēmējiem. Tomēr jāapzinās riski, piemēram tie, ka pašreizējie Turcijas labie izaugsmes rādītāji lielā mērā balstās uz ārējo risku rēķina. Pagaidām gan tas lielas bažas neraisa. Tomēr, ja ārējā finansējuma pieejamība saskarsies ar problēmām, Turciju var piemeklēt smaga piezemēšanās. Šāda scenārija īstenošanās tuvākajā laikā varētu izpalikt. Taču tā kā riski pastāv, šāda iespējamība saglabājas.