Ekonomikas veselības nostiprināšanās turpināja nest pozitīvas vēsmas arī atalgojumā. Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī sasniedza 484 latus, kas salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ir pieaugusi par 3.6%, kas atbilst pirmā pusgada pieauguma tempam. Lai arī pieaugums ir mērens, zemā inflācija pirktspējai ļāva uzlaboties par 1.9%, kas ir straujākais uzlabojums kopš 2009.gada pirmā ceturkšņa.

Straujāk (+5.2%) darba samaksa ir augusi sabiedriskajā sektorā, no tā vispārējās valdības sektorā par 3.5%. Konsolidācijas politikas spiediens uz valsts un pašvaldību komercsabiedrībām ir kļuvis pielaidīgāks un argumenti atalgojuma palielināšanai tālu nav jāmeklē. Tas arī pavelk uz augšu vidējo darba samaksu sabiedriskajā sektorā, taču izslēdzot valsts un pašvaldību komersantu ietekmi, kāpums ir `mazāks. Lai arī valsts budžets pildās veiksmīgi, palielināt atalgojumu budžeta iestādēs strādājošajiem joprojām nav, vai ir krietni ierobežotas. Līdzvērtīga situācija saglabāsies arī nākamgad. Krietni pieticīgāku pieaugumu (+2.8%) uzrāda privātais sektors. Iespējas un nepieciešamība audzēt darba samaksu starp nozarēm atšķiras. To diktē darba spēka pieejamība / trūkums, izaugsmes perspektīvas, kā arī paražas, vēlme potenciālo palielinājumu noslēpt aploksnē, kas statistikā neparādās. Pakāpeniska bezdarba mazināšanās un izaugsme turpinās audzēt spiedienu uz darba samaksu. Tomēr tuvākajā laikā vidējās darba samaksas pieaugums, ņemot vērā nestabilo ārējo vidi un tās radītos riskus, saglabāsies ļoti mērens, ar pirms krīzes periodu salīdzinoši pat ļoti lēnais, temps 4-5% apmērā. Gada pēdējā ceturksnī kāpums varētu pieaugt, kad izteiktāk, salīdzinošo ar pērno gadu, varētu atkal parādīties dažādas piemaksas un prēmijas. Aizvien pieaugošs būs spiediens palielināt algas valsts pārvaldē, bet privātajā sektorā saglabāsies piesardzība. Tādēļ varam sagaidīt, ka darba samaksa sabiedriskajā sektorā (vidēji) varētu uzrādīt straujāku kāpumu par privāto sektoru.