Rezultātā gada inflācija nokritās līdz 1.7%. To veidoja preču cenu pieaugums par 1.7%, bet pakalpojumiem cenas cēlās par 1.8%.

Vērojamā, uz iekšējo patēriņu vērstā izaugsme, varētu saglabāt spiedienu uz cenu līmeņa izmaiņām. Taču gaidāmā izaugsmes palēnināšanās uzturēs piesardzību uzņēmēju vidū, kā dēļ cenu celšanu tie varētu īstenot daudz mērenāk. Tālāka inflācijas tempa pazemināšanās varētu izpalikt. Tā varētu pamazām stabilizēties un saglabāt atkarību no izmaiņām globālajā izejvielu tirgū. Tādēļ aktuālākais jautājums saglabājas ap pārtikas un energoresursu cenu izmaiņām pasaulē. Visticamāk globālās tendences būs priekšnosacījums pārtikas cenu kāpumam, kas izrietēs no ažiotāžas mērogiem pasaulē un Latvijā. Savukārt energoresursu cenas saglabāsies augstas un turpinās atrasties ģeopolitisko notikumu spīlēs.

Globālās inflācijas vērtējums
Vidējā termiņā jaunas finanšu nelīdzsvarotības izveidošanās vai nekontrolētas inflācijas risks pasaules ekonomikā ir samērā mazs. Inflācijas līmenis ir samazinājies, jo no 12 mēnešu rādītāja ir izzudis agrākais izejvielu cenu kāpums. Sagaidāms, ka inflācijas tempi turpinās palēnināties. Zemais resursu izlietojums kavē algu kāpumu, kas attiecīgi vājina spiedienu uz inflāciju. Tajā pat laikā augošās pārtikas cenas drīzumā gan nedaudz inflāciju palielinās. Riski rodami arī naftas cenu attīstībā, kur centrālā loma būs notikumiem Tuvajos Austrumos. Ja spriedze starp Izraēlu un Irānu vērsīsies plašumā, tas izraisīs naftas cenas pieaugumu un nopietni aizkavēs gan globālās, gan Latvijas ekonomikas atveseļošanos. Taupības politikas ietvaros nodokļu palielināšana daudzās valstīs, jo īpaši Dienvideiropā, palīdzēs uzturēt augstāku inflāciju. Neskatoties uz recesiju Dienvideiropā, inflācija šajās valstīs ir apmēram tāda pati kā pārējā eiro zonā. Tas nozīmē, ka, lai izlīdzinātu atšķirības konkurētspējā starp Eiropas dienvidiem un Vāciju, būs nepieciešams ilgs laiks. Zemā inflācija ļaus uzlabot mājsaimniecību pirktspēju, bet centrālās bankas iegūs lielāku elastību stimulēšanas pasākumu īstenošanai. Savukārt zemās nominālās procentu likmes daudzās valstīs neatspoguļo bažas par deflāciju, bet drīzāk ilgstošas ekonomiskā stagnācijas iespējamību. Izņemot atsevišķus brīžus, inflācijas gaidas ir bijušas stabilas un tādas varētu tuvākajā laikā saglabāties.