Pašreizējā ekonomiskajā situācijā valsts budžeta projektu 2011. gadam es raksturotu kā kompromisu priekšlikumu. Nākamā gada budžets nodrošina sociālā taisnīguma principa ieviešanu nodokļu politikā, kas labvēlīgi ietekmē sociāli mazāk aizsargātos Latvijas iedzīvotājus, tas neparedz pensiju samazināšanu, jo valdība to var nodrošināt, apliekot ar lielāku nodokļa slogu luksusa nekustamos īpašumus un priekšmetus. Gribu uzsvērt arī vēl vienu būtisku valdības lēmumu – no 2011. gada 1. janvāra tiks palielināta minimālā alga no 180 līdz 200 latiem.
Valdība valsts budžeta konsolidāciju veic jau kopš 2008. gada. Tas tiek darīts, lai varētu samazināt aizvien pārmērīgo deficītu. Patlaban ir izšķirošs brīdis, lai mēs varētu sabalansēt savus izdevumus ar ieņēmumiem, un vairs nedzīvotu uz parāda. Līdz šim mūsu valsts izdevumu samazināšana tika veikta 1,2 miljardu latu apjomā, bet ieņēmumu palielināšanas pasākumu rezultātā valsts budžeta ieņēmumi tika palielināti par 633 miljoniem latu.
Neraugoties uz iepriekšējām ekonomikas attīstības prognozēm, kas liecināja, ka 2011. gada budžeta konsolidācija būs jāveic vairāk nekā par 400 miljoniem, Valda Dombrovska valdībai ir izdevies panākt, ka nākamgad konsolidācija ir jāveic par 280 miljoniem latu. Tas ir rūpīga darba rezultāts, kā arī apliecinājums tam, ka līdz šim Latvijas valdības pieņemtie lēmumi tika vērsti uz to, lai mēs sekmīgāk spētu pārvarēt ekonomiskās grūtības.
Kaut nākamgad mēs vēl samazināsim budžeta deficītu, mūsu izdevumi ir arvien par vienu miljardu latu lielāki, nekā mūsu ieņēmumi. Tāpēc arī 2012. gadā mums būs nepieciešams veikt konsolidāciju, bet esmu pārliecināts, ka tā tiks veikta uz ekonomikas pieauguma rēķina. Šogad piedāvāju uz budžeta konsolidāciju raudzīties divu gadu griezumā, lai neatstātu visus smagākos lēmumus uz «pēdējo brīdi», jo aiznākamajā gadā mēs nedrīkstam pieļaut strauju inflācijas pieaugumu, kā tas notika Aigara Kalvīša valdības laikā.
Ir jāievieš sociālā taisnīguma princips nodokļu politikā
Iepriekšējos gados būtiski tika samazināti budžeta izdevumi. Tagad mēs vairs nedrīkstam turpināt lineāru izdevumu «griešanu», jo tas radīs valsts pamatfunkciju realizācijas apdraudējumu. Nākamā gada izdevumu samazināšanas priekšlikumi tika balstīti uz Valsts kancelejas un sociālo un sadarbības partneru veikto detalizēto funkciju izvērtējumu.
Finanšu ministrija ir izstrādājusi progresivitātes principu nodokļu politikā. Ieviešot to, iedzīvotājiem, kuriem ikmēneša atlīdzība ir līdz 500 latiem mēnesī pirms nodokļu nomaksas, alga pieaugs, bet situētāku iedzīvotāju bez apgādājamajiem atlīdzība nedaudz saruks. Gatavojot šo priekšlikumu, mēs savus aprēķinus esam balstījuši uz oficiālās statistiskas datiem, kas apliecina, ka līdz 500 latiem mēnesī pirms nodokļu nomaksas saņems virs 70 % Latvijas iedzīvotāju.
Tagad par šo priekšlikumu gala vārds būs jāsaka Saeimai. Ja tas tiks ieviests, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiks samazināta par vienu procentu līdz 25 %, bet sociālo iemaksu likme pieaugs par diviem procentiem līdz 35,09 %. Papildus tam tiks palielināts neapliekamai minimums no 35 līdz 45 latiem, tiks palielināts arī atvieglojums par apgādībā esošajiem no 63 līdz 70 latiem, kā arī minimālā alga tiks palielināta no 180 līdz 200 latiem.
Šāds priekšlikums ir piedāvāts, balsoties uz mūsu politisko partiju apvienības priekšvēlēšanu programmu, lai ieviestu sociālā taisnīguma principu nodokļu politikā, īstenojot pakāpenisku nodokļu sloga pārdali no ienākuma nodokļiem uz patēriņa, kā arī lai ieviestu nodokļu sistēmā zināmu progresivitāti jau no 2011. gada 1. janvāra.
Nodokļu slogs pakāpeniski jāpārliek uz patēriņu
Pirms vēlēšanām sagatavotie nodokļu politikas izmaiņu priekšlikumi paredzēja, ka tiks pilnībā atcelta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme. Taču pēc rūpīgām diskusijām ar nozaru asociācijām, kā arī valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, ka tas varētu ievērojami pasliktināt mājsaimniecību finansiālo situāciju, es piedāvāju saglabāt PVN samazinātās likmes, bet minimāli paaugstināt nodokļa pamatlikmi par vienu procentu.
Piemēram, ja tiks atbalstīts šāds priekšlikums parlamentā, maizes cena, kas veikalā ir ap 50 santīmiem, varētu pieaugt par vienu santīmu, bet gaļas izstrādājumi, kas pašlaik maksā ap trijiem latiem, varētu maksāt līdz trijiem santīmiem dārgāk. Ļoti ceru, ka tirgotāji neizmantos šādu Saeimas lēmumu, lai uz tā rēķina paaugstinātu savu peļņu, bet godprātīgi to attiecinās uz produktu un pakalpojumu klāstu.
Tāpat tiek piedāvāts piemērot progresīvo likmi nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), lai kompensētu Latvijas pašvaldībām samazinātos izdevumus. NĪN likmes paaugstināšana dzīvojamām ēkām plānota šādā apmērā: mājokļiem kadastra vērtību līdz 40 000 latiem – 0,2 %, no 40 000 līdz 75 000 latiem – 0,4 %, bet virs 75 000 – 0,6 % apmērā. Papildus Tieslietu ministrijai ir jau uzdots ieviest reformu, lai sakārtotu kadastrālā novērtējuma sistēmu visā republikā.
Valstij ir vajadzīgas strukturālās reformas
Lai Latvijas tautsaimniecība varētu atjaunoties, mums ir jāturpina strukturālo reformu īstenošana, kas nodrošinātu nepieciešamos risinājumus nozaru politiku efektivitātes uzlabošanai. Tāpēc esmu aicinājis savus valdības kolēģus neapstāties pie sasniegtā, bet turpināt darbu pie nozaru ilgtspējīgas sakārtošanas.
Jau tagad valdība ir apņēmusies, ka tiks pilnveidota pasažieru pārvadājumu sistēma, turpināsies visā valsts pārvaldē atbalsta funkciju centralizēšana, lai varētu sakārtot valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu jomas un uzlabotu iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu sniegšanu. Tāpat Labklājības ministrija sagatavos ģimenes valsts pabalsta reformu, lai šo pabalstu mērķtiecīgāk un lietderīgāk novirzītu ģimenēm ar zemiem ienākumiem.
2011. gadā valdības viena no prioritātēm ir ēnu ekonomikas apkarošana, tāpēc atbildīgām institūcijām ir uzdots pastiprināti realizēt pasākumus, kas mazinātu nelegālās ekonomikas īpatsvaru, bet godprātīgiem uzņēmējiem mazinātu administratīvo slogu.
Kopumā gribu norādīt, ka valdības sagatavotais 2011. gada valsts budžeta projekts ir vērsts uz to, lai nodrošinātu ātrāku Latvijas konkurētspējas atjaunošanu un vienlaikus maksimāli aizsargātu sociāli jutīgākās sabiedrības grupas.
