Šis gads visā pasaulē, tai skaitā Latvijā ir pagājis un vēl paies olimpiskajā zīmē. Mēs esam bijuši liecinieki izciliem, pat leģendāriem, sportiskiem panākumiem par kuriem runās vēl gadiem un daudziem jauniem rekordiem.
Ja mēs runājam sportiskā terminoloģijā, tad arī Rīgas brīvostai šis ir bijis izcilu rezultātu un jaunu rekordu gads, jo pārkrauto kravu apjomu ziņā ir apsteigti tuvākiem konkurenti – Klaipēda un Tallina, esam kļuvuši par reģiona čempionu un ar katru mēnesi tiek pārsniegti personīgie – pagājušā gada – rekordi. Mums ir olimpiskais gads, kas vēl nav beidzies un gada beigās būs ar ko lepoties.
Taču šie panākumi nes līdzi arī vairākas nepatīkamas blakus parādības, kas negatīvi sāk ietekmēt atsevišķu Rīgas apkaimju iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tās ir dažādas naftas produktu izraisītās smakas un lielāka putekļu koncentrācija no pārkrautajām beramkravām. Viss ir loģiski – jo vairāk kravu, jo vairāk tiek pārkrauts un, droši varu apgalvot, ka nākotnē Rīgas brīvostā pārkraus vēl vairāk kravu. Līdz ar to pats svarīgākais ir jautājums – ko un kā darīt, lai neciestu Rīgas iedzīvotāju dzīves kvalitāte, jo ostas attīstība ir būtiska, bet cilvēku dzīves kvalitāte stāv pāri visam.
Daži ministri, viņu padomnieki un citi līdzskrējēji jau ir pamanījušies apvainot Rīgas domi neizdarībā, cilvēku bendēšanā un, protams, arī citos grēkos. Taču paskatīsimies kāda ir patiesība un vai ar akmeni nav jāmet tam, kurš savējo jau ir izmetis.
Rīgas Brīvostas pārvalde nosūtīja vēstules divām institūcijām, kas atrodas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pakļautībā – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram (LVĢMC) un Valsts Vides dienesta Lielrīgas reģionālajai pārvaldei (VVD LRVP) ar lūgumu sniegt vērtējumu par ostā strādājošo termināļu radīto gaisa piesārņojumu un tā cēloņiem, kā arī sniegt rekomendācijas, kādas konkrētas darbības Rīgas osta no savas puses varētu veikt situācijas uzlabošanai, t.sk. monitoringa iekārtu uzstādīšanai.
Vēlreiz uzsveru, ka abas institūcijas atrodas VARAM pakļautībā un tieši Valsts Vides dienests ir tā institūcija, kas izsniedz atļaujas uzņēmējiem darboties Rīgas Brīvostā.
Un tagad nelieli citāti no VVD LRVP atbildes, ko parakstījusi direktore Inta Hahele: „…Pēc VVD LRVP ieskatiem Rīgas brīvostas pārvaldei būtu jāizskata iespēja izvērtēt ostas darbības ietekmi uz gaisa kvalitāti, ņemot vērā visus ostas teritorijā izvietotos terminālus, kas veic naftas produktu pārkraušanas operācijas. ”…” Pēc VVD LRVP ieskatiem operatoriem nepieciešams izvērtēt tehnoloģiskos risinājumus ar kuriem iespējams panākt gaisa kvalitātes uzlabošanos, ņemot vērā pārkraujamo naftas produktu veidus un to fizikāli – ķīmiskās īpašības…”
Citāti no LVĢMC atbildes, ko parakstījis valdes priekšsēdētājs Andris Leitass : „ …Analizējot spēkā esošos normatīvos aktus, kas regulē piesārņojošās darbības, ir jākonstatē, ka uzņēmumam var izvirzīt pretenzijas tikai tad, ja tas savas darbības rezultātā nepilda izsniegtās atļaujas nosacījumus. Atļaujas piesārņojošām darbībām izsniedz Valsts Vides dienests.” … „…ir jāsecina, ka pastāvošais atļauju izsniegšanas un piesārņojuma kontroles mehānisms patlaban ir galvenais bremzējošais faktors, kas neļauj panākt atbilstošu gaisa kvalitātes uzlabojumu. Ar monitoringu šo problēmu nevar atrisināt līdz brīdim, kamēr atļaujās nav skaidri definēti nosacījumi piesārņojošām darbībām, kuru ievērošanu var kontrolēt instrumentāli.”
Šobrīd Rīgas Brīvostas teritorijā jau darbojas divas optiskās gaisa monitoringa stacijas un viena monitoringa stacija, kas arī ir optiskā, specializēta uz ķīmiskām vielām. Visus datus apkopo LVĢMC un tālāk nosūtīta ostai un Rīgas domei, tikai Valsts Vides dienests par šiem monitoringa datiem neizrāda nekādu interesi.
Tātad reālā aina ir diezgan interesanta – Rīgas dome, Rīgas Brīvosta sadarbībā ar LVĢMC veic monitoringu, bet vienīgajai institūcijai – Valsts Vides dienestam, kas izsniedz atļaujas un var veikt uzņēmumu kontroli ostā, nemaz šie dati neinteresē. Līdz ar to mēs ostas teritorijā varētu uzstādīt kaut 20 monitoringa stacijas, bet kamēr Valsts Vides dienests izrādīs tikpat klaju ignoranci un formālu atrakstīšanos kā līdz šim, iedzīvotājiem nāksies ostīt benzolu, putekļus un citus ķīmiskus izgarojumus. Rīgas dome, Rīgas Brīvosta jau šodien sadarbojas un ir gatava nākotnē darīt visu, strādāt ar jebkuru institūciju, valsts vai nevalstisko organizāciju, lai atrisinātu radušos situāciju, nodrošinātu augstus vides aizsardzības standartus un nepazeminātu rīdziniekiem dzīves kvalitāti.
Tādēļ aicinu atbildīgo ministru Edmundu Sprūdžu un viņa padomniekus beigt ostīt Rīgas gaisu, bet sākt reāli strādāt un vispirms sasēdināt pie viena galda viņa pakļautībā esošo Valsts Vides dienesta un LVĢMC atbildīgās amatpersonas, lai noskaidrotu patiesos situācijas atbildīgos, un izstrādāt jaunu atļauju izsniegšanas un kontroles kārtību ostā strādājošiem uzņēmumiem.
