Alberts Jodis
mārketings, reklāma, PR
Jauns sabiedriskais medijs – kur ir argumenti PAR?
Pievienots 2013 gada 16. janvārī | 1 komentārs
Drukāt
Kas mums šodien ir Latvijas Televīzija un Latvijas Radio. Tie ir mediji, kurus daļēji finansē valsts un kas, atbilstoši uzstādījumam un nacionālajam pasūtījumam, veido saturu. Šajos medijos jau patlaban strādā žurnālisti, kas, cerams, guvuši atbilstošu izglītību un pieredzi. Tomēr valda uzskats, ka esošo, valstij piederošo mediju saturs nav tik labs, lai tas piesaistītu pietiekoši plašu sabiedrības interesi. Kas traucē veidot kvalitatīvu un interesantu saturu jau šodien? Tas ir investīciju trūkums, tehnoloģiju nepieejamība? Esošā informācija gan nedod nekādu garantiju, ka 42 miljonu latu lielās investīcijas varētu radīt 42 reizes objektīvāku, kvalitatīvāku un operatīvāku saturu.

Šobrīd informatīvajā vidē ar jaunu spēku izskanējusi iecere par Latvijas sabiedriskā medija izveidi un plāniem to daļēji finansēt, ieviešot īpašu nodevu jeb nodokli iedzīvotājiem – 3 lati no katra ekonomiski aktīvā valsts iedzīvotāja. Tomēr joprojām neatbildēts ir jautājums – par ko konkrēti cilvēkiem būs jāmaksā, jo nekādas garantijas un piedāvātā pakalpojuma praktiskā lietderība nav ne zināma, ne prognozējama. Kāpēc potenciālā nodokļa maksātājiem tiek uzspiests pirkt “kaķi maisā”? Varbūt tad lietderīgāk būtu ieviest bezbērnu vai Zaļās Latvijas nodokli, kura nepieciešamību vismaz būtu iespējams ar valsts attīstības interesēm pamatot. Ja šādi turpināsies, tik tiešām nebūs ilgi jāgaida, kad nodoklis tiks piemērots arī gaisam, ko elpojam. Bet gaisu vismaz lietotu visi nodokļa maksātāji, atšķirībā no televīzijas, no kuras arvien lielāka sabiedrības daļa atsakās.

Tāpat jauna nodokļa ieviešana visiem ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem var atstāt negatīvu ietekmi arī uz uzņēmējdarbību. Privātās struktūrās strādājošie meklēs iespēju kompensēt nodokļa radītās izmaksas, iespējams, aicinot uzņēmējus pārskatīt to algu apmēru. Šāda situācija nekādā ziņā nav uzņēmumu interesēs, jo algas palielināšana darbiniekiem var būt kā rezultāts produktivitātes pieaugumam vai uzņēmuma nosprausto mērķu sasniegšanai, nevis jauna nodokļa ieviešanai. Un ja reiz varam ieviest jaunu nodokli, kas obligāti jāmaksā katram iedzīvotājam un, kas sastāda 36 latus gadā no personas, varbūt lietderīgāk šo naudu novirzīt patiešām jomām, kur finansējums ir nepietiekams – demogrāfijas, izglītības vai medicīnas jautājumu risināšanai, nevis sabiedriskā medija izveidei.

Aktuāls arī paliek jautājums par to, kurš vadīs šo mediju. Protams, šobrīd tiek runāts par redakcionālo neatkarību, tomēr reāli domājot saprotam, ka pilnīga neatkarība nepastāv, vienmēr ir kaut kas vai kāds, kas ietekmē medija dienaskārtību. Vienmēr. Un, ja netiek plānots ievest šī sabiedriskā medija vadītājus un redaktorus no Āfrikas, tad ir pilnīgi skaidrs, ka ikkatram vietējam profesionālim ir savas simpātijas un antipātijas. Jau tagad sabiedriskā televīzija samērā uzskatāmi demonstrē savas simpātijas vienam vai otram politiskajam spēkam. Arī žurnālisti, kas strādās jaunajā plašsaziņas līdzeklī droši vien būs vietējās žurnālistikas skolas produkts ar savām politiskajām un ekonomiskajām simpātijām vai pat interesēm. Tad kā iespējams nodrošināt, mērīt un garantēt pilnīgu neitralitāti, viedokļa objektivitāti un kāpēc to nevar nodrošināt jau esošo valsts mediju ietvaros? 

Taču riskus, kas saistīti ar jauna sabiedriskā medija izveidi noteikti vēl var turpināt uzskaitīt. Šāda medija izveide visdrīzāk atstās arī graujošu ietekmi uz kopējo reklāmas tirgu Latvijā. Ja jaunais medijs, kas ik gadu saņems ievērojamas valsts dotācijas, kopā ar privātajiem medijiem piedalīsies reklāmas tirgū, tas pilnīgi noteikti varēs nodrošināt reklāmas izvietošanai zemākas cenas nekā, piemēram, komerctelevīzijas. Līdz ar to var samazināties komercstaciju ieņēmumi, kas var rezultēties atsevišķu uzņēmumu bankrotos. Samazinoties mediju skaitam, automātiski palielinās iespēja, ka jaunais sabiedriskais medijs var iegūt dominējošās pozīcijas noteiktā tirgus segmentā. Un mēs nonākam sākuma punktā vai pat vēl daudz sliktākā situācijā nekā esam patlaban.

Ņemot vērā visu augstāk minēto, atvainojos, bet kādi tad ir reāli argumenti PAR jauna sabiedriska medija izveidi?

Komentāri:
Tiesiskuma un reformu koalīcijas pārstāv, 16/01/2013 20:32
Bla bla bla, taapeec bla bla bla, mums vajag ietekmi medijos bla bla bla. Viss arguments....
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Tavs komentārs:
Par autoru
Alberts Jodis ir izveidojis un vada vienu no pazī ...
Vairāk
Reklāma