Par Latvijas tēlu. Tikko intervijā Latvijas radio atskārtu, ka neattapu pateikt vienu būtisku lietu par valsts tēlu. Radio uzdeva jautājumu - Ko katrs mēs pateiktu svešzemniekam lidostā, ja tiktu uzrunāti pastāstīt par savu zemi? Vai stāstīsim par ekoloģiju un kultūras mantojumu? Vai par kādreizējiem sasniegumiem zinātnē un bekona eksportā? Nē. Viss ir daudz vienkāršāk. "Latvija - tas esmu es un mana tauta", mēs lepni atbildēsim. Un tā būs patiesība.
Šodien Adwards un Latvijas institūta konferencē tika daudz un plaši runāts par Latvijas tēlu. Valsts prezidents Valdis Zatlers norādīja, ka pēdējo divu gadu laikā pasaules mediju telpā bijis ļoti daudz negatīvu publikāciju par Latviju, taču katram jāapzinās, ka ir svarīgi, ko mēs pasakām citiem, turklāt mūsdienu modernajā pasaulē neviens vārds nepazūd.
Valsts prezidents arī norādīja, ka svarīgi ir ne tikai tas, ko sakām, bet arī kā reklamējam pasaulē Latviju un vai to saprot citi. "Mums ir tik daudz ar ko lepoties un stāstīt visā pasaulē. Un to noteikti vajag darīt, jo tādējādi celsim tautas pašapziņu," uzsvēra Zatlers.
Tajā pat laikā, tikai stundu pēc savas uzstāšanās Latvijas tēla konferencē, prezidentu gaidīja mītiņotāju pūlis pie pils. Viņi aicināja prezidentu iznākt uz sarunu un sauca: "Valdi, Valdi!" Tieši šo fragmentu redzēju NRA.lv nodrošinātajā tiešraidē. Vai prezidents iznāca pie savas tautas? Nē! Tad ko palīdz iepriekš teiktie vārdi par tautas pašapziņu, ja vārdi netiek apstiprināti ar darbiem? Tās ir divas dažādas latviešu tautas?
Un noslēgumā pāris vārdos atkārtošu radio pateikto domu par Latvijas tēlu. Mums jāsāk katram ar sevi. Katrs atsevišķi un visi kopā mēs esam Latvija. Mums jāsapurinās, jānokrata krīzes un bezcerības važas, jāizslej taisna mugura un sev jāpasaka: "Mēs esam latvieši. Mēs esam lepna un brīvību mīloša tauta. Mēs tiksim no bedres ārā." Līdzīgi kā 2001. gada Dziesmu un Deju svētkos teica Vaira Vīķe-Freiberga: „Mēs esam stipri! Mēs esam diženi!", jo tikai tad, kad mēs paši par sevi tā domāsim, arī citi mūs uzskatīs par varenu tautu.
Tad nevajadzēs domāt par nekādiem mākslīgiem tēliem un valsts fasādes kosmētisku piekrāsošanu.
Tāds pozitīvs raksts VVF stilā, bet tomēr gribētu piebilst, ka ar pārspīlēti pozitīva valsts tēla veidošanu valsts ārpusē arī nevajadzētu aizrauties. Būs tāds Zviedrijas variants, ka imigranti traucas šurp bariem, saklausījušies par piena un medus upēm, un beigās sēž bez darba tarakānu pilnos dzīvokļos. Nacionālā pašapziņa pašlaik ir tomēr svarīgāka par ārējo tēlu, kuram vajadzētu būt ne pārspīlēti pozitīvam, bet objektīvam.