Ekonomiskās krīzes apstākļos arvien biežāk ikdienā dzirdam par konfliktiem, kas parādās banku un uzņēmumu starpā. Tiek pieteiktas maksātnespējas, atsavināti īpašumi un likvidēti uzņēmumi. Tā rezultātā liels skaits cilvēku zaudē darba vietas, kas rada papildus slogu uz valsts sociālo budžetu, kas jau tā ir pietiekoši liess.
Šie gadījumi grauj valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu. Bankām, būtībā, maz interesē makroekonomiskie rādītāji, tās vairāk satrauc mērķu sasniegšana īstermiņā un savi likviditātes jautājumi. Turpretī valstij, gluži pretēji, paralēli pabalstu izmaksai īstermiņā, nozīmīgi ir arī ilgtermiņa mērķi un sistēmas saglabāšana.
Lai izvairītos no arvien skaļākiem banku un uzņēmēju strīdiem un tiem sekojošām problēmam, ierosinu izveidot pārraudzības institūciju, vai arī uzticēt šīs funkcijas kādai jau esošai struktūrai, kas sekotu līdzi, kontrolētu un regulētu banku un uzņēmumu attiecības un konfliktu risināšanu gadījumos, ja uzņēmuma darbinieku skaits pārsniedz 50.
Ar šādas institūcijas palīdzību tiktu mēģināts sabalansēt visu pušu – banku, uzņēmumu (īpašnieku, administrācijas un darbinieku) un valsts – intereses. Pretējā gadījumā banku noteikumi tieši sāk ietekmēt ikvienu iedzīvotāju un var liegt paaugstināt labklājības līmeni Latvijā.
