Par jautājumu izteicās vairāki kolēģi – reklāmas aģentūru pārstāvji. Tā, piemēram, Žanete Lūse uzskata, ka “aģentūra var radīt fantastisku reklāmas kampaņu un likt mērķa auditorijai rīkoties – zvanīt, nākt, pirkt, un tajā pašā laikā, atnākot vai piezvanot sastapties ar drausmīgu attieksmi no klientu servisa darbinieka un visa kampaņa vējā.” Tāpat viņa norāda: “No manā rīcībā esošās informācijas diemžēl ir bijis jāsecina, ka piedāvājums maksāt atkarībā no rezultātiem ir vairāk odis pēc vēlmes ieekonomēt un uzgrūst atbildību aģentūrai par lietām, kuras tā fiziski nav spējīga ietekmēt.” Tāpat Sarmīte Zumbure atzīmē, ka ir būtiski apgrūtinājumi piemērot šādu samaksas sistēmu.

Kāds cits kolēģis - Jānis Indriksons – arī ir skeptiski noskaņots: “Neuzskatu, ka būtu pareizi diferencēt atlīdzības lielumu atkarībā no sniegtā pakalpojuma veiksmīga vai neveiksmīga ceļa tirgū. Aģentūras praksē nākas sastapties ar situācijām, kad klients mūsu izstrādātajā produktā uzstāj par tik daudz izmaiņu ieviešanu, ka mēs vairs nevaram garantēt veiksmīgu rezultātu. Ir bijuši gadījumi, kad klients tiek brīdināts, ka reklāma var neattaisnot liktās cerības un nesasniegt aktuālos mērķus.”

Kas, izlasot šo diskusiju, visvairāk piesaistīja manu uzmanību ir šī ļoti izteiktā nelabvēlīgā un pat nedaudz naidīgā attieksme pret aģentūras un klientu savstarpējām attiecībām. Ja reiz šiem cilvēkiem darbs ar klientiem sagādā tādas problēmas un “zobu sāpes”, rodas jautājums, vai viņi savā dzīvē atrodas īstajā vietā, vai ir izvēlējušies savam raksturam piemērotāko profesiju.

Turklāt interesanti, ka vairāki aģentūru pārstāvji tik kritiski izsakās par šo iespējas došanu uzņēmumiem, kuri, pārsvarā izmanto reklāmas un mārketinga pakalpojumus, lai celtu uzņēmuma vērtību un gūtu peļņu. Tiek norādīts uz tik daudz šķēršļiem, kāpēc šāda veida samaksas kārtība nav īstenojama, tomēr mēs savā darbā tieši tā arī strādājam. Piedāvājam uzņēmumiem reklāmas un mārketinga pakalpojumus, samaksa par kuriem ir vistiešākajā mērā atkarīga no aktivitāšu efektivitātes un nestajiem rezultātiem. Tas aģentūrai liek daudz nopietnāk pievērsties konkrētā produkta vai pakalpojuma izpētei, precīzākai komunikācijas kanālu izvēlei, kā arī rada klientiem pārliecību, ka viņi nemaksā par “tukšu gaisu”. Esam iemanījušies pat kampaņas laikā reaģēt uz vides izmaiņām, koriģēt mārketinga ziņojumus vai kanālus, tādējādi sasniedzot mērķus. Uzņēmumi to novērtē, tāpēc neredzu pamatu augstāk minētajai citu aģentūru kolēģu skepsei.

Protams, šī pieeja iespējama tikai gadījumos, kad klients pats neveic nekādas būtiskas papildus reklāmas vai mārketinga aktivitātes, kā arī ir skaidri izmērāms realizētā produkta vai pakalpojuma apjoms, kuru uzņēmums arī godprātīgi aģentūrai uzrāda. Tomēr tie nav pārāk ierobežojoši nosacījumi, tāpēc jūtos pārsteigts par šīs šodien lasītās diskusijas radīto negatīvo noskaņu.