Pēdējo mēnešu laikā ļoti uzkrītošs kļuvis īpatnēju mārketinga
pakalpojumu piedāvājums, kur to piedāvātāji cenšas ikkatra teikuma
sākumā un beigās pieminēt vārdu "krīze" - mārketings krīzes situācijai,
pretkrīzes mārketings etc. Vēlme par katru cenu sekot notikumiem pa
pēdām, lai arī ir loģiska, tomēr šķiet tik kliedzoši banāla, ka jau
robežojas ar bezgaumību. Jaunais (krīzes situācijām adaptētais)
mārketinga piedāvājums, lūk, ļaušot pārdot biežāk un vairāk, stiprinās
zīmolu etc.
Nieks vēl par piedāvājumiem (piem. http://www.gunmarketing.lv/), kas pēc būtības nav slikti un vismaz sola klientam resursu ietaupījumu (starp citu, aicinu pievērst Grāpja k-ga kompānijai vērību - man pašam šķita šis piedāvājums ļoti sakarīgs, vienīgais iebildums pret vārda "krīze" lietošanu vietā un nevietā), taču ir vēl vesela rinda padomdevēju (šeit: http://www.ddb.lv/lv/marketings_krizes_laika/10_padomi_ka_parziemot/ un šeit: http://www.diena.lv/lat/business/krize_ka_iespeja/marketings-krizes-laika-2008-12-14-1 ), kas vienkāršiem paplašinātiem teikumiem atkārto visas sen zināmās ābeces patiesības, pievienojot vārdus "krīze", "ekonomiskā lejpuslīde", "prasme būt radošiem" etc. Bet kur pievienotā vērtība šiem piedāvājumiem? Vai mārketingam "treknajos gados" nebija jābūt efektīvam?
Un ko vērts ir šis, vienā no iepriekš norādītajām saitēm, publicētais padoms? "Vēl viens kārdinājums ir samazināt cenu vai dot dāsnas atlaides, lai uzturētu tirgus daļu un apjomu. Nedomājiet tikai par krīzi, domājiet tālāk. Uzņemieties risku zaudēt dažus patērētājus īstermiņā un fokusējieties uz gada peļņu. Daudz dārgāk būs novērst lielo atlaižu negatīvo efektu, nekā paciest īstermiņa grūtības." Ja es pareizi saprotu, tad uzņēmumam tiek ieteikts nemainīt savu cenu politku, par spīti apkārt notiekošajam. Vai es pareizi sapratu? Vai man vienīgajam šķiet šis padoms absolūti bezjēdzīgs, pat tāds, kuram sekot nekādā gadījumā nevajadzētu?
Bet kritizēt ir viegli. Nostāties opozīcijā starptautiskajiem reklāmas "grandiem" un likt blogā tekstus "kādi viņi slikti un es labs" arī neiztur kritiku. Tāpēc, lūk, mans redzējums par tēmu "krīze".
2009. gads
Šķiet, viss būs slikti. Taču mēs nedrīkstam piekopt strausa taktiku. Drosmīgi skatīsimies gaidāmajiem notikumiem tieši acīs.
Pirmais. "Nogāzīsies" laikrakstu un žurnālu abonēšanas rādītāji. Neesmu sagatavojies precīzai prognozei, bet janvārī kopējais apjoms varētu būt vismaz mīnus 25% no pagājušā gada apjoma, februārī - vēl lielāks kritums.
Otrais. Uzņēmumi drakoniski samazinās mārketinga aktivitāšu finansējumu. Un nevis tāpēc, ka neapzinātos mārketinga nepieciešamību, bet gan primitīva līdzekļu trūkuma dēļ. Nav naudas - nav reklāmas. Pie tam visvairāk tiks ekonomēts uz brendingiem, konsaltingiem un citiem -ingiem. Paliks iepriekšējā līmenī vai samazināsies tikai nedaudz viss, kas saistās ar reālu pārdošanas atbalstu un veicināšanu.
Trešais. Parādīsies ap 100 jaunas un nelielas reklāmas aģentūras (uzņēmumos un reklāmas aģentūrās darbu zaudējušie speciālisti) un ap 200 pazudīs (lielākoties tās, kas veģetēja uz valsts iepirkumu rēķina). Cīņa par klientu izies ārpus jebkurām līdzšinējām robežām. Protams, tām kompānijām, kas veiksmīgi tiks pie vēlēšanu naudas, līdz gada vidum lati birs ķešā kā līdz šim.
Ceturtais. Tirgus atgriezīsies pie vienkāršākas un uzskatāmākas reklāmas / mārketinga efektivitātes mērauklas - piemēram, kampaņas rezultātā pārdoti tik un tik produkti, piesaistīti tik un tik veikala apmeklētāji. Un visi mediju auditoriju un GRP mērījumi ļodzīsies kā greizo spoguļu karaļvalstī t.i. tie pastāvēs, bet mazināsies to atbilstība reālai situācijai, jo ko palīdz auditorija, ja tai nav maksātspējas. Protams, uz šo iebildīs TNS.
Piektais. Mazināsies spožo konkursu nozīme reklāmas industrijā. Šķiet, ka beidzot mēs nonāksim atpakaļ pie atziņas, ka reklāmas efektivitāti nosaka klienta pārdošanas rādītāju pieaugums, nevis iegūto balvu skaits kārtējā reklāmas konkursā vai festivālā.
Sestais. Radīsies jauni reklāmas piedāvājumi - 80-90% atlaide no reklāmas izcenojumiem gada pasūtījumam, 25% iemaksa par kampaņu un atlikušais maksājums tikai sasniedzot nospraustos reklāmas efektivitātes rādītājus, reklāmas kampaņas par brīvu (norēķins % no pārdotā), reklāma uz preču / pakalpojumu apmaiņas pamata etc.
Rezumējot, šķiet, mēs nonāksim pie godīgākām "klients - aģentūra" attiecībām, kur pirmais nebūs gatavs apmaksāt ar savu reklāmas budžeta naudu čomisku pasēdēšanu vīna pagrabā tērzējot ar aģentūras pārstāvjiem par reklāmas novitātēm, bet prasīs reālu atdevi uz katru iztērēto latu. Uzplauks ROI mārketings.
Ko nākamais gads sola uzņēmējiem? Tiem, kas būs gatavi cīnīties par sava uzņēmuma izdzīvošanu (kaut viegli nebūs), tas sola plašākas izvēles iespējas mārketinga / reklāmas pakalpojumu iepirkumam. Plašāks piedāvājums - lielāka izvēle. Ko tas sola maniem kolēģiem? Saspringtas un darba piepildītas dienas un naktis, lielākus elektrības rēķinus par gaismu birojos nakts stundās un iespaidīgāku izdzerto kafijas krūzīšu skaitu, savstarpēju "rīvēšanos" un melno PR veidošanu vienam par otru. Taču galu galā viss būs labi. Kā jau ierasts, katra krīze liek mums saņemties un koncentrēties pamatuzdevuma izpildei. Izdarīt visu, lai klients būtu apmierināts un vērstos pie mums atkārtoti.
Priecīgus Ziemassvētkus!
P.S. Par to, ko reāli uzņēmējiem darīt mārketinga / reklāmas jomā globālās turbulences apstākļos - nākamajā bloga ierakstā.
Un ko vērts ir šis, vienā no iepriekš norādītajām saitēm, publicētais padoms? "Vēl viens kārdinājums ir samazināt cenu vai dot dāsnas atlaides, lai uzturētu tirgus daļu un apjomu. Nedomājiet tikai par krīzi, domājiet tālāk. Uzņemieties risku zaudēt dažus patērētājus īstermiņā un fokusējieties uz gada peļņu. Daudz dārgāk būs novērst lielo atlaižu negatīvo efektu, nekā paciest īstermiņa grūtības." Ja es pareizi saprotu, tad uzņēmumam tiek ieteikts nemainīt savu cenu politku, par spīti apkārt notiekošajam. Vai es pareizi sapratu? Vai man vienīgajam šķiet šis padoms absolūti bezjēdzīgs, pat tāds, kuram sekot nekādā gadījumā nevajadzētu?
Bet kritizēt ir viegli. Nostāties opozīcijā starptautiskajiem reklāmas "grandiem" un likt blogā tekstus "kādi viņi slikti un es labs" arī neiztur kritiku. Tāpēc, lūk, mans redzējums par tēmu "krīze".
2009. gads
Šķiet, viss būs slikti. Taču mēs nedrīkstam piekopt strausa taktiku. Drosmīgi skatīsimies gaidāmajiem notikumiem tieši acīs.
Pirmais. "Nogāzīsies" laikrakstu un žurnālu abonēšanas rādītāji. Neesmu sagatavojies precīzai prognozei, bet janvārī kopējais apjoms varētu būt vismaz mīnus 25% no pagājušā gada apjoma, februārī - vēl lielāks kritums.
Otrais. Uzņēmumi drakoniski samazinās mārketinga aktivitāšu finansējumu. Un nevis tāpēc, ka neapzinātos mārketinga nepieciešamību, bet gan primitīva līdzekļu trūkuma dēļ. Nav naudas - nav reklāmas. Pie tam visvairāk tiks ekonomēts uz brendingiem, konsaltingiem un citiem -ingiem. Paliks iepriekšējā līmenī vai samazināsies tikai nedaudz viss, kas saistās ar reālu pārdošanas atbalstu un veicināšanu.
Trešais. Parādīsies ap 100 jaunas un nelielas reklāmas aģentūras (uzņēmumos un reklāmas aģentūrās darbu zaudējušie speciālisti) un ap 200 pazudīs (lielākoties tās, kas veģetēja uz valsts iepirkumu rēķina). Cīņa par klientu izies ārpus jebkurām līdzšinējām robežām. Protams, tām kompānijām, kas veiksmīgi tiks pie vēlēšanu naudas, līdz gada vidum lati birs ķešā kā līdz šim.
Ceturtais. Tirgus atgriezīsies pie vienkāršākas un uzskatāmākas reklāmas / mārketinga efektivitātes mērauklas - piemēram, kampaņas rezultātā pārdoti tik un tik produkti, piesaistīti tik un tik veikala apmeklētāji. Un visi mediju auditoriju un GRP mērījumi ļodzīsies kā greizo spoguļu karaļvalstī t.i. tie pastāvēs, bet mazināsies to atbilstība reālai situācijai, jo ko palīdz auditorija, ja tai nav maksātspējas. Protams, uz šo iebildīs TNS.
Piektais. Mazināsies spožo konkursu nozīme reklāmas industrijā. Šķiet, ka beidzot mēs nonāksim atpakaļ pie atziņas, ka reklāmas efektivitāti nosaka klienta pārdošanas rādītāju pieaugums, nevis iegūto balvu skaits kārtējā reklāmas konkursā vai festivālā.
Sestais. Radīsies jauni reklāmas piedāvājumi - 80-90% atlaide no reklāmas izcenojumiem gada pasūtījumam, 25% iemaksa par kampaņu un atlikušais maksājums tikai sasniedzot nospraustos reklāmas efektivitātes rādītājus, reklāmas kampaņas par brīvu (norēķins % no pārdotā), reklāma uz preču / pakalpojumu apmaiņas pamata etc.
Rezumējot, šķiet, mēs nonāksim pie godīgākām "klients - aģentūra" attiecībām, kur pirmais nebūs gatavs apmaksāt ar savu reklāmas budžeta naudu čomisku pasēdēšanu vīna pagrabā tērzējot ar aģentūras pārstāvjiem par reklāmas novitātēm, bet prasīs reālu atdevi uz katru iztērēto latu. Uzplauks ROI mārketings.
Ko nākamais gads sola uzņēmējiem? Tiem, kas būs gatavi cīnīties par sava uzņēmuma izdzīvošanu (kaut viegli nebūs), tas sola plašākas izvēles iespējas mārketinga / reklāmas pakalpojumu iepirkumam. Plašāks piedāvājums - lielāka izvēle. Ko tas sola maniem kolēģiem? Saspringtas un darba piepildītas dienas un naktis, lielākus elektrības rēķinus par gaismu birojos nakts stundās un iespaidīgāku izdzerto kafijas krūzīšu skaitu, savstarpēju "rīvēšanos" un melno PR veidošanu vienam par otru. Taču galu galā viss būs labi. Kā jau ierasts, katra krīze liek mums saņemties un koncentrēties pamatuzdevuma izpildei. Izdarīt visu, lai klients būtu apmierināts un vērstos pie mums atkārtoti.
Priecīgus Ziemassvētkus!
P.S. Par to, ko reāli uzņēmējiem darīt mārketinga / reklāmas jomā globālās turbulences apstākļos - nākamajā bloga ierakstā.
