Straujumas kundze nāca ar savu redzējumu, bet es domāju, ka šis redzējums nebija pietiekami izsvērti pārdomāts, sabalansēts, un es pat teiktu, ka nepietiekami tika ņemti vērā vēlēšanu rezultāti. Tur vienam otram liekas, ka viņiem ir dubults pārsvars pār citiem, bet tā nav. Bet sarunas ir atvērtas, nav pārtrauktas, ir tikai laiks pārdomām. Man šķiet, ka tomēr Straujumas kundzei vajadzētu vairāk uzņemties to līdera un sarunu vedēja lomu. Viņai, protams, vienam otram būtu tā kā mazliet jāpieraujas un jāizlasa Satversme, ka valdību veido potenciālā vadītāja, nevis kādi citi.
Ja ir vairāki varas centri, tad ir ļoti grūti kaut ko sakarīgu izveidot. Vārdu sakot, tas arī būtu jāpilnveido.
Tikšanās laikā pārrunāti arī jaunās valdības galvenie darāmie darbi. Tas laiks, kas tika atvēlēts šai sadaļai, gan bija ļoti īss, līdz ar to saruna bija konspektīva.
Budžeta prognozē vidējam periodam, 2014., 2015., 2016.gadam ZZS nav piedalījusies, nav balsojusi un arī nav varējusi piedalīties, jo ZZS netika doti izejas dati, lai varētu pilnasinīgi paust pat savu viedokli. Tas, kā mēs zinām, notika 2013.gada oktobrī, novembrī. Līdz ar to – par to, kā nauda tika sadalīta uz 2014.gadu un pārējiem gadiem pa prioritātēm, ir balsojusi Reformu partija, bet nav balsojusi ZZS. Un ZZS nav Reformu partijas politiskā mantiniece, nekādā gadījumā. Līdz ar to pie šī jautājuma ir jāatgriežas, visam ir jābūt ar analīzi, jābūt ir pamatotam, izvērstam, lai ZZS būtu iespēja vērtēt. Galvenais princips ir tāds, ka par bāzes gadu salīdzinājumam ir jāņem 2010.gads, savukārt jāsalīdzina ar 2014.gada gaidāmo izpildi un 2015.gada plānu. Šis priekšlikums, kas bija mans priekšlikums ZZS valdē, vakar tika akceptēts arī valdībā. Tā kā ir solījums, ka tāda analīze būs, līdz ar to varēs runāt par vidējā perioda budžeta, t.sk. pirmā gada – 2015.gada – plāniem jau detalizētāk un pamatotāk.
Pamatbudžeta ieņēmumi no nodokļiem 2014. gadā pret 2010. gadu, ir palielinājušies gandrīz 1,6 reizes, kas ir ļoti būtisks pieaugums. Jautājums, kur tā nauda ir palikusi un kur tā iztērēta? Jo tas ir ļoti liels pieaugums, un uz šiem jautājumiem ir jābūt pietiekami skaidrai atbildei.
Četru gadu laikā, ja kopējie ieņēmumi pieauguši gandrīz 1,6 reizes, tad ieņēmumi akcīzes nodoklim ir pieauguši tikai par 16% pret 2010. gadu. Es te saskatu lielas problēmas ar to, ka diemžēl liela daļa no akcizētām precēm tiek realizētas, nesamaksājot akcīzi.
Latvijas valsts ārējais parāds pret iekšzemes kopproduktu šogad ir 39,7%. Nākamajā gadā ir plānots 34,6%. Jūs no 39,7 atņemsiet 34,6, tad jūs iegūsiet starpību 5,1 procentpunkts. Un tad man ir jautājums, kāpēc tik strauji ir jāsamazina ārējais bruto parāds. Priekš kam? Summā tas ir 1,3 miljardi euro. 1,3 miljardi euro tiek izņemti no ekonomikas. To var darīt tad, ja ir ļoti straujš ekonomiskais uzplaukums, tad es saprotu.
Jautājums, protams, kur to naudu var iztērēt efektīvi? Mans kolēģis no Liepājas arī pamatoti aizrādīja, ka ir aizmirsta saruna par uzņēmējdarbības atbalstu, darba vietu radīšanu un tamlīdzīgām lietām, vārdu sakot, par uzņēmējdarbības atbalstu, kas saražo nodokļus.
Vēl es vērsu uzmanību uz to, ka šobrīd, pēc manām domām, īpaši, kad finanšu ministrs ir Vilks, Finanšu ministrija ir uzņēmusi ne tikai nodokļu iekasētājas un apstiprinātā budžeta tērētājas funkciju, kas būtu tās funkcija, bet tā ir faktiski pārņēmusi Ekonomikas ministrijas funkciju, kas ir – ka tā ir tautsaimniecības politikas veidotāja, kas pilnīgi neatbilst tās funkcijām, jo no Finanšu ministrijas jūs nekad nevarat sagaidīt, ka tā kādreiz domās par ekonomisko izaugsmi. Tā domās tikai par to, kā uz kompjūtera pareizi salikt ciparus.
Tas būtu īsumā par tiem akcentiem, ko es tajā sarunā centos izteikt, protams, vienlaicīgi tika runāts par medicīnu kā par prioritāti, par citām nozarēm, drošības jautājumu finansēšanu u.c. Tur nav domstarpību, tā kā es nemaz negribu atkārtoties.
