Diemžēl šobrīd ir tāda situācija, ka kādam var rasties maldīgs priekšstats, ka 150 vai 200 amerikāņu karavīri var aizstāvēt Latvijas neatkarību un drošību. Tās visas ir blēņas! Galvenā Latvijas problēma no drošības viedokļa ir tā, ka Latvija faktiski enerģētiski ir atkarīga no viena piegādātāja. Šobrīd nav pamata runāt par to, ka šis piegādātājs būtu šaubīgs, bet viens piegādātājs ir slikti jebkurai, pat nelielai ražotnei. Ventspilī visām būtiskajām ražotnēm un termināļiem ir divpusēja barošana. Diemžēl Latvijā tādas nav, kaut gan valstij vajadzētu trīspusēju vai pat četrpusēju, piecpusēju barošanu.
Šobrīd faktiski ir tā, ka, ja kādu sankciju rezultātā kā atbildi no Krievijas viņi pārtrauc gāzes piegādi Latvijai, tad gāze ir tikai tik, cik tā ir Inčukalna gāzes krātuvē. Pēc tam gāzes vairs nav, un tātad nav arī elektrības. Cik ilgi Latvija var izdzīvot bez elektrības? To mēs katrs varam izvērtēt, sākot ar televīziju, radio, internetu, beidzot ar to, cik daudziem ir elektriskās vai gāzes plītis mājās, vai vispār ir krāsnis, ko iekurināt ar malku.
Tā ir noziedzīga, bezatbildīga attieksme pret saviem pienākumiem. Te es lielu pārmetumu gribētu izteikt arī bijušajam valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurš ir darbojies kā svešu interešu aģents un ir bremzējis Latvijas enerģētiskās neatkarības veidošanu. Šī atbildība arī ir jāuzņemas Vairai Vīķei-Freibergai, kā arī Eiropas Komisijai, kas faktiski nav atbalstījusi šādu problēmas risināšanu.
Ja mēs runājam par drošību un patriotismu, domāju, ka esmu bijis vienīgais politiķis, kas konsekventi uz šiem jautājumiem ir vērsis uzmanību. Kā atceraties, es aktīvi aizstāvēju pozīciju, ka vajag Liepājā vai Ventspilī būvēt elektrostaciju, kur sadedzinātu ogles vai kādu citu alternatīvo kurināmo. Diemžēl šis projekts tika noslēpts Dombrovska valdības slepenajās atvilktnēs un ir aizmirsts līdz pat šai baltai dienai. Tāpat esmu vairākkārt, t.sk. arī koalīcijā, kad vēl bija Dombrovska valdība 2010.-2011.gadā, mudinājis aktīvi strādāt pie sašķidrinātās gāzes termināļa izveides, lai izvēlētos labāko, konkurētspējīgāko projektu Latvijai, lai tā būtu izvēle starp Ventspili, Rīgu, Skulti vai kādu citu, bet izvēlēties vienu un to aizstāvēt. Diemžēl šis darbs, par ko mēs iestājāmies 2011.gadā, nav izdarīts līdz šai baltai dienai.
Tā ka faktiski valdošās politiskās elites krokodila asaras par Latvijas drošību ir nekas cits kā tikai krokodila, kurš ir apēdis antilopi, asaras. Nekas cits tas nav. Tā ir noziedzīga nolaidība. Šāda veida alternatīvas nebūtu nekādā veidā vērstas pret tagadējo piegādātāju, tai skaitā gāzes piegādātāju „Gazprom”, tā būtu vienkārši normāla drošības sistēma. Enerģētiskās drošības sistēma, kur ir iespēja izvēlēties piegādātāju, to, kas piegādā par labāko cenu. Tāda būtu izvēle. Un zināmā situācijā to var izmantot pat tad, ja tā cena iznāk dārgāka, alternatīvā veidā.
Faktiski visiem tiem, kas ir vainīgi un pieļāvuši Latvijas galvenās problēmas nerisināšanu, būtu jānoliek deputātu mandāti, ja viņi ir Saeimas deputāti, un ministru portfeļi jānoliek, ja viņi ir ministri, un viņiem jānoliek ir arī Eiroparlamenta deputāta mandāts, un viņi vispār nedrīkst startēt vēlēšanās. Es starp tiem gribētu minēt, pirmkārt jau, protams, Zatleru kā bijušo prezidentu. Tieši viņa valdīšanas laikā šie jautājumi bija jārisina. Viņš ir rīkojies bezatbildīgi un noziedzīgi šajā ziņā. Protams, ka viņš ir laimīgs – viņam ir lepns auto, viņam ir par nodokļu maksātāju naudu nopirkts liels lepns dzīvoklis Rīgas centrā, kur viņš pats nemaz nedzīvo. Viņam ir milzu pensija. Viņam vēl ir deputāta alga. Vārdu sakot, viņam viss ir kārtībā. Bet Latvijai nav kārtībā.
