Aivars Lembergs
valsts pārvalde
Latvijai vēl līdz šai baltai dienai nav uzņemta NATO de facto
Pievienots 2014 gada 2. aprīlī | 0 komentāri
Drukāt
Ir pagājuši 10 gadi, kopš Latvija de iure kļuva par NATO dalībvalsti. Galvenā problēma ganir cita – Latvija vēl līdz šai baltai dienai nav uzņemta NATO de facto.

Protams, nav apšaubāms, ka Latvija pirms 10 gadiem kļuva par NATO dalībvalsti. Nav apšaubāms, ka Latvija ir piedalījusies virknē militāro operāciju, tai skaitā kādu valstu okupācijā, būdama NATO valsts statusā. Pirmkārt, gribētu pieminēt Irāku, kas bija pilnīgi nelikumīga okupācija kopā ar amerikāņiem un citām valstīm.

Tas, ka Latvijas gaisa telpā lidinās svešu valstu lidmašīnas, vēl nenozīmē dalību NATO valstīs. Tas tikai apliecina, ka Latvijas gaisa telpa no ģeopolitiskās cīņas viedokļa interesē šīs pasaules varenās valstis, un ar savu klātbūtni tās nodrošina savu ģeopolitisko ietekmi, statusu, intereses un interešu robežu. Bet Latvija nav integrēta NATO, jo NATO ir biznesa projekts, militāri rūpnieciskais komplekss. Latvija nav integrēta NATO militāri rūpnieciskajā kompleksā, lai gan ir pagājuši 10 gadi.

Vissliktākais – nav pat nekādu plānu, programmu un perspektīvas, ka Latvijas tautsaimniecība, izglītība un zinātne tiks integrēta NATO militāri rūpnieciskajā kompleksā. Latvijas statuss militāri rūpnieciskajā kompleksā ir ļoti vienkāršs – Latvijas nodokļu maksātājs dod naudu, un mēs uzturam NATO dalībvalstu militāri rūpniecisko kompleksu, citiem vārdiem, ekonomiku. Protams, cik nu mēs esam lieli, bet mēs viņus uzturam, nevis viņi mūs. Tā ka vecajām NATO dalībvalstīm, pirmkārt, ASV un citām, ir ļoti izdevīgi, ka Latvija ir NATO dalībvalsts. Šobrīd pierādīt izdevīgumu Latvijai ir ļoti grūti, un, pirmkārt, nevar pierādīt, ka Latvija ir integrēta militāri rūpnieciskajā kompleksā. Jā, šie NATO aizstāvji saka, ka caur Latvijas ostām – konkrēti ir runa par Rīgas ostu – notiek kravu tranzīts uz Afganistānu. Es šeit gribu pasvītrot, ka pa NATO dalībvalsts Latvijas teritoriju šis tranzīts ved mazliet vairāk nekā 300 km, bet pa NATO ne-dalībvalsti, jo nav šaubu, ka Krievija nav NATO dalībvalsts, šis attālums, pa kuru tiek vestas kravas, ir daudz lielāks, un līdz ar to pelna visvairāk Krievija! Tur ir tūkstošiem kilometru, mums ir tikai 300. Jautājums – kāpēc? Vai tas nozīmē, ka Krievija ir tā kā tuvāka NATO nekā Latvija? Tāds vienkāršs jautājums.

Atgādināšu, ka tad, kad Latvija bija Varšavas pakta dalībvalsts PSRS sastāvā, Latvijas iekšzemes kopproduktā militāri rūpnieciskais komplekss bija apmēram 7%. Mēs zinām tādas lielas ražotnes kā „Alfa”, „Komutators”, kā arī visas citas lielās rūpnīcas, kas bija vairāk vai mazāk bija iesaistītas Varšavas pakta militāri rūpnieciskajā kompleksā. Tāpēc es aicinātu mūsu valsts vadītājus panākt, lai NATO izstrādā speciālu plānu Latvijas tautsaimniecības integrācijai NATO militāri rūpnieciskajā kompleksā, piemēram, tuvākajiem pieciem gadiem, piešķir tam finansējumu, kā rezultātā attīstās militāro produkciju ražojošā rūpniecība, tai atbilstoša izglītība un zinātne, lai Latvija arī izstrādātu produktus, kas nepieciešami militāri rūpnieciskajam kompleksam.

Šāda programma būtu lētāka nekā tagadējā palīdzības programma Ukrainai, kura nav NATO dalībvalsts. Ja man jautā – kāpēc tas jādara? Es varu atbildēt vēl vienu reizi: vidējā pensija, ar kādu Latvijas pensionārs aizgāja pensijā 2013.gadā, bija 224 EUR, ja iztikas minimuma patēriņa grozs ir 253 EUR. Lūk, kāpēc tas ir jādara! Jo tik nabadzīga NATO dalībvalsts ir bīstama valsts! Tāpēc, ka tā ir iekšēji ļoti nestabila, tajā ir iespējami visādi ekscesi, kas var būt arī līdzīgi Ukrainai, jo vidēji visi, kas 2013.gadā aizgāja pensijā Latvijā, ir zem iztikas minimuma.


Komentāri:
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Tavs komentārs:
Par autoru
Ventspils pilsētas Domes priekšsēdētājs
Reklāma