V.E. Indijas vēstniece Latvijā Banašrī Bose Harisoni pastāstīja, ka Zviedrijas valdība, lai piesaistītu Indijas studentus, plānojot noteikt, ka pēc augstskolas beigšanas vienu gadu viņiem ir darbs. Mūsu valdība to nevar atļauties, protams. Bet jāpainteresējas, kas ar to tiek saprasts – „darbs”. Vai tas ir reāla darba piedāvājums, par ko es šaubos, jeb tā ir kāda Indijas darba uzturēšanās atļauja vienu gadu Zviedrijā. Indija nav Eiropas Savienības dalībvalsts, līdz ar to – nevar tā atbraukt un strādāt.

Tā kā mums arī jāpaskatās šie instrumenti, kādi ir citās valstīs, un varbūt Latvijai kaut kas jāmaina savā politikā. Protams, runājot par ārvalstu studentiem, ir ļoti nepareizi, ka Indijas students var mācīties tāpēc, ka angļu valodā, bet ķīniešu valodā nevar mācīties, tāpēc ka Ķīna nav bijusi angļu kolonija. Attiecīgi arī Krievija – nav bijusi angļu kolonija, tur runā krieviski, nevis angliski, visa starpība. Kāda starpība, no kurienes students, kādā valodā viņš ir gatavs mācīties Latvijā, galvenais, ka viņš maksā par to un izvēlas Latvijas augstskolu. Šajā gadījumā – Ventspils Augstskolu.

Tur man ir atšķirīgs viedoklis no tagadējās varas partijām, bet pagaidām tas ir mazākumā. Pat bads un slimības mums pagaidām nav iemācījuši pelnīt naudu. Tur, kur piedāvā, mēs sakām: „Nē, mums nevajag. Ja tas runā ķīniešu valodā, mums nevajag tādu valodu, mums viņa nepatīk. Mums tikai angļu. Spāņu, protams, mums ļoti patīk, portugāļu mums ļoti patīk, tāda mums ļoti populāra valoda. Vēl populārāka mums ir zviedru valoda. To visi gandrīz zina. Tāpēc mācās zviedru valodā mums augstskolās.