Latvija kā viena no varenākajām pasaules lielvalstīm, protams, kurai naudu nav kur likt, ir ieguvusi pienākumu un par to ļoti priecājas, - glābt dzīrotājus no Eiropas, no eirozonas. Eirozonā jau ceturto ceturksni ekonomika iet uz leju, fragmentējas, uzrāda ārkārtīgi sliktus rezultātus. Un mēs tam grimstošajam Titānikam esam sekmīgi uzkāpuši uz borta. Nu tad priecājamies.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par diskusiju medijos, kur dominē eiro atbalstošs viedoklis par pievienošanos eirozonai, var tikai norādīt, ka tad viņi nelasa ekonomisko literatūru un ir izolēti no informācijas. Un es domāju, ka viņi ir iestrēguši Latvijas mežos, lasot gailenes. Un viņi ir vienīgie pasaulē, kuri nezina, ka eirozonas ekonomika iet uz leju, nevis uz augšu. Bezdarbs ir fantastisks, tai pašā Spānijā 30%, bezdarbs starp jauniešiem 25%. Ja mēs cenšamies sasniegt šos „izcilos” rādītājus, - labi. Bet es tur neko labu neredzu. Redziet, tie kungi, kas vakar runāja, viņi vai nu šodien saņem naudu no Briseles vai rīt taisās saņemt no Briseles naudu. Viņi cer, gan Valdis Dombrovskis, gan Vilks, gan citi darboņi, ka viņi Briselē atradīs siltas vietas, līdz ar to arī lielas pensijas, ko maksās Brisele. Un vakardienas runātāji, - vispār vakardienas raidījumā proporcija starp atbalstītājiem un neatbalstītājiem bija uztaisīta pilnīgi pretēji sabiedrības viedoklim. Redzēsim.

Tagad skatīsimies, kādas tad būs cenas. Lai tauta skatās, kādas bija pirms pusotra gada un kādas būs 2.janvārī, ” runājot par cenu līmeņa izmaiņām, pievienojoties eirozonai, norādīja Lembergs. „Redzat, ir jau lietas, ko tauta ātri aizmirst. Bet cilvēks maizi pērk katru dienu. Un viņam katru dienu būs atgādinājums, ka viņu piekrāpa. Solīja, ka nebūs cenu pieaugums, bet faktiski pieaugums ir. To, ka no Latvijas naudas maka nauda aiziet uz Grieķiju, to jau neviens personīgi neredz, tāpēc ka no viņa personīgās kabatas jau neko neizņem. Bet cenu izmaiņu veikalā - to jau jūt visi un visi redz.