Visas noskaņas patlaban saistītas ar Ziemassvētkiem un tuvojošos jauno gadu. Vieni steidz atskaites rakstīt, citiem aktīvas tirgošanā laiks . Vēl citi gaida sniegu, jo slēpot tā gribas!
Aizejošais gads sabiedrībai kopumā bijis interesants un notikumiem bagāts . Arī apskaidrībām bagāts.
Mēģināsim skatīt to no labās puses – jo par aizgājējiem jau tikai to labo sakām. Ekonomika mazliet aug pēc lielā krituma, un tas ir labi . Var daudz diskutēt un vaimanāt par aprēķinu metodoloģiju un apjaust, ka tautsaimniecības restrukturizācija kopumā tā arī nav notikusi – bet labi, ka tomēr kaut kā augam. Vienlaikus varam secināt, ka Eiropas fondus aktīvāk visi cenšas izmantot, jo laikam sapratne par to, ka tie nebūs bezgalīgi, liek domāt aizvien ātrāk.
Pasaulē par vienu karu mazāk, jo armijas aiziet no Irākas. Vienlaikus Amerika nostājas uz līdzekļu ekonomijas ceļa. Eiropā sapratne, ka integrācija iepriekšējā veidolā sevi izsmēlusi, un vienlaikus lielo nekontrolēto tēriņu laiks arī aiz muguras. Krievija iestājas PTO, no kā arī mūsu ekonomikai kāds labums atlēks. Tajā pat laikā vēlreiz Rietumiem apskaidrība par to, ko rakstīja Amerikas žurnāls Forbes jau 2004.gada 29.marta numurā sakarā ar Putina ievēlēšanu – „pro –Rietumu ilūzijām kaput”!
Politikā Latvijā arī viss notiek un skaidrība nāk. Viens lielais politiskais spēks beidzot pasaka skaidri, ko atbalsta, jo iepriekš kā tāds labs pārdevējs katram pircēju segmentam ir stāstījis dažādas ziņas ar pārliecību, ka tie pircēju ceļi jau nekrustosies . Bet izrādās, ka krustojas, un jāsaka beidzot taisnība. Otri, kas koalīciju veido, sāk apjaust, ka neko masām prātīgi nav komunicējuši, nav ar dažādām iedzīvotāju grupām atklāti un drosmīgi runājuši – un dabū referendumu . Vēl vieni, kuri ilgu laiku pie varas bijuši, sāk apjaust savu pārsteidzīgo lēmumu sekas. Un vēl pavisam interesants secinājums, ka pēc diviem gadu desmitiem mums pie varas joprojām ir un pat atgriežas vecā padomju laika nomenklatūra, kas nu jau ir noiets etaps pat pārējā bijušas padomijas politiskajā telpā!
Ekonomikā apskaidrība, ka atkal un atkal jāglābj kāda ar Krieviju, tās investoriem, ieguldītājiem vai vērtspapīriem saistīta banka. Un nav garantijas, ka nebūs vēlreiz kāda līdzīga jāglābj. Apskaidrība, ka vēl kādas nozares kontrolpakete nonākusi Austrumu kaimiņa rokās.
Un kas tad kopumā? Es ceru, ka tomēr apskaidrība beidzot, kur esam, kas ir starta punkts. Esam Eiropas Austrumu nomalē, ar atvērtu un vāju ekonomiku, ar nesakārtotiem iekšējiem procesiem, ar ieilgušām problēmām un izplūdušu nākotnes vīziju. Ka vēsturi atgriezt nevaram. Ka mūsu vīzija Latvija- 2030 nav pat tuvu tik aicinoša kā Kazahstāna – 2030 . Bet nenozīmē, ka nevaram sakārtot pašas šīs ēkas, sauktas par Latviju, pamatus. Un turpmāk neveidot nereālus plānus bez seguma. Un par šiem plāniem, to realizāciju, problēmām un kļūdām, visu laiku nepārtraukti vienkāršā valodā dažādās izloksnēs stāstīt visiem iedzīvotājiem . Un ja tad lielākā daļa pilsoņu to atbalstīs, tad lietas tiešām sāks notikt .
Ja nē, tad nākošajos gados vieni aizbrauks uz Rietumiem, bet otri sāks atsaukties Austrumu kaimiņa atsevišķu apgabalu vadības aicinājumam papildināt turienes strādājošo rindas. Un tad nākošās valsts attīstības stratēģijas jau veidos pavisam citi cilvēki.
Bet kopumā jau nav nemaz tik traki – apskaidrība nāk, un galu galā pasaulē ir vietas, kur cilvēki dzīvo nesalīdzināmi grūtāk un kur latviešu valoda vispār neskan!
Lai veicas Jaunajā gadā!
Mēģināsim skatīt to no labās puses – jo par aizgājējiem jau tikai to labo sakām. Ekonomika mazliet aug pēc lielā krituma, un tas ir labi . Var daudz diskutēt un vaimanāt par aprēķinu metodoloģiju un apjaust, ka tautsaimniecības restrukturizācija kopumā tā arī nav notikusi – bet labi, ka tomēr kaut kā augam. Vienlaikus varam secināt, ka Eiropas fondus aktīvāk visi cenšas izmantot, jo laikam sapratne par to, ka tie nebūs bezgalīgi, liek domāt aizvien ātrāk.
Pasaulē par vienu karu mazāk, jo armijas aiziet no Irākas. Vienlaikus Amerika nostājas uz līdzekļu ekonomijas ceļa. Eiropā sapratne, ka integrācija iepriekšējā veidolā sevi izsmēlusi, un vienlaikus lielo nekontrolēto tēriņu laiks arī aiz muguras. Krievija iestājas PTO, no kā arī mūsu ekonomikai kāds labums atlēks. Tajā pat laikā vēlreiz Rietumiem apskaidrība par to, ko rakstīja Amerikas žurnāls Forbes jau 2004.gada 29.marta numurā sakarā ar Putina ievēlēšanu – „pro –Rietumu ilūzijām kaput”!
Politikā Latvijā arī viss notiek un skaidrība nāk. Viens lielais politiskais spēks beidzot pasaka skaidri, ko atbalsta, jo iepriekš kā tāds labs pārdevējs katram pircēju segmentam ir stāstījis dažādas ziņas ar pārliecību, ka tie pircēju ceļi jau nekrustosies . Bet izrādās, ka krustojas, un jāsaka beidzot taisnība. Otri, kas koalīciju veido, sāk apjaust, ka neko masām prātīgi nav komunicējuši, nav ar dažādām iedzīvotāju grupām atklāti un drosmīgi runājuši – un dabū referendumu . Vēl vieni, kuri ilgu laiku pie varas bijuši, sāk apjaust savu pārsteidzīgo lēmumu sekas. Un vēl pavisam interesants secinājums, ka pēc diviem gadu desmitiem mums pie varas joprojām ir un pat atgriežas vecā padomju laika nomenklatūra, kas nu jau ir noiets etaps pat pārējā bijušas padomijas politiskajā telpā!
Ekonomikā apskaidrība, ka atkal un atkal jāglābj kāda ar Krieviju, tās investoriem, ieguldītājiem vai vērtspapīriem saistīta banka. Un nav garantijas, ka nebūs vēlreiz kāda līdzīga jāglābj. Apskaidrība, ka vēl kādas nozares kontrolpakete nonākusi Austrumu kaimiņa rokās.
Un kas tad kopumā? Es ceru, ka tomēr apskaidrība beidzot, kur esam, kas ir starta punkts. Esam Eiropas Austrumu nomalē, ar atvērtu un vāju ekonomiku, ar nesakārtotiem iekšējiem procesiem, ar ieilgušām problēmām un izplūdušu nākotnes vīziju. Ka vēsturi atgriezt nevaram. Ka mūsu vīzija Latvija- 2030 nav pat tuvu tik aicinoša kā Kazahstāna – 2030 . Bet nenozīmē, ka nevaram sakārtot pašas šīs ēkas, sauktas par Latviju, pamatus. Un turpmāk neveidot nereālus plānus bez seguma. Un par šiem plāniem, to realizāciju, problēmām un kļūdām, visu laiku nepārtraukti vienkāršā valodā dažādās izloksnēs stāstīt visiem iedzīvotājiem . Un ja tad lielākā daļa pilsoņu to atbalstīs, tad lietas tiešām sāks notikt .
Ja nē, tad nākošajos gados vieni aizbrauks uz Rietumiem, bet otri sāks atsaukties Austrumu kaimiņa atsevišķu apgabalu vadības aicinājumam papildināt turienes strādājošo rindas. Un tad nākošās valsts attīstības stratēģijas jau veidos pavisam citi cilvēki.
Bet kopumā jau nav nemaz tik traki – apskaidrība nāk, un galu galā pasaulē ir vietas, kur cilvēki dzīvo nesalīdzināmi grūtāk un kur latviešu valoda vispār neskan!
Lai veicas Jaunajā gadā!
