Šodien „Ryanair” paziņoja par plāniem izvietot lidmašīnu apkalpošanas bāzi Kauņas lidostā. 140 miljonu (!) dolāru investīcijas! Vismaz 1000 jaunu darbavietu. Ap 120 lidojumu nedēļā. Šis ir kliedzošs pierādījums pašreizējās Latvijas valdības un Konkurences padomes tuvredzībai un ekonomiskajam analfabētismam. Vēl vairāk – es to sauktu par klaji noziedzīgu kaitniecību Latvijas valsts interesēm.
Kad es biju satiksmes ministrs, lidosta „Rīga” piedzīvoja strauju uzplaukumu un kļuva par lielāko reģionā, dažu gadu laikā kāpinot apjomus gandrīz piecas reizes. Viens no stratēģijas stūrakmeņiem bija aviokompānijām piešķirtās apjoma atlaides. Jo vairāk pasažieru lidsabiedrība pārvadā, jo lielākas atlaides. Viena no šādām sabiedrībām bija „Ryanair”. Ar tās vadītāju Maiklu O’Līriju (Michael O’Leary) es vairākkārtīgu pārrunu rezultātā jau biju panācis principiālu vienošanos par bāzes izveidi Latvijā.
Kas notika? Konkurences padome izmisīgi cīnījās, lai šīs atlaides tiktu atceltas. Drīz pēc tam, kad atstāju satiksmes ministra amatu, Valda Dombrovska valdība atlaides arī atcēla.
Redzot Latvijas rīcību, lietuvieši uzgavilēja un burtiski nākamajā dienā identiskas apjoma atlaides ieviesa savās lidostās. Ar savas valdības atbalstu un Lietuvas Konkurences padomei neiebilstot!
Un tas viss laikā, kad Latvijā plosās bezdarbs, kad Latvijas budžetā un ekonomikā trūkst naudas, kad mums vajadzētu cīnīties par ikvienu darbavietu, par ikvienu investīcijās piesaistīto latu. Man jājautā – vai Latvijas valdībā kāds vispār ar galvu vēl domā? Vai kāds tur vispār vēl ir spējīgs uz jebkādu aktīvu rīcību, izņemot Šlesera lamāšanu?
Vissliktākais, ka šis nav atsevišķs gadījums. Tā ir sistēma – destruktīva, neproduktīva, „labāk nedarīt nekā darīt” sistēma. Līdzīgā kārtā tika apturēts lidostas „Rīga” paplašināšanas projekts. Noraidītas investīcijas pusmiljarda eiro (!) apmērā. Tikai tādēļ, ka tas esot bijis „Šlesera projekts”. Pasaulē cienīti investori, to vidū „Goldman Sachs”, aizgāja no Latvijas ar viedokli par neuzticamu, neprognozējamu, bērnišķīgu politekonomisko vidi. Tādu piemēru ir simtiem.
Ar saviem lēmumiem un nodokļu politiku pašreizējā Latvijas valdība un Konkurences padome ir nešaubīgi apliecinājušas sevi kā kvēlus Lietuvas patriotus.
Lietuva viņiem droši var piešķirt savas valsts augstākos apbalvojumus. Savukārt Latvijā viņi būtu jātiesā un jāliek cietumā par kaitniecību valsts interesēm sevišķi lielā apmērā.
Te nu man būs jāpiekrīt Šlesera kungam. Latvijā vispār ir ļoti īpatnēja attieksme pret investoriem. Varbūt mazāk, bet tas pats nesenais gadījums, kad krievu investori nopirka zemi Skrundā un Skrundas domas priekšsēdētāja cer, ka viņi tur neveidos cūku fermu! Tā katru reizi, kad Latvijā kāds grib uzsākt savu darbību, visi cer, ka viņš tomēr darīs to, ko mēs gribam, nevis to, kāpēc viņš šeit ir atnācis (un pat ja tā nav cūku ferma)... Man būtu pilnīgi vienalga ko un kā tur dara, ka tik rodas darba vietas un notiek vismaz kaut kāda virzība uz attīstības ceļa...