Nav zināms, vai Belēvičs vai pārējie sevi uzskata par "sabiedrības krējumu", tomēr nav šaubu, ka tā bija žurnālistu ironija un lielākā daļa to tā arī uztver. Tomēr pirms pāris dienām avīzē "Diena" pilnā nopietnībā kāda augsta amatpersona ļoti atklāti atzina, ka Latvijā jau sen pastāv īpaša "VIP" cilvēku kasta. (2)

Līdz šim neviens nebija uzdrošinājies to tik tieši atzīt. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga laikrakstam atklāja, ka valsts slimnīcās neesot nekāds noslēpums, ka ir VIP pacienti. Viņa gan neprecizēja, kas ir šie īpašie cilvēki un kā tādi tiek identificēti? Slokenberga norādīja, ka tam pašam Belēvičam pēc būtības bija šāds statuss. Viņa gan detaļās neizplūda un nepaskaidroja, kurš un kā skūpstīja piedurkni Belēvičam, kad viņš aplaimoja viņas vadīto slimnīcu.

VIP - "very important person" tulkojot no angļu valodas ir "ļoti svarīga persona". Tātad Latvijā ir kāda ļoti īpaši svarīgu personu kasta. Te tomēr derētu noskaidrot, ar ko šīs personas ir tik īpašas? Ar ko, piemēram, tas pats Belēvičs slimnīcu rindā ir labāks par, teiksim, ugunsdzēsēju, skolotāju vai tramvaja vadītāju? Ar ko tieši? Liekot mierā melos pieķerto farmācijas miljonāru, jautāšu vēl precīzāk - ar ko jebkurš cits ministrs, deputāts ir labāks par kādu citu Latvijas republikas pilsoni? Kas tieši viņus padara par VIP'iem? Viņi ir kādi pārcilvēki vai augstākas radības? Jautāju pavisam nopietni - es vēlos skaidri zināt, ar kuru personu sveicinoties ir jāsaprot - man godu ir izrādījis kāds VIP kastai piederīgais?

Tagad es paskaidrošu precīzi, skaidri un nepārprotami - Latvijas republikas valsts iestādes nav un nevar būt nekādi VIP'i. Jebkurā normālā attīstītajā pasaules valstī šādi Slokenbergas izteikumi tiktu novērtēti kā amorāli, nepiedienīgi un cilvēka cieņu pazemojošu. Jā kāds vēlas apgalvot pretējo, tad tā būs liecība, ka šim cilvēkam ir ļoti aprobežota izpratne par normālām sabiedrībām. Viņi ir morāli iesprūduši Padomju Savienības dubultmorālē, ko britu rakstnieks Džordžs Orvels savā darbā "Dzīvnieku ferma" ir raksturojis ar leģendāro: "Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži vienlīdzīgāki".

Divas no lielākajām un senākajām Eiropas demokrātiskajām valstīm ir Francija un Lielbritānija. Tāpēc vienkārši piemēri no abām valstīm. Pirms daudziem gadiem, toreizējais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs lidmašīnai sākot pacelšanos turpinājis runāt pa mobilo telefonu. Atnācis pilots un lūdzis viņam izslēgt telefonu. Blērs pilotam klusi paskaidrojis, ka runā ar karalieni. Pilots aizrādījis, ka noteikumi ir noteikumi, pat ja viņš runā ar karalieni. Lielbritānijas premjeram bija jāpārtrauc saruna ar karalieni, jo citādi lidmašīna nesāktu pacelšanos.

Pirms gandrīz desmit gadiem viena no spilgtākajām latviešu intelektuālēm Vita Matīsa kādā savā rakstā salīdzināja attieksmi pret VIPeļiem Latvijā un Rietumeiropā. Atļaušos nocitēt šo fragmentu pilnībā.

Matīsa rakstīja: "Notikums ir īsts notikums — viena no retajām Marisa Jansona viesošanās reizēm Rīgā, šovakar viņš muzicē kopā ar LNSO, un Lielajā Ģildē skan Štrauss. Koncertu apmeklē teju vai visa Latvijas politiskā "spice" — prezidente, premjerministrs, ministri, viņu pavadoņi. Uz vienu vakaru šī nu ir tā vieta Latvijā, kur varas centra magnētiskais lauks pievelk visspēcīgāk. Ir starpbrīdis, un mazās kafejnīcas garā rinda stiepjas vēl aiz durvīm. Mana jaukā kompānija, kuras negaidītā ielūguma dēļ arī es šeit atrodos, stāv kaut kur rindas vidū. Kamēr tērzējam par nupat dzirdēto, es vēroju, kā no galda pie kura sēž vairāki Ministru kabineta smagsvari, pieceļas divi vīri no viņu svītas, un mierīgi, visai rindai pa priekšu, iet taisnā ceļā pie letes. Tikpat mierīga ir rinda, kura it kā neko neredz (vīri ir pazīstami), neko nemana. Es gan sāku vārīties, šķendēties, un jaukā kompānija mēģina mani mierināt ar vārdiem — "padomju paražas"... Tas gan — neviens normāls Rietumeiropas politiķis ar kaut ko tādu neriskētu, jo apzinātos, ka viņš momentā var zaudēt visu klātesošo, viņu ģimeņu un draugu balsis nākamajās vēlēšanās. Bet, ja tomēr riskētu, tad, piemēram, Francijā viņam būtu jārēķinās ar to, ka varbūt kāds vīrietis no rindas beigām skaļā balsī pārkliegtu zāli ar dzēlīgu — "Ei, mīkstmieši, jūs neesat nekāda Marija Antuanete, un mēs šeit neesam Versaļas pils galms!", un rindas priekšpusē kāds varētu viņiem pat uzspļaut; savukārt Anglijā bufetniece pati, iespējams, būtu nolikusi brašos zēnus pie vietas."

Slimnīcās vadītāja norādīja, ka VIP personas ir visur. Kā redzam attīstītajās Eiropas valstīs kaut kas tāds nav iedomājams. Es patiešām gribētu redzēt kritērijus, pēc kādiem tiks definētas VIP personas valsts slimnīcās? Un kāda būs īpašā kārtība šiem VIPistiem, VIPeļiem un VIPendāļiem Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā?

Ar ko VIP's atšķiras no, piemēram, skolotāja vai ugunsdzēsēja?

avoti:

1. skaties.lv "FOTO: sabiedrības krējums pirmie steidz baudīt plašāko vācu mākslas izstādi Rīgā"

http://skaties.lv/izklaide/slavenibas-un-zvaigznu-putekli/foto-sabiedribas-krejums-pirmie-steidz-izbaudit-vacu-laikmetigo-makslu/

2. Diena: Turpmāk ar VIP pacientiem uzmanīgāk

http://www.diena.lv/latvija/zinas/turpmak-ar-vip-pacientiem-uzmanigak-14144856

3. Vita Matīsa: Vientuļais patriotisms

http://www.diena.lv/sabiedriba/vita-matisa-vientulais-patriotisms-28822