Šovasar Māra Kučinska valdība līdz ar finanšu ministri - šaha lielmeistari - lielas un plašas informācijas kampaņas pavadībā izstrādāja, prezentēja un caur Saeimu likumu veidā apstiprināja nodokļu reformu. Nodokļu reformas mērķis - padarīt biznesu Latvijā pievilcīgāku investīcijām!? Patiesībā investīcijas biznesā nav pats galvenais, galvenais - gūt peļņu, pēc iespējas lielāku peļņu, kuru pēc tam var paņemt sev…

Taču - ar vārdu “bizness”, katrs saprot ko savu. Lūk, tāpēc arī valdība lēma, ka galvenais ir piespiest biznesu neizņemt no uzņēmuma, no apgrozījuma naudu dividenžu veidā. Piespiest, lai Latvijas komersanti atstāj naudu uzņēmumu attīstībai, kapitālieguldījumiem un investīcijām. Bet - kas ir investīcijas? Nodokļu reformas dokuments to nepaskaidro. Saskaņā ar komercijas likumiem, investīcijas ir ieguldījumi uzņēmuma pamatlīdzekļos, infrastruktūrā. Tātad nodokļu reformas galvenais mērķis ir panākt, lai uzņēmumi vēl vairāk naudas tērē iekārtu iegādei vai arī “ierok to zemē” iegādājoties nekustamo īpašumu! Tas ir dīvaini. Kopš 1995.gada spēkā esošajā likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli ir iestrādāta speciāla shēma, lai stimulētu biznesu to darīt - ieguldīt naudu ilgtermiņa līdzekļos (investīcijās), ko tagad ir plānots salauzt un likvidēt. Tas ir kas nesaprotams…

Neskatoties uz to, ka kopš jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pieņemšanas jau pagājuši 2,5 mēneši, un jau ir apstiprināti Ministru kabineta noteikumi par šo likuma normas piemērošanas kārtību, skaidrības par jaunā likuma praktisko piemērošanu parasta Latvijas uzņēmuma darbībai nav…

Latvijā faktiski ir tāda ekonomiskā situācija, ka uzņēmumu vairākumam biznesa attīstībai pamatā nav vajadzīga nauda kapitālieguldījumiem, tiem nav vajadzīgi pamatlīdzekļi. Latvijas uzņēmumiem ir vajadzīgi apgrozāmie līdzekļi. Nauda ir vajadzīga, lai to ieguldīt reklāmas kampaņās, marketinga pasākumos utt. Bet tādas naudas uzņēmumu rīcībā nav tādēļ, ka bankas šādiem mērķiem kredītu neizsniedz. Bizness plāna kvalitātei Latvijā nav nozīmes, bankai galvenais, lai būtu hipotēkas ķīla!

Viss, kas šodien ir saprotams jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma tekstā, ir tas, ka nodokļi it kā ir jāmaksā ne no visas uzņēmuma peļņas, bet tikai no tās daļas, ko izņem dividendēs. Viss it kā vienkārši - samaksā 20 % un guli mierīgi, bet kā vienmēr BET - ir “zemūdenes akmeņi”. Ne mazi, nopietni…

Sākot ar 1995.gadu, līdz šodienai uzņēmumi no peļņas maksāja uzņēmumu ienākuma nodokli pietiekoši vienkārši. Uzņēmums taisīja gada pārskatu, kurā ir obligāta forma “Peļņas vai zaudējumu aprēķins”. Šajā formā ir rindiņa “Peļņa pirms nodokļiem”. Šīs rindas kopsumma turpmāk tika uzrādīta Uzņēmumu ienākuma nodokļu deklarācijas pirmajā rindā. Tālāk UIN deklarācija šo peļņas summu koriģēja uz augšu un/vai uz leju, tā, kā tas rakstīts likumā. Rezultātā veidojās summa, kuru sauca “apliekamais ienākums” un no šīs summas tika aprēķināts nodoklis 15 % apmērā.

Piemēram, līdz nodokļiem uzņēmums aprēķināja (saņēma) peļņu 10.000 eiro apmērā. Pēc šīs summas korekcijas UIN deklarācijā apliekamais ienākums ir jau 12.500 euro, tātad nodoklis ir 1.875 eiro (12.500 х 15 %). Rezultātā uzņēmumu bilancē paradās peļņa 8.125 eiro apmērā (10.000 - 1.875), kuru uzņēmuma īpašnieks pilnībā var virzīt dividendēm. Uzņēmuma īpašnieks šo peļņas summu izņem dividendēs zem 10 % - iedzīvotāju ienākuma nodokļa. “Uz rokas” uzņēmuma īpašnieks dividendēs saņems summu 7.312,50 eiro apmērā (8.125 - 812,50). Tātad kopumā 2017.gadā no peļņas pirms nodokļiem 10.000 eiro apmērā īpašnieks reāli nopelnīja 7.312,50 eiro vai 73,12 %. Valstij viņš kopumā samaksāja nodokļus 2.687,50 eiro (1.875 + 812,50) vai 26,88 % no visas saņemtās peļņas summas.

Sākot ar 2018.gadu noteikumi mainās, un jaunais uzņēmuma ienākuma nodokļa likums palielina nodokļu likmi no 15 līdz 20 procentiem. Turklāt un vēl īpašniekam no 10 līdz 20 procentiem palielināta arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme/ Lūk, kā tas izskatās piemērā - uzņēmuma 2018.gada peļņa pēc rindas “Peļņa pirms nodokļiem” ir 10.000 eiro. Uzņēmuma ienākuma nodokļa aprēķinam tā ir koriģējama: 10.000 / 0,8 = 12.500 eiro un nodoklis pēc 20 % likmes ir 2.500 eiro. Dividendēm novirza summu 7.500 eiro apmērā (10.000 - 2.500), no kuras tagad ir jāietur un jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis saskaņā ar 20 % likmi, un tas ir 1.500 eiro (7.500 х 20 %). “Uz rokas” uzņēmuma īpašnieks saņem dividendes 6.000 eiro apmērā (7.500 - 1.500). Tātad kopumā 2018.gadā no peļņas pirms nodokļiem 10.000 eiro apmērā īpašnieks reāli nopelnīs 6.000 eiro vai 60 % un valstij kopumā samaksās nodokļus 4.000 eiro (2.500 + 1.500) vai 40 % no visas saņemtās peļņas summas.

Kādam šie aprēķini liksies dīvaini, sarežģīti un nepareizi - divas reizes nodokli no viena un tā paša maksāt nevar! Pareizi, Latvijas likums par nodokļiem un nodevām aizliedz ņemt no viena un tā paša vienas personas ienākuma vienu un to pašu nodokli! Bet lieta ir tāda, ka šeit nav runa par vienu un to pašu ienākumu, kurš pieder vienai un tai pašai personai. Te ir runa par diviem ienākuma veidiem un divām personām - (1) juridiska persona vai uzņēmums un (2) fiziska persona vai uzņēmuma īpašnieks.

Juridiskai personai par ienākumu uzskata peļņu un no tās ir maksājams uzņēmumu ienākuma nodoklis. Fiziskai personai par ienākumu uzskata dividendes, no kurām ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tātad te ir gan divi ienākumu veidi, gan divi dažādi nodokļi.

Patiesībā biznesam vienalga šie abi nodokļi būtu saskaitāmi kopā. Biznesa mērķis ir peļņa. Turklāt - biznesa vadītāju (īpašnieku) ieinteresētība ne tikai pašā peļņā, bet tajā peļņas daļā, kuru var izņemt dividendēs, jo tā ir domāta personīgai tērēšanai. Tādēļ ir ļoti, ļoti svarīgi, kāda ir šo dividenžu cena maksājot nodokļus kopumā!

Tagad Jūs varat spriest, cik pievilcīga investīcijām pēc nodokļu reformas būs Latvija, un vai tas palīdzēs attīstīt biznesu…