19. augusts, Pirmdiena
Vārda dienas: Imanta, Melānija
Sākuma lapa » Biznesa pakalpojumi » Presei likumu rakstīs dīvaina grupa
Presei likumu rakstīs dīvaina grupa
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 27. februāris 2013, 10:40
Vairāku Tieslietu ministrijas paspārnē Preses likuma grozīšanai izveidotās darba grupas dalībnieku politiskās simpātijas un atsevišķos gadījumos arī nekompetence rada bažas par šādas grozīšanas iespējamajiem rezultātiem.


Piesedzoties ar runām par nepieciešamību vēl vairāk sargāt vārda brīvību, tā – gluži otrādi – varētu pakārtot brīvību politiskiem mērķiem. Šādas bažas rada fakts, ka darba grupā nav iekļauts neviens mediju praktiķis, nevienas profesionālās organizācijas pārstāvis, kaut arī Tieslietu ministrijai tika skaidri pateikts – nozares likuma atjaunošanā ir jāpiedalās nozarei. Tieslietu ministra Jāņa Bordāna motīvi dalībnieku atlasē ir vismaz dīvaini.

Piesaistīts modes politiķis

Gluži vai kuriozs ir fakts, ka par mediju darbības reglamentēšanu spriedīs gados jaunais deputāts modelis Jānis Junkurs, kurš Neatkarīgajai pats vaļsirdīgi atzīstas – viņam nav ne jausmas, ar ko šai darba grupā jānodarbojas un kāds varētu būt viņa pienesums Saeimas Ārlietu komisijas vārdā. Tajā pašā laikā Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis, kurš to ļoti labi zina, atstāts aiz borta. Tāpat arī Latvijas Žurnālistu savienības vadītājs Juris Paiders. Viņam formāli pajautāja, vai vēlas darboties šādā darba grupā. Viņš pateica – jā, vēlos, un ar to arī visa piedalīšanās beidzās.

Tagad iznāk, ka par preses nozares nākotni preses vietā spriedīs, piemēram, Aizsardzības ministrijas Krīzes vadības departaments, Ārlietu nozares speciālisti, politiski ieceltā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un – neiztrūkstoši – Sarmīte Ēlerte, kura ir premjera ārštata padomniece nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumos.

Ar lielām mokām darba grupā izdevies iekļūt opozīcijas deputātam Borisam Cilevičam. Viņš darbojas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā – tātad saprot, par ko ir stāsts. Uz tehnoloģiju attīstības fona nozares likumi ir novecojuši. Jādomā, kā no jauna definēt, kas ir žurnālists, kas ir medijs. «Veiksmīgs blogeris mūsdienās var iegūt lielāku auditoriju nekā profesionāls žurnālists,» spriež B. Cilevičs.

Varbūt gatavojas karam

Nozarei tās ir ar politiskām peripetijām nesaistāmas problēmas. Taču darba grupā nezin kāpēc nomācošā pārsvarā pārstāvēts viens politiskais spārns. Saskaņas centrs par tādu darba grupu uzzināja nejauši un pieprasīja sava pārstāvja iekļaušanu. Latvijas Preses izdevēju asociācija darīja tāpat, taču neizdevās. G. Līcis, skatot darba grupas sastāvu, spriež, ka tā drīzāk izskatās pēc domubiedru grupas: «Paskatieties, kas ir eksperti:

Rožukalne, Dimants, Ēlerte... Mani tiešām satrauc šis sastāvs. Tas neliecina par daudzpusīgu pieeju.»

Tieslietu ministra izdotais rīkojums paredz, ka darba grupa nodarbosies ar plašsaziņas līdzekļu darbības tiesiskā regulējuma pilnveidošanu, «lai nodrošinātu demokrātiskai sabiedrībai pilnvērtīgu, kvalitatīvu informāciju un diskusiju telpu Latvijā, garantētu vārda brīvību, viedokļu daudzveidību, neatkarīgu informācijas vidi, ieskaitot, plašsaziņas līdzekļu finansējuma caurskatāmību». Taču, piemēram, Latvijas Žurnālistu savienības vadītājs J. Paiders nebūt neuzskata, ka pašreizējā likumā būtu ietverti kādi nepamatoti vārda brīvības ierobežojumi. Gluži otrādi. «Šis ir viens no demokrātiskākajiem preses likumiem pasaulē,» spriež J. Paiders, un jādomā, ka tieši šāds vērtējums liedza viņam ieņemt vietu darba grupā. Tagad drīzāk izskatās, ka darba grupa gatavosies kara stāvokļa ieviešanai, nevis nozares likumu sakārtošanai un jauno komunikāciju veidu darbības reglamentēšanai.

Pētīs, vai ir problēmas

Tieslietu ministra padomnieks Arvīds Dravnieks, taujāts par dīvaino darba grupas sastāvu, skaidro, ka tas veidots no valsts amatpersonām – ko nu kura institūcija atzina par nepieciešamu izvirzīt. Tādā gadījumā gan nav skaidrs, ko tur dara Rīgas Stradiņa universitātes katedras vadītāja Anda Rožukalne. Pats A. Dravnieks ir darba grupas vadītāja (tieslietu ministra) vietnieks. Kāda grupā ir S. Ēlertes funkcija? Pārstāvēt partiju un premjeru – Dravnieks ir pietiekami atklāts. Attiecībā par veicamajiem uzdevumiem viņš saka: vispirms jānoskaidro, vai mediju darbības regulējumā un žurnālistu tiesību apjomā vispār ir problēmas. Neatkarīgās bažas, ka, slēpjoties aiz rūpēm par demokrātiju, šī darba grupa patiesībā to mēģinās ierobežot (piemēram, lai specdienesti politiķu interesēs varētu kavēt žurnālistu darbu bez tiesas sankcijas), padomnieks noraida: «Ja kaut kas tāds notiks, es būšu pirmais, kurš par to visiem izstāstīs!» Kāpēc darba grupā nav pieaicinātas nozares organizācijas, no padomnieka teiktā tā arī netiek skaidrs, bet it kā kaut kad vēlāk arī tās paaicinās parunāties: «Medijiem, žurnālistiem un profesionālām biedrībām būs iespēja izteikt darba grupai savu skatījumu uz pastāvošajām problēmām un to iespējamiem risinājumiem. Pirmā sēde notiks 1. martā, pēc tās masu mediji tiks informēti par darba organizāciju.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Arvīds Dravnieks, darba grupa, Guntars Līcis, Juris Paiders, Preses likums

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk
Jaunākie komentāri
Mediju apskats